«Tas ir akadēmisks izdevums. Liktenis tā iegrozījies, ka esmu kļuvusi par Jelgavas vēstures dokumentētāju, un šo funkciju vienmēr esmu centusies veikt godprātīgi. Ceru, ka ar šīs grāmatas palīdzību ikvienam radīsies priekšstats par to, kāda tad bijusi senā Jelgava,» Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī atklājot grāmatu «Senā Jelgava», norādīja tās sastādītāja mākslas doktore Elita Grosmane.
Sintija Čepanone
Kā, uzrunājot klātesošos, norādīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, pašvaldība ieguldījusi daudz pūliņu, izzinot Jelgavas vēsturi un cenšoties atjaunot kaut daļu no kara laikā nopostītās Jelgavas. «Mūsu pienākums ir atjaunot kaut daļu no senās pilsētas un atstāt to nākotnei, lai mūsu bērni, mazbērni saparstu, kādu postu Jelgavai nodarīja Otrais pasaules karš un kāda Jelgava bijusi vēsturiski,» tā A.Rāviņš, atzīmējot, ka būtiskas pārvērtības jau piedzīvojusi «Academia Petrina» un tās apkārtne, vecpilsēta, kur saglabājusies daļa no Jelgavas koka apbūves, rekonstruēts arī Sv.Trīsvienības baznīcas tornis.
Atzinīgi grāmatu vērtē arī Latvijas Zinātnes akadēmijas humanitārās nozares pārstāvis Viktors Hausmanis: «Esmu dzimis jelgavnieks, un 1939. gadā šeit sāku iet skolā. Senā Jelgava bija kā sapnis, kur vienkopus mita tik daudz teiku un īstenības. Tā bija pilsēta, pilna ar sapņiem un fantāzijām, un tagad tas viss apkopots grāmatā.»
E.Grosmane, prezentējot jauno grāmatu, stāsta, ka tajā lasītāji var uzzināt gan par Jelgavas pilsētbūvniecisko struktūru dažādos laika periodos, gan par jaunatklājumiem vecajā Jelgavas pilī un pilsētas panorāmu ap 1700. gadu, gan par augiem un puķēm Jelgavā jauno laiku sākumā, pilsētas māksliniekiem un glezniecību 17. – 18. gadsmitā, mākslas dzīvi un māksliniekiem Jelgavā divu okupāciju laikā no 1940. līdz 1944. gadam, gan par klasicisma arhitektūru, nozīmīgām celtnēm, personībām un daudz ko citu, kas saistās ar dzīvi senajā Jelgavā, turklāt materiālu papildina ļoti daudzveidīgas senās fotogrāfijas. «Paldies, ka cauur šo grāmatu mums esat atgriezuši mūsu bērnību, jaunību, ļāvuši atdzimt Jelgavai,» tā kundze, kura Jelgavā dzīvo kopš 1928. gada. Viņai gaišā atmiņā ir 1942. gads, kad no skolas uz Sv.Trīsvienības baznīcu nākusi klausīties koncertu 1. septembrī.
Jāpiebilst, ka grāmatas tirāža ir 1000 eksemplāri un tā kopš vakardienas pieejama arī pircējiem. Kā norāda Jāņas Rozes grāmatnīcas Jelgavā vadītāja Ilva Kivleniece, šajā grāmatnīcā «Senā Jelgava» maksā 22,95 latus. «Pirmās četras piecas grāmatas jau esam pārdevuši, un jāteic, ka jau krietni pirms grāmatas iznākšanas pircēju interese par to bija milzīga. Arī tagad cilvēki nāk uz grāmatnīcu, to šķirsta – viņiem interesē, kāda bija senā Jelgava,» tā I.Kivleniece. Savukārt Sv.Trīsvienības baznīcas tirnī grāmata iegādājam par 18,40 latiem.
Grāmata «Senā Jelgava» ir plaša autoru loka (Margarita Barzdeviča, Kristians Bornmans, Aija Brasliņa, Almut Bues, Elita Grosmane, Ināra Klekere, Ieva Lancmane, Imants Lancmanis, Kristīne Ogle, Edvarda Šmite, Guntis Švītiņš, Valda Vilīte, Peter Wörster, Jānis Zilgalvis) īpaši atlasītu tekstu un materiālu apkopojums par šo zudušo pilsētu kā kultūrvēsturisku parādību visās tās izpausmēs. Savā ziņā izdevums turpina sēriju, kas aizsākta izdevniecības «Neputns» jau izdotajās grāmatās «Koka Rīga» un «Jūrmala. Daba un kultūras mantojums». Grāmatā ietverts apjomīgs un krāšņs ilustratīvais materiāls.
Foto: Ivars Veiliņš
22.9 °C,
5.7 m/s,
39.8 % 
22.9 °C,
5.7 m/s,
39.8 %