«Faktiski viņai šobrīd ir divi vīri,» par situāciju ar 24 gadus jauno latvieti teic Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aina Rokjāne. Jaunā sieviete šī gada martā ir reģistrējusi laulību Dublinā, Īrijā, bet mēnesi vēlāk – aprīlī – šo faktu noklusējusi un laulībā stājusies vēlreiz Jelgavā. Laulību reģistrācija notikusi Jelgavas cietumā. Šobrīd sievieti par likuma pārkāpumu meklē Valsts policija.
Ligita Vaita
Šī gada martā 1990. gadā dzimusi sieviete, Latvijas pilsone, reģistrējusi laulību Īrijā, kur Dublinā stājusies laulībā ar Indijas pilsoni. Savukārt mēnesi vēlāk – aprīlī – sieviete ir stājusies laulībā ar Latvijas pilsoni. Šāds fakts – pēc būtības dubultlaulība – bijusi iespējama, jo persona nebija laikus ziņojusi par ārvalstīs noslēgtu laulību un apzināti šo faktu slēpusi.
Ikvienam Latvijas pilsonim ir pienākums 30 dienu laikā par ģimenes stāvokļa maiņu informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi vai Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.131 «Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība».
Balstoties uz šo pilsoņa sniegto informāciju, ko apliecina ar attiecīgo laulības reģistrācijas dokumentu, tiek veiktas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā. Aprīlī, kad persona reģistrēja laulību Jelgavā, Iedzīvotāju reģistrā šādas informācijas nebija. Informāciju par laulības reģistrāciju Dublinā no Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienesta saņēma Latvijas vēstniecībā Īrijā, taču tas notika vien 25. jūnijā. Tikai pēc 25. jūnija ziņas no Latvijas vēstniecības Īrijā nonākušas arī mūsu valstī un nu jau arī Valsts policijā.
«Pat, ja mēs pieņemam, ka informācija no vēstniecības ir aizkavējusies, jaunā sieviete ir apzināti maldinājusi Dzimtsarakstu nodaļu, jo viens no punktiem laulību reģistrācijas pieteikumā ir jautājums par šī brīža ģimenes stāvokli, kā arī personai ir jānorāda, kura pēc kārtas šī būs laulība. Viņa ar savu parakstu apliecinājusi, ka laulībā iepriekš nebija stājusies,» uzsver A.Rokjāne.
«Šobrīd situācija ir sarežģīta. Mums nav nekādu tiesību izlemt, kura no laulībām ir «īstāka» – vai ar indieti, vai latvieti –, turklāt ļoti iespējams, ka arī otrreiz jaunā sieviete laulībā stājusies finansiālas motivācijas dēļ, jo laulību reģistrācija notika Jelgavas cietumā,» norāda Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Viņa informē, ka vēstule adresēta Valsts policijas Galvenā kriminālās policijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, kam uzdots noskaidrot personas atrašanās vietu un ģimenes stāvokli. Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļai vēstule nosūtīta tikai informatīvos nolūkos, jo sieviete, kas pārkāpusi likumu, ir deklarēta Rīgas pašvaldībā.
Jāpiebilst, ka valsts tiesu praksē nav bieži gadījumi, kad laulība tiek atzīta par fiktīvu jeb neesošu. Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska paskaidro – ja laulība ir fiktīva, proti – kāda no pusēm ir stājusies laulība pret savu gribu vai stājusies laulībā, lai gan tai nebija tiesību laulāties (piemēram, jau reģistrēta laulība),– šādu laulību nešķir, bet ar tiesas lēmumu atzīst par spēkā neesošu.
Latvijas Tiesu administrācijas apkopotie dati liecina, ka, piemēram, 2013. gadā Latvijā pirmās instances tiesā saņemtas septiņas prasības par laulības atzīšanu par neesošu. Pērn tiesa pabeigusi sešu šādu lietu izskatīšanu, un četros no gadījumiem prasība par laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir apmierināta. Jāpiebilst, ka kopumā 2013. gadā kopā Latvijas tiesās un pie notāra saņemtas 2069 prasības par laulības šķiršanu.
Foto: no JV arhīva
21.2 °C,
3.5 m/s,
40.5 % 
21.2 °C,
3.5 m/s,
40.5 %