6.3 °C, 2.6 m/s, 95.4 %

Izstādes

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzstādesTekstilmāksla Daigas Štālbergas izstādē “Vilna, varš un mežģīnes”
Tekstilmāksla Daigas Štālbergas izstādē “Vilna, varš un mežģīnes”
21/10/2023

Līdz 26. novembrim Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma Francijā dzīvojošās latviešu tekstilmākslinieces Daigas Štālbergas izstāde “Vilna, varš un mežģīnes”. Personālizstāde ir atskats uz mākslinieces radošo darbību 35 gadu garumā.

Retrospektīvā rakstura izstāde “Vilna, varš un mežģīnes” atspoguļo tekstilmākslinieces darbos izmantotos materiālus, kurus krāsojot, virpinot, aužot, šķetinot, satinot un atpinot radīti unikāli darbi. Vai tas būtu vilnas siltums, zīda spīdums, lina raupjums vai galvanizētā vara stieples – tekstilmāksliniece šo materiālu īpašības izmanto, katrā no darbiem veidojot noteiktu sajūtu stāstu.

 

“Tekstils interjerā man visupirms kā materiāls asociējas ar siltumu, maigumu un mājīgumu. Mūsdienu tekstilmāksla līdzās savām tradicionālajām izpausmēm izveidojusi tādu kā paralēlu mākslas žanru, ko mēdz dēvēt par laikmetīgi inovatīvo vai šķiedru mākslu. Tā savā nu jau 35 gadus ilgajā radošajā darbībā esmu paralēli gan audusi gobelēnus, gan arī attīstījusi autortehnikas un veidojusi darbus, kas ar savu ažūro raksturu atgādina mežģīnes. Ar audējiem ir tā: tu strādā tur, kur ir tavas stelles, bet tava sirds var piederēt arī citai vietai. Mana pieder Latvijai, tieši tāpēc man ir svarīgi būt šeit un dalīties ar to, ko es daru,” uz izstādi par savu radošo darbību 35 gadu griezumā 60. jubilejas gadā aicina Francijā dzīvojošā latviešu tekstilmāksliniece D.Štālberga.

 

Izstādē eksponēti trīs veidu darbi – klasisko tradīciju tehnikā veidoti vilnas gobelēni, autortehnikā darināti “mežģīņu” darbi, kā arī darbi, kas austi ar galvanizētu varu.

D.Štālberga stāsta, ka gobelēni pārsvarā top, apvienojot tradicionālās tehnikas un tradicionālos materiālus – vilnu un linu –, bet akcentiem pievienojot zīdu, brokātu vai poliesteru. Savukārt, veidojot kompozīcijas, jo īpaši pēdējos gados māksliniece lielākoties pievēršas ainavu tēlojumiem. D.Štālberga šos tēlojumus gan sauc par “nosacītiem”, jo ainavas nav konkretizētas, bet gan vienkāršotas, vienlaikus izceļot būtisko. “Katram no eksponētajiem darbiem ir savs stāsts, sava nozīme – tās ir manas pārdomas un veltījumi. Taču svarīgākais, lai skatītājs sajūt emociju un caur to rada pats savu asociāciju stāstu,” saka māksliniece. Jāpiebilst, ka darbs “Mantojumi”, kas darināts, domājot arīdzan par izstādi un Ģederta Eliasa darbiem, izstādē tiek eksponēts pirmoreiz.

Kopš 1995. gada D.Štālberga autortehnikā darina arī “mežģīņu” darbus. Šie lielformāta darbi ar ažūru ir pārnesti uz arhitektūras formām un atspoguļo dažādu mākslas vēstures stilu ornamentiku. Tā gadu gaitā tapušas darbu grupas “Vārti”, smeļoties iedvesmu no Ēģiptes arhitektūras, “Vārti uz gaismu” – no viduslaiku mākslas formām, “Austrumu vārti” – no Alhambras pils arhitektūras, kā arī “Pasāža” un “Kariatīdes” no jūgendstila un “Art Deco” stila ornamentikas. Tādējādi it kā smagnējas arhitektūras formas, kas izmantotas mākslinieces darbos, kontrastē ar ažūro darba veidolu.

Savukārt kopš 2013. gada māksliniece turpina radīt, pieradinot tradicionālajiem materiāliem tik atšķirīgo galvanizēto varu. “Man pašai ļoti tīk šī izaustā metāla īpašais mirdzums un tāds kā savdabīgs dzīvelīgums. Tāpat kā saulē mirdzoša jūra, šāds audums dzīvo un nepārtraukti mainās atkarībā no skatītāja atrašanās vietas un gaismas avota,” skaidro D.Štālberga. Viņa stāsta, ka viens no materiāliem, ko izmanto darbu izveidē, ir arī sasmalcinātas naudas banknotes. Naudas maiņas procesā bankas tās sasmalcināja un uzrunāja māksliniekus rast pielietojumu, un D.Štālberga šo pielietojumu ir radusi – tā darbos kļuva redzami dažādu nokrāsu banknošu fragmenti. “Metāla īpašais mirdzums, tā saspēle ar gaismu un smalkās banknošu detaļas veido gan vizuālu jūras tēlu, gan simbolisku tās bagātību atainojumu,” vērtē tekstilmāksliniece.

Daloties pārdomās par personālizstādi, D.Štālberga norāda: “Manis kā mākslinieces izjustais, dodot un rādot skatītājam, var atšķirties no saņēmēja un vērtētāja sajustā. Dzīvojot zem viena debess juma, mēs esam līdzīgi un reizē tik atšķirīgi kā dziju pavedieni gleznainā audumā, kā viss tas, ko paliekam zem viena vārda – “daba”, kuras sastāvdaļa esam ikviens.”

Jāpiebilst, ka Francijā dzīvojošā latviešu tekstilmāksliniece D.Štālberga dzimusi 1963. gada 8. augustā Rīgā. 1982. gadā viņa beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļu, 1989. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas nodaļu, bet 2003. gadā LMA ieguvusi arī mākslas maģistra grādu. D.Štālberga darbojas vairākās mākslas apvienībās Latvijā un Francijā, savukārt no 1988. gada piedalās arī starptautiskās izstādēs Latvijā, Lietuvā, Francijā, Austrijā, Čehijā, Grieķijā, Turcijā, Vācijā un Spānijā. Kopš 2000. gada tekstilmāksliniece dzīvo un strādā Francijā, Parīzes priekšpilsētā Šansurmarnā. Tur viņa turpina strādāt tekstilmākslas jomā savam priekam un paralēli sadarbojas ar franču audumu dizaineriem Perīnu Ruso, Silviju Džonsoni un Evelīnu Skorošod. D.Štālbergas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijā (“Pāris” (1997), “Austrumu vārti” (2006)) Latvijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Francijā, Vācijā, Austrijā un Lielbritānijā.

Izstāde Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma līdz 26. novembrim. Ar ieejas biļešu cenu un muzeja darba laiku var iepazīties mājaslapā www.jvmm.lv.