Šodien «Jundā», Skolas ielā 2, valdīja satraukums – 15 jelgavnieki pēc trīs mēnešu mācīšanās šodien kārtoja naturalizācijas eksāmenus, lai iegūtu Latvijas pilsonību. Uzrunātie nepilsoņi atzīst: «Beidzot esam saņēmušies sakārtot dokumentus!» Viņi paši spriež, ka eksāmenos varētu būt veicies diezgan labi. Mazas problēmas vien sagādājusi rakstīšana, proti, garumzīmju lietojums un galotnes, jo runāt esot daudz vieglāk. Tāpat liels esot uztraukums par vēsturi, kas Latvijai bagāta, taču būtiskākais esot bijis nesajaukt gadskaitļus.
Ritma Gaidamoviča
Šie jelgavnieki izmantoja iespēju un piedalījās biedrības «Jelgavas nacionālo kultūras biedrību asociācija» bezmaksas sagatavošanas kursos, lai noslēgumā kārtotu naturalizācijas eksāmenu. Trīs mēnešus 18 dažādu tautību cilvēki mācījās latviešu valodu, vēsturi, ģeogrāfiju, bet šodien kārtoja eksāmenu latviešu valodā un vēsturē, kur iekļauti arī jautājumi par ģeogrāfiju un tradīcijām. Tiesa, eksāmenu šodien kārtoja tikai 15 kursanti. Visi kā viens atzīst, ka mācījušies cītīgi un uz to viņus mudinājusi pasniedzēja Ingūna Lībiete, kura esot ļoti labs pedagogs.
Ņemot vērā, ka lielākajai daļai kursantu jau krietni pāri 50 gadiem, viņi atzīst, ka šis bijis pēdējais laiks, lai «sakārtotu papīrus», tālab arī izmantojuši iespēju bez maksas mācīties un galarezultātā iegūt pilsonību. «Esmu baltkrieviete, bet jau ilgus gadus dzīvoju šeit. Nevar teikt, cik daudz, sen jau vajadzēja runāt latviski un nokārtot pilsonību. Taču lieta tāda, ka es latviešu valodu saprotu labi, taču nav bijusi prakse runāt un es kautrējos. Kursos guvu lielāku pārliecību, iemācījos gramatiku, vēsturi, Satversmi. Man patīk latviešu valoda, tikai mazliet uztraucos par to, vai tie teikumi raisās labi,» stāsta Inna Oļesova, piebilstot, ka cer uz veiksmīgu iznākumu eksāmenā, lai iegūtu Latvijas pilsonību.
Valentīna Krampīte atzīst, ka «lekusi pēdējā vilcienā». «Kursos var piedalīties cilvēki tikai līdz 60 gadu vecumam. Tas nozīmē: ja līdz tam neesi neko darījis lietas labā, lai iegūtu pilsonību, tā arī dzīvosi tālāk. Taču es tomēr tā negribēju, jo šeit dzīvoju visu mūžu, tāpat strādāju,» stāsta Valentīna, piebilstot, ka latviešu valodu jau ikdienā lieto, taču mūsu valsts pilsonības viņai nav. Dokumentu sakārtošana vienmēr atlikta laika un naudas trūkuma dēļ. «Patiesībā esmu mācījusies latviešu skolā tikai krievu klasītē, arī pagalmā ar draudzenēm runāju latviski,» stāsta Valentīna.
Runājot par grūtībām un pārdomām, kas radušās mācību procesā, kursanti atzīst, ka kopumā viņiem veicies labi. Zināmas grūtības gan latviešu valodā esot ar garumzīmēm – ļoti rūpīgi jāklausās, lai saprastu, vai tur ir vai nav garumzīme. Valentīna gan spriež: lai atcerētos un iegaumētu, kuros vārdos tās jālieto, ir jātrenējas, lasot grāmatas, avīzes, žurnālus. Vienkārši jāiegaumē. Ar sarunvalodu jau esot daudz vienkāršāk. Bet, runājot par vēsturi, bažas rada gadu skaitļi – lai tie nesajuktu vietām. Katrā gadījumā mācības esot bijušas ļoti saistošas un galvenais dzinulis, protams, bija dokuments.
Jāpiebilst, ka jau 20. janvārī mācības sāks jauna grupa jelgavnieku, kuri trīs mēnešus mācīsies un vēlāk kārtos naturalizācijas eksāmenu. Uz to vēl, ja ir vēlme, var pieteikties pa tālruni 63005467, 27839914.
Foto: Ivars Veiliņš