Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Trešo gadu Latvijā veikts pētījums par to, kurš ir populārākais sporta veids valstī. Summējot visus kritērijus, šobrīd mūsu valstī populārākais sporta veids ir futbols – arī pagājušajā un aizpagājušajā gadā šis bija populārākais sporta veids Latvijā.

Ilze Knusle-Jankevica

Trešo gadu Latvijā veikts pētījums par to, kurš ir
populārākais sporta veids valstī. Summējot visus kritērijus, šobrīd
mūsu valstī populārākais sporta veids ir futbols – arī pagājušajā
un aizpagājušajā gadā šis bija populārākais sporta veids
Latvijā.

Topa 2. vietā ierindojusies vieglatlētika, skriešana (2009. gadā
vieglatlētika, skriešana bija 5. vietā, 2010. gadā – 4. vietā);
trešais populārākais – volejbols, pludmales volejbols (2009. gadā
tas bija 4. vietā, bet 2010. gadā – 3. vietā); 4. vieta –
basketbolam (2009. un 2010. gadā tas bija otrais); 5. vieta –
hokejam (2009. gadā tas bija 3. vietā, bet 2010. gadā – 5.
vietā).

«MediaCom Latvia» pārstāvis Normunds Roziņš informē, ka
asprēķinātajā sporta veidu popularitātes indeksā iekļautas gan
aktīvās sportiskās aktivitātes, gan arī pasīvā līdzdalība sporta
notikumos, sekojot līdzi sporta norisēm dažādos medijos vai
apmeklējot sacensības klātienē. Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati
liecina, ka kopumā pēdējā gada laikā ar sportu nodarbojušies
nedaudz mazāk kā puse (46 procenti) Latvijas iedzīvotāju vecumā no
15 līdz 74 gadiem. Pasīvo sporta cienītāju īpatsvars ir lielāks
nekā aktīvo – kopumā 73 procenti iedzīvotāju minējuši vismaz vienu
sporta veidu, kam viņi seko līdzi vai nu TV, vai lasot presē, vai
arī apmeklējot sacensības. 40 procentiem respondentu ir arī kāda
komanda, kuras sasniegumiem viņi regulāri seko līdzi, tomēr
visvairāk iedzīvotāji lepojas ar mūsu sportistiem hokejā,
basketbolā, BMX un uzskata, ka ar šiem sporta veidiem Latvija var
iziet pasaulē.

Kopumā tika aptaujāti 1029 respondenti vecumā no 15 līdz 74
gadiem. Tie tika izvēlēti pēc nejaušās izlases principiem. Kopējais
sporta veidu tops ir iegūts, apkopojot trīs apakšindeksus, kurus
kopumā veido 13 dažādi parametri: iedzīvotāju aktīvā līdzdalība
sporta aktivitātēs (sporta veidi, ar kuriem iedzīvotāji
nodarbojušies pēdējā gada laikā); iedzīvotāju pasīvā līdzdalība
sporta aktivitātēs (kādiem sporta veidiem iedzīvotāji seko līdzi –
skatās TV pārraides, lasa presi vai apmeklē sporta sacensības
klātienē); interneta lietotāju auditorija; TV skatītāju auditorija;
nodarbināto skaits 2010. gadā (t.i. cilvēku skaits, kuri nodarbojas
ar attiecīgo sporta veidu un federācijām tiek pieteikti kā
licenzēti komandu spēlētāji); nodarbināto jauniešu skaits 2010.
gadā; valsts budžeta līdzekļu sadale federācijām 2011. gadam;
pasaules un Eiropas čempionātu skaits, kuros ir piedalījušies
Latvijas sportisti 2010. gadā; starptautisko sacensību Latvijā
skaits 2010. gadā; Latvijas un Latvijas jaunatnes meistarsacīkšu
skaits 2010. gadā; pasākumu skaits tautas sportā/ veterānu sportā
2010. gadā; sporta izglītības iestāžu kopējais audzēkņu skaits
2010./2011. m.g.; Latvijas talantīgo sportistu skaits 2010./2011.
m.g. (sporta meistarības pilnveidošanas un augstākās sporta
meistarības grupas).

Pētījumu «Sporta mārketings Latvijā 2011» veica tirgus un
sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ar Izglītības un zinātnes
ministrijas, Latvijas Sporta federāciju padomes,
www.sportacentrs.com un «MediaCom Latvija» atbalstu.

Foto: Ivars Veiliņš