Lai gan svinīgi pārgriezta lente, šodien atklāšanas pasākums Jelgavas slimnīcā bija ar vienlaikus skumju pieskaņu – glābējsilītes atklāšana Zemgalē norāda, ka mūsu sabiedrībā tā diemžēl ir nepieciešama. «Es lūgšu Dievu, lai tā nekad netiktu izmantota, bet, ja tomēr kādam būs tik slikti, lai bērnu atstātu šeit, es esmu tam gatava,» teic glābējsilītes projekta patronese dziedātāja Evita Zālīte.
Ligita Vaita
Pirms saņemt glābējsilītes atslēgu no projekta organizatoriem, Jelgavas slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs teic, ka slimnīcas personāls ir pirmie un varbūt būtiskākie cilvēki, kas jaunajai māmiņai ir blakus un kas var palīdzēt neļaut mātei pieņemt nepareizo lēmumu.
«No vienas puses, mēs esam priecīgi, jo šodien ir projekta noslēgums un glābējsilītes atklāšana, bet šī atklāšana ir citādāka – mēs patiešām iekšēji pretojāmies glābējsilītes izveidei mūsu pilsētā, taču šodien man jāsaka paldies cilvēkiem, kas mūs pārliecināja. Glābējsilīte patiešām ir iespēja ļaut bērnam dzīvot!» teic Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Jāpiebilst, ka glābējsilītes izveide mūsu pilsētā notikusi ar ziedotāju atbalstu un apmēram pusi no līdzekļiem ziedojusi, kā arī būvniecības darbos iesaistījusies ceļu būvniecības sabiedrība «Igate». «Mūsu uzņēmuma darbiniekiem šogad ir piedzimuši jau 14 ļoti gaidīti un mīlēti bērniņi. Mums ir tradīcija, ka katra bērniņa vecākiem dāvinām segu, tāpēc arī šodien dāvinām segu – gadījumam, ja tā tiešām būs nepieciešama. Jo turpmāk ikviens šīs glābējsilītes bērns savā ziņā būs arī «Igates» bērns,» teic uzņēmuma pārstāve Dace Zviņģele.
Jāpiebilst, ka šī ir jau astotā glābējsilīte mūsu valstī. Kopš 2009. gada, kad atklāta pirmā silīte Rīgā, tajās atstāti 28 mazuļi. Visvairāk mazuļu – 22 – atstāti Rīgas glābējsilītē.
Pēc oficiālā atklāšanas pasākuma, kad glābējsilītes atslēgas nodotas slimnīcai, tiks saslēgta informācijas un izziņošanas sistēma. Kad kāds bērniņu ievietos glābējsilītē, uzreiz pēc durtiņu aizvēršanās ar skaņas signālu par to tiks izziņots slimnīcas personālam. Kā skaidro projekta galvenā organizatore Laura Zvirbule, vispirms slimnīcas personālam ir jāpārbauda bērniņa veselības stāvoklis, bet tad par notikušo jāziņo Valsts policijai. «Tādējādi policijai tiek dotas trīs dienas laika noskaidrot, vai bērniņu kāds nav nozadzis un tad ievietojis silītē,» skaidro L.Zvirbule.
Glābējsilītē ievietotais mazulis iegūst atradeņa statusu, kas ļauj uzsākt tūlītēju adopcijas procesu. Atradeņa statuss tiek piešķirts, ja glābējsilītē atstātais bērns nav meklēšanā, nav zināmi bērna vecāki, bērnam nav nodarīti miesas bojājumi, kā arī nav nekādas informācijas par bērna identitāti. Bērna bioloģiskie vecāki sešu mēnešu laikā pēc mazuļa ievietošanas glābējsilītē var vērsties bāriņtiesā ar vēlmi atgūt mazuli.
Būtiski uzsvērt, ka glābējsilīte ir kā pēdējā iespēja izmisušiem vecākiem, taču, lai krīzes situācijā nonākušajiem palīdzētu, pie glābējsilītes ir pieejama psihologu un krīzes centru kontaktinformācija – speciālisti ir gatavi sniegt diennakts psiholoģisku un praktisku palīdzību. Zemgales reģionā šādu palīdzību sniegskrīzes centrs «Skalbes» (tālrunis 67222922, 27722292), kā arī psiholoģe Nadežda Balode (tālrunis 29916565) un ģimenes ārste Evita Valdmane (tālrunis 26178678).
Foto: Krišjānis Grantiņš
19.1 °C,
2.3 m/s,
64.1 % 
19.1 °C,
2.3 m/s,
64.1 %