Jelgavas pilsēta aicina šajos vasaras saulgriežos dzīvot līdzi Silmaču saimei, skatoties tautas deju ansambļa “Lielupe” deju uzvedumu “Skroderdienām būt!” Silmaču saime dejo, būvē un spridzina krāsni, svin gan Jāņus, gan kāzas – viss ir kā īstās “Skroderdienās”!
Līdz 31. jūlijam Jelgavas Sabiedriskajā centrā, Skolotāju ielā 8, apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra izstāde “Saimes galds”, pie viena galda oriģināli atspoguļojot 38 latviešu dzīvās tautas tradīcijas. Pirms izstādes atklāšanas trešdien, 19. jūnijā pulksten 17 notiks lekcija par Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu, kuru vadīs Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperte Gita Lancere.
Pasākuma norises laikā ceturtdien, 2. novembrī, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā apmeklētājiem nebūs pieejama Reprezentācijas zāle un abu Ģ. Eliasa ekspozīcijas zāļu apskate.
Lai jelgavniekiem sniegtu iespēju skatīties jaunākās latviešu spēlfilmas uz lielā ekrāna, Jelgavas kultūras namā oktobrī un novembrī notiks divu 2023. gada izlaiduma filmu seansi. 24. oktobrī seansā pulksten 12 un 17 skatītāji aicināti uz Ilmāra Rāga ģimenes filmu «Ēriks Akmenssirds». Savukārt 10. un 18. novembrī svētku noskaņu papildinās Ilzes Kungas-Melgailes spēlfilma «Mana brīvība», informē pašvaldības iestādē «Kultūra».
Līdz 26. novembrim Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma Francijā dzīvojošās latviešu tekstilmākslinieces Daigas Štālbergas izstāde “Vilna, varš un mežģīnes”. Personālizstāde ir atskats uz mākslinieces radošo darbību 35 gadu garumā.
No 18. jūlija līdz 21. augustam Jelgavas Vecpilsētas mājā Vecpilsētas ielā 14 aplūkojama jaunās mākslinieces Salomes Rēdmanes gleznu izstāde “Miers. Haoss”.
Vasara ir pasākumiem bagāta brīvdabas koncertzālē “Mītava” Pasta salā. Iestāde “Pilsētsaimniecība” izveidojusi informatīvu shēmu ar vietām, kur koncertzāles apmeklētāji var novietot savu automašīnu vai autobusu vadītāji – tūrisma autobusu.
Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā Filozofu ielā 3 atvērta Jelgavas Mākslinieku biedrības vasaras plenēra darbu izstāde “Ērberģes piezīmes”. Pašmāju mākslinieku akvareļi, pasteļi, gleznas eļļas un akrila tehnikā, kā arī zīmējumi muzejā skatāmi līdz 27. augustam.
Svētki nerodas paši, svētkus nevar sagaidīt, ja tie netiek radīti! Piedzīvojot Dziesmu un deju svētku 150 gadu jubileju, pārliecinājāmies, ka šie svētki nav vien īslaicīgs kultūras notikums, bet gan būtiska latviskās identitātes daļa, kuras centrā ir cilvēks.
Pusotra gadsimta laikā Dziesmu un deju svētku kustības lielākā bagātība bijusi personības – gan tās, kas ikdienā piedalās māksliniecisko kolektīvu darbībā, gan kolektīvu vadītāji, gan svētku virsdiriģenti un virsvadītāji. Šogad svētkos virsdiriģentu un virsvadītāju godā izvēlēti arī vairāki Jelgavas māksliniecisko kolektīvu vadītāji. Vairums no viņiem jau iepriekš bijuši virsvadītāju godā, bet divi kolektīvu vadītāji šogad debitēs. Jelgavnieki iesaistīti arī koncertu māksliniecisko norišu radīšanā.
Skatītāju pārpildītā zālē Jelgavas kultūras namā pirmizrādi šovakar piedzīvoja sengaidītā Jura Podnieka studijas spēlfilma «Jelgava 94», kas Jelgavā tiks rādīta vairākos seansos arī 18., 19. un 21. septembrī.
«Šis uzvedums ir vienlaicīgi izglītojošs un izklaidējošs – tas stāsta par to, kā jaunieši, mākslinieki, bagātnieki vai parastie rīdzinieki izklaidējās Latvijas pirmajos divdesmit gados,» par teatrāli muzikālo uzvedumu «Kabarē de Rīga» stāsta Sidnejas latviešu teātra kolektīvs. 16. augustā pulksten 19 iestudējums būs skatāms Jelgavas kultūras nama zālē. Sidnejas latviešu teātra mērķis ir stiprināt saikni starp Austrālijā un Latvijā dzīvojošiem tautiešiem, tādēļ Jelgavā un citviet Latvijā uzvedumu ikviens aicināts izbaudīt bez maksas.