23.6 °C, 4.5 m/s, 53.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāLai varētu lasīt senāk izdotus laikrakstus, nav jādodas uz Rīgu
Lai varētu lasīt senāk izdotus laikrakstus, nav jādodas uz Rīgu
17/08/2011

Daudzi cilvēki nezina, ka, lai varētu lasīt Latvijā un trimdā izdotos periodiskos izdevumus, nav speciāli jādodas uz Rīgu. Krājumu digitalizācija paver iespējas piekļūt unikāliem un vērtīgiem materiāliem no jebkuras Latvijas vietas un citu pilsētu bibliotēkām. Autortiesību dēļ digitālais krājums sadalās divās daļās — no interneta ir pieejami darbi, kas ir izdoti pirms 70 gadiem un senāk, savukārt no visām publiskajām bibliotēkām, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas pieejama pilnā periodikas kolekcija.

Ilze Egle, Latvijas Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību
vadītāja

Daudzi cilvēki nezina, ka, lai varētu lasīt Latvijā un
trimdā izdotos periodiskos izdevumus, nav speciāli jādodas uz Rīgu.
Krājumu digitalizācija paver iespējas piekļūt unikāliem un
vērtīgiem materiāliem no jebkuras Latvijas vietas un citu pilsētu
bibliotēkām. Autortiesību dēļ digitālais krājums sadalās divās
daļās — no interneta ir pieejami darbi, kas ir izdoti pirms 70
gadiem un senāk, savukārt no visām publiskajām bibliotēkām, kā arī
Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas
pieejama pilnā periodikas kolekcija.

Periodikas kolekcijas aptver piecus ideoloģiski dažādus
laikmetus Latvijas vēsturē, tautā pazīstamus kā «cara laiku», «1.
Latvijas Republikas laiku», «Ulmaņa laikus», «vācu laikus» un
«krievu laikus». Vispirms tiek digitalizēti tie izdevumi, kas ir
ļoti pieprasīti vai arī ir ļoti sliktā stāvoklī, īpaši vecie
kultūrvēsturiskie krājumi. Daži laikraksti ir fiziski nolietoti,
citiem cauri var redzēt apdruku no otras puses, un ne visas
publikācijas var precīzi atpazīt automātiskā režīmā.

Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja
Dagnija Avota uzsver, ka datu digitalizēšana ir unikāla un lieliska
iespēja ikvienam piekļūt vērtīgai informācijai. Tāpat viņa atzīmē,
ka liela daļa arhīva ir gājusi bojā, līdz ar to laikraksti ir
vienīgā vieta, kur var meklēt informāciju par vēsturiskiem
jautājumiem. Cilvēki, kas meklējot informāciju digitalizētajos
krājumos, esot dažādi – gan skolnieki un studenti, gan arī vecāka
gadu gājuma cilvēki. Ir pat bijuši gadījumi, kad no ārzemēm tiek
sūtīti jautājumi par Jelgavas vēsturi un šajos gadījumos
digitalizētie materiāli ir ļoti pateicīgi šādas informācijas
meklēšanai.

Šobrīd Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Eiropas
Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Digitālās bibliotēkas
izveide – 2. kārta» ietvaros līdz 2012. gadam paredzēts ieskenēt un
apstrādāt 3 500 000 grāmatu un laikrakstu lappušu, kas ir
aptuveni 5 – 10 procenti no LNB krājuma. Šobrīd periodisko izdevumu
kolekcijā ir pieejamas laikrakstu un žurnālu lapas no 41
izdevuma.

Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku LNB veido kopš 2006.
gada, digitalizēšanas darbi notiek jau kopš 1999. gada. Jau
digitalizētos resursus var apskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas
tīmekļa vietnes www.lnb.lv «E-bibliotēkā», kā arī augstāk
minētajā periodisko izdevumu kolekcijā www.periodika.lv.