Kaut arī ekoloģiski tīra pārtika nav no lētākajām, ik gadu tās tirgus paplašinās līdz pat 15 procentiem. Tiesa, tajā pašā laikā pētījumi liecina, ka cilvēkiem ir diezgan trūcīgas zināšanas par to, kas vispār ir bio un eko pārtika, kāds var būt ieguvums, ja ikdienā uzturā priekšroku dosim šādai pārtikai, vai tiešām tas, ko pārdod kā bioloģisko pārtiku, ir tik labs, vai dārgāks uzreiz nozīmē labāks. Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, portāls www.jelgavasvestnesis.lv uzrunā vienus no galvenajiem pārtikas pētniekiem mūsu pilsētā – LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) speciālistus.
Ritma Gaidamoviča
Tuvojas gada nogales svētki, kas daudziem saistās ne tikai ar iepirkšanās drudzi, bet arī ēdienu baudīšanu. Tautas tradīcijas vēsta, ka Ziemassvētkos uz galda jābūt deviņiem ēdieniem, lai nākamais gads būtu pārticis un bagāts. Tiesa, katrs svētku mielastu sarūpē pēc savām iespējām un vēlmēm. Daļa cilvēku, iespējams, svētku galdam izvēlēsies šobrīd tik daudz aprunāto bioloģisko vai ekoloģisko pārtiku, tādējādi rūpējoties par veselīgu maltīti. Pēc Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) datiem, šobrīd 22 procenti Latvijas iedzīvotāju atzīst: ja ir tāda iespēja, viņi labprāt iegādājas bioloģiskos jeb ekoproduktus. Turklāt, neskatoties uz to, ka ekoloģiski tīra pārtika nav no lētākajām, ik gadu tās tirgus paplašinās līdz pat 15 procentiem. Tiesa, tajā pašā laikā pētījumi liecina, ka cilvēkiem ir diezgan trūcīgas zināšanas par to, kas vispār ir bio un eko pārtika, kāds var būt ieguvums, ja ikdienā uzturā priekšroku dosim šādai pārtikai, vai tiešām tas, ko pārdod kā bioloģisko pārtiku, ir tik labs, vai dārgāks uzreiz nozīmē labāks. Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, portāls www.jelgavasvestnesis.lv uzrunā vienus no galvenajiem pārtikas pētniekiem mūsu pilsētā – LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) speciālistus. Tieši PTF laboratorijās ir pētīta industriālajās un bioloģiskajās saimniecībās iegūta nepasterizēta piena kvalitāte, burkāni, šeit izstrādātas bioloģiskās bērnu biezenīšu receptūras, un drīzumā PTF pētnieki analizēs bioloģisko miltu tehnoloģiskās īpašības. LLU pirmo gadu arī iesaistījās skolēnu izglītošanā, rīkojot konkursu par bioloģisko daudzveidību un uzturu «Ēd ar baudu, domā par dabu!». Tā mērķis bija palīdzēt skolēniem apzināties uztura izvēles ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu attīstību, apgūt veselīga uztura izvēles pamatprincipus.
To, ka bioloģiskā pārtika lēnām ieņem lielāku lomu ikdienas pārtikas produktu grozā, atzīmē arī LLU PTF pasniedzējas, piebilstot, ka gan pētījumi, gan personīgā pieredze rāda, ka šodien, kad industriālajā ražošanā tiek izmantots daudz vairāk ķīmikāliju, cilvēki saskaras ar dažādām alerģijām, dzimst neveselīgāki bērni, iedzīvotāji vairāk aizdomājas par to, ko ēd un kādu ietekmi uz mūsu veselību patiesībā atstāj šodienas pārtika.
«Šobrīd ar dažādām kampaņām popularizē bioloģisko lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. Aicina baudīt veselīgus, garšīgus un Latvijā audzētus produktus, kas ražoti videi draudzīgi, reizē rūpējoties gan par cilvēku, gan dabu,» tā LLU PTF docente Jeļena Zagorska. Te gan rodas jautājums, kā tad esam dzīvojuši līdz šim – ēdām to, kas ir, un jēdzienu «bioloģiski produkti» nezinājām? Šodien lielākā daļa pārtikas produktu, ko mēs ēdam, ir saražoti intensīvi, un tas nozīmē, ka daudz vairāk saimniekošana ir atkarīga no ķīmiskām vielām. Lai gan tās izmanto konkrētu kaitēkļu, slimību vai nezāļu iznīcināšanai, šīs ķīmiskās vielas rada daudz plašākas problēmas. Tās izjauc augsnes dabisko līdzsvaru un iznīcina dzīvo dabu, to atliekas paliek pārtikas produktos, kurus mēs lietojam. «Kaut vai lauku miglošana ar ķimikālijām šobrīd lauksaimniecībā ir kļuvusi ierasta prakse nezāļu un kaitēkļu apkarošanai, bet mēs varam tikai iedomāties, cik daudz ķimikāliju mēs apēdam,» tā LLU PTF docente Solvita Kampuse. Viņa kā piemēru min kartupeļu miglošanu pret lakstu puvi. Ķimikāliju izplatītāji apgalvo, ka divu trīs nedēļu laikā inde izgaisīs, tomēr rudenī, veicot sastāva analīzes, kaut nedaudz, bet kartupeļos atrod vēl to pēdas. Turklāt dažādu ķimikāliju klāsts paplašinās daudz ātrāk nekā zinātnieki spēj izpētīt un pierādīt, cik tās kaitīgas. Viņa piebilst, ka nesen kādā pētījumā cilvēka organismā atklātas 18 kaitīgas vielas, kuras tur nonākušas tieši ar pārtikas produktiem. Agrāk ievērojami vairāk cilvēki paši audzēja pārtikas produktus piemājas saimniecībās, jo tie veikalos nebija tik plašā klāstā, un neizmantoja tik daudz ķimikāliju, līdz ar to pārtika bija «tīrāka» un veselīgāka.
Bio vai eko – tātad tīrs no ķimikālijām
Burtu salikums bio vai eko ir kā apliecinājums – tīrs no ķimikālijām, ģenētiski modificētiem organismiem, antibiotikām, jo bioloģiskajā lauksaimniecībā un ražošanā neko tādu izmantot nedrīkst. Lai tiktu galā ar kaitēkļiem, apstrādātu pārtiku ražošanas procesā, tiek izmantotas gan organismam, gan dabai draudzīgākas metodes un vielas, tas nozīmē, ka produkts ir dabīgs un līdz ar to veselīgs. Tāpat bioloģiskās pārtikas pārstrādē nav atļauts izmantot mākslīgos aromatizētājus un krāsvielas, garšas pastiprinātājus, krāsas un saldinātājus. Turklāt šādas pārtikas ražošanai tiek izmantotas izejvielas, kas iegūtas bioloģiskajās saimniecībās. Lai sauktos par bioloģisku jeb ekoloģisku produktu, 95 procentiem izejvielu jābūt tieši no šādām saimniecībām. «Piemēram, tepat Jelgavā nopērkams aveņu bio saldējums. Tas nozīmē, ka tā pagatavošanā izmantots tikai bioloģiskajā saimniecībā iegūtais piens, sviests un bioloģiska aveņu piedeva,» stāsta LLU PTF asociētā profesore Daiga Kunkulberga. To, ka saimniecība ir bioloģiska, apliecina īpašs sertifikāts, un tās produkti ir marķēti ar speciālu apzīmējumu – eko lapiņu. Šobrīd Latvijā reģistrētas ap 3500 bioloģiskās saimniecības, bet ražošanas uzņēmumu skaits, kuri piedāvā kādu eko produktu, aug. Jāpiebilst gan, ka mūsu bioloģiskās pārtikas ražotāji sastāvdaļas ieved arī no sertificētām bioloģiskajām saimniecībām ārzemēs, jo ne viss uz vietas ir pieejams.
Kāpēc par 30 līdz 100 procentiem dārgāks?
PTF speciālistes atzīst, ka bioloģiskais produkts, tāpat kā bioloģiskā lauksaimniecība un ražošana, ir dārgs prieks, kas vistiešākajā mērā atspoguļojas produkta cenā, un līdz ar to ne visi šobrīd to var atļauties. Cenas atšķirība var būt pat no 30 līdz 100 procentiem. «Taču, tā kā šajā jomā pastāv daudz stingrāka produktu kontrole un sertifikācija, zemniekiem un ražotājiem ir jārēķinās ar papildu izmaksām. Tāpat, audzējot dabīgi, jārēķinās, ka raža būs ievērojami mazāka nekā izmantojot dažādus minerālmēslus un pesticīdus kaitēkļu apkarošanai. Arī izejvielas pārtikas produktu ražošanai ir dārgākas, un tas viss ietekmē cenu,» skaidro J.Zagorska. Mītam «dārgāks, tātad labāks» gan viņas negrib piekrist, jo arī paša mazdārziņā izaudzētais noteikti būs labāks nekā lielveikalā no ārzemēm ievestais. Speciālistes uz jautājumu, vai tiešām, ieraugot zīmi bio vai eko produkts, varam būt droši, ka tas atbilst patiesībai, atzīst: «Klāt nevienam jau neizstāvēsi, taču nevaram dzīvot ar attieksmi, ka visi melo. Turklāt bioloģiskās saimniecības un ražošanas uzņēmumus rūpīgi uzrauga un kontrolē.» Te vēl viņas piebilst, ka Latvija šobrīd ir viena no valstīm Eiropā, kur strauji attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un ražošana.
Garšā atšķirība nekāda, bet kur tad?
Tiesa, visticamāk, pircējs, ja viņam iedod nogaršot rūpnieciski ražotu maizes kukulīti un bioloģisko maizi, dižu atšķirību nejutīs. «Pēc garšas tā, visticamāk, neatšķirsies. Vienīgā atšķirība – produkta sastāvā. Bioloģiskā maize būs tīra, nepiesārņota. Tas nozīmē, ka šī maize būs ražota no bioloģiskajā saimniecībā iegūtiem miltiem un citām bioloģiskas izcelsmes izejvielām, līdz ar to nav jāsatraucas, ka produktā, piemēram, būs kādas paliekas no graudaugu miglošanas,» atzīst D.Kunkulberga. Pārtikas produktos ir daudz ķimikāliju, kuras zinātnieki nav paspējuši izpētīt, un nevar pateikt, kādām slimībām tās var būt par cēloni. Mūsdienās ļoti izplatītas ir dažādas alerģijas un, iespējams, kāda no vielām, kas uzņemta ar pārtiku, var būt par to cēloni. J.Zagaroska gan mierina, ka Latvijā tik pārspīlēti intensīvi, kā tas ir, piemēram, Lielbritānijā, neizmanto dažādas ķimikālijas dārzeņu un augu augšanas stimulēšanai, tāpēc vietējā prece viennozīmīgi ir labāka nekā importētā. Speciālistes gan min, ka bioloģisko produktu ražotāji izteikuši bažas par izejvielu trūkumu. Proti, ekoloģisku produktu ražotāju skaits ir pieaudzis, un saimniecības nespēj lielos daudzumos izaudzēt nepieciešamo. Tieši LLU PTF docente S.Kampuse ir palīdzējusi izstrādāt bioloģiskās bērnu pārtikas biezenīšu «Rūdolfs» receptūras, kur saskārusies ar šādu problēmu. «Gribējām biezeni ar puķkāpostiem, taču, izpētot tirgu, nav kur ņemt izejvielas pietiekamā daudzumā,» tā S.Kampuse.
Bioloģiskajām saimniecībām ciešāka sadarbība ar LLU lauksaimniekiem
Šobrīd ciešāka sadarbība bioloģiskajām saimniecībām esot izveidojusies ar LLU Lauksaimniecības fakultātes (LF) speciālistiem. «Šobrīd aktuālāka ir problēma izaudzēt bioloģiskos dārzeņus un augļus, tāpēc zemniekiem ir svarīgāk konsultēties ar mūsu lauksaimniekiem, kā tikt pie produkta, taču arī pie mums vēršas ar lūgumiem pētīt jau pārstrādātos produktus,» stāsta D.Kunkulberga. LLU LF asociētā profesore Dzidra Kreišmane stāsta, ka sadarbība ar bioloģiskajām saimniecībām ir diezgan cieša, bet varētu būt produktīvāka. «Bioloģiskie lauksaimnieki izrāda interesi par pētījumiem, piemēram, kā, saimniekojot bioloģiski, veiksmīgāk cīnīties ar kaitēkļiem, kā veikt augu aizsardzības pasākumus, kā sabalansēt dzīvniekiem barības devas, bet diemžēl finansējuma trūkuma dēļ zinātniskie pētījumi neizdodas,» tā Dz.Kreišmane. Taču pasniedzēja stāsta, ka bioloģiskās saimniecības tiek iesaistītas mācību procesā. «Proti, man ir priekšmets «Bioloģiskā lauksaimniecība». Studentam taču lielāka saprašana par saimniekošanu šādā saimniecībā būs, ja klātienē to visu apskatīsim, nevis auditorijā pie tāfeles,» stāsta pasniedzēja. Taču lēnām interesi izrāda arī bioloģiskās pārtikas ražotāji, vēršoties PTF, lai pētītu produktu sastāva īpašības. Jau līdz šim PTF laboratorijās ir pētīta industriālajās un bioloģiskajās saimniecībās iegūta nepasterizēta piena kvalitāte, burkāni, šeit izstrādātas bioloģiskās bērnu biezenīšu receptūras, bet tūlīt PTF pētnieki analizēs bioloģisko miltu tehnoloģiskās īpašības.
Divu bioloģisku produktu iekļaušana ēdienkartē neko daudz nemainīs
Tiesa, lai patiešām būtu ieguvums no tā, ka cilvēks lieto bioloģiskos produktus, nepietiks vien ar divu šādu produktu iekļaušanu ēdienkartē. Tam ir jākļūst par dzīvesveidu. «Ja, gatavojot pusdienas, izmantosiet divus bioloģiskos produktus, bet vakarā, pie televizora sēžot, grauzīsiet sāļos čipsus, diez vai jūsu veselība no tā kaut ko iegūs. Tas nozīmē, ka ir jāmaina ēšanas paradumi pilnībā,» pārliecināta J.Zagorska. Jāpiebilst, ka šobrīd arī skolās tiek daudz runāts par veselīgu pārtiku bērniem, aizliedzot virkni dažādu produktu un tādējādi rūpējoties par bērnu veselību. Universitātes speciālistes gan atzīst, ka ar kategorisku aizliegšanu neko īsti nepanāks, bērni ir jāizglīto un galvenokārt tas ir jādara ģimenē. «Kāda jēga skolā dod veselīgas pusdienas, ja mājās bērns ēdīs neveselīgu pārtiku? Tā pieredze tomēr veidojas mājās,» tā J.Zagorska. D.Kunkulberga gan atzinīgi novērtē to, ka vispār šim jautājumam pievēršas, un ir dzirdēts, ka ārpusstundu pulciņu treneri bērniem māca, piemēram, ka viņu nodarbībās nekādu gāzēto dzērienu nebūs. Jāpiebilst, ka nesen LBLA atklāja kampaņu «BioLoģiski!» ar saukli «Tīra pārtika cilvēkam un videi», kuras laikā ar dažādām aktivitātēm skaidro Latvijas iedzīvotājiem, kas ir bioloģiska pārtika, kā to atpazīt un kā notiek tās sertificēšana.
Lielāka uzticība eko un bio zīmei
Runājot par to, ko likt svētku galdā, LLU PTF dekāne profesore Inga Ciproviča uzsver, ka galvenais Ziemassvētkos ir gatavot ar prieku un ēst to, kas garšo. Tā ir reize, kad var atļauties. «Iespējams, šī ir reize, kad priekšroku dodam nevis ātri pagatavojamai maltītei, bet gan biežāk paši iedarbinām cepeškrāsni, kurai durvis ikdienā tiek reti virinātas,» tā I.Ciproviča. Taču, iespējams, šis ir īstais laiks, lai galdā liktu arī kādu bio vai eko produktu. Jautāta, kur labāk meklēt šo eko pārtiku – tirgū uzticēties pārdevējiem, kas apgalvo, ka šie dārzeņi auguši ekoloģiskā saimniecībā vai veikalā –, profesore uzsver: «Protams, mājās pašu audzēts var šķist ekoloģiski tīrs, taču lielāka uzticība, protams, ir produktiem, kas apzīmēti ar īpašu bio un eko atzīmi.»
Bioloģiskā pārtika tiek audzēta un ražota, izmantojot dabai un cilvēku organismam draudzīgas metodes. Tas nozīmē, ka tā ir ekoloģiski tīra, jo dārzeņu, augļu un graudaugu audzēšanā netiek izmantoti ne minerālmēsli, ne ķīmiskie pesticīdi kaitēkļu un nezāļu apkarošanai, līdz ar to bioloģiski audzēta pārtika nesatur to ķīmiskās atliekas. Savukārt mājlopi un mājputni tiek baroti tikai ar ekoloģiskiem produktiem, netiek izmantota ģenētiski modificēta barība, kā arī netiek izmantotas antibiotikas vai sintētiskie augšanas hormoni.
Foto: Raitis Supe
24 °C,
3.5 m/s,
50.3 % 
24 °C,
3.5 m/s,
50.3 %