1.1 °C, 2.7 m/s, 92.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā15 jelgavnieki kārto naturalizācijas eksāmenu
15 jelgavnieki kārto naturalizācijas eksāmenu
09/01/2014

Šodien «Jundā», Skolas ielā 2, valdīja satraukums – 15 jelgavnieki pēc trīs mēnešu mācīšanās šodien kārtoja naturalizācijas eksāmenus, lai iegūtu Latvijas pilsonību. Uzrunātie nepilsoņi atzīst: «Beidzot esam saņēmušies sakārtot dokumentus!» Viņi paši spriež, ka eksāmenos varētu būt veicies diezgan labi. Mazas problēmas vien sagādājusi rakstīšana, proti, garumzīmju lietojums un galotnes, jo runāt esot daudz vieglāk. Tāpat liels esot uztraukums par vēsturi, kas Latvijai bagāta, taču būtiskākais esot bijis nesajaukt gadskaitļus.

Ritma Gaidamoviča

Šodien «Jundā», Skolas ielā 2, valdīja satraukums – 15
jelgavnieki pēc trīs mēnešu mācīšanās šodien kārtoja
naturalizācijas eksāmenus, lai iegūtu Latvijas pilsonību. Uzrunātie
nepilsoņi atzīst: «Beidzot esam saņēmušies sakārtot dokumentus!»
Viņi paši spriež, ka eksāmenos varētu būt veicies diezgan labi.
Mazas problēmas vien sagādājusi rakstīšana, proti, garumzīmju
lietojums un galotnes, jo runāt esot daudz vieglāk. Tāpat liels
esot uztraukums par vēsturi, kas Latvijai bagāta, taču būtiskākais
esot bijis nesajaukt gadskaitļus.

Šie jelgavnieki izmantoja iespēju un piedalījās biedrības
«Jelgavas nacionālo kultūras biedrību asociācija» bezmaksas
sagatavošanas kursos, lai noslēgumā kārtotu naturalizācijas
eksāmenu. Trīs mēnešus 18 dažādu tautību cilvēki mācījās latviešu
valodu, vēsturi, ģeogrāfiju, bet šodien kārtoja eksāmenu latviešu
valodā un vēsturē, kur iekļauti arī jautājumi par ģeogrāfiju un
tradīcijām. Tiesa, eksāmenu šodien kārtoja tikai 15 kursanti. Visi
kā viens atzīst, ka mācījušies cītīgi un uz to viņus mudinājusi
pasniedzēja Ingūna Lībiete, kura esot ļoti labs pedagogs.

Ņemot vērā, ka lielākajai daļai kursantu jau krietni pāri 50
gadiem, viņi atzīst, ka šis bijis pēdējais laiks, lai «sakārtotu
papīrus», tālab arī izmantojuši iespēju bez maksas mācīties un
galarezultātā iegūt pilsonību. «Esmu baltkrieviete, bet jau ilgus
gadus dzīvoju šeit. Nevar teikt, cik daudz, sen jau vajadzēja runāt
latviski un nokārtot pilsonību. Taču lieta tāda, ka es latviešu
valodu saprotu labi, taču nav bijusi prakse runāt un es kautrējos.
Kursos guvu lielāku pārliecību, iemācījos gramatiku, vēsturi,
Satversmi. Man patīk latviešu valoda, tikai mazliet uztraucos par
to, vai tie teikumi raisās labi,» stāsta Inna Oļesova, piebilstot,
ka cer uz veiksmīgu iznākumu eksāmenā, lai iegūtu Latvijas
pilsonību.

Valentīna Krampīte atzīst, ka «lekusi pēdējā vilcienā». «Kursos
var piedalīties cilvēki tikai līdz 60 gadu vecumam. Tas nozīmē: ja
līdz tam neesi neko darījis lietas labā, lai iegūtu pilsonību, tā
arī dzīvosi tālāk. Taču es tomēr tā negribēju, jo šeit dzīvoju visu
mūžu, tāpat strādāju,» stāsta Valentīna, piebilstot, ka latviešu
valodu jau ikdienā lieto, taču mūsu valsts pilsonības viņai nav.
Dokumentu sakārtošana vienmēr atlikta laika un naudas trūkuma dēļ.
«Patiesībā esmu mācījusies latviešu skolā tikai krievu klasītē, arī
pagalmā ar draudzenēm runāju latviski,» stāsta Valentīna.

Runājot par grūtībām un pārdomām, kas radušās mācību procesā,
kursanti atzīst, ka kopumā viņiem veicies labi. Zināmas grūtības
gan latviešu valodā esot ar garumzīmēm – ļoti rūpīgi jāklausās, lai
saprastu, vai tur ir vai nav garumzīme. Valentīna gan spriež: lai
atcerētos un iegaumētu, kuros vārdos tās jālieto, ir jātrenējas,
lasot grāmatas, avīzes, žurnālus. Vienkārši jāiegaumē. Ar
sarunvalodu jau esot daudz vienkāršāk. Bet, runājot par vēsturi,
bažas rada gadu skaitļi – lai tie nesajuktu vietām. Katrā gadījumā
mācības esot bijušas ļoti saistošas un galvenais dzinulis, protams,
bija dokuments.

Jāpiebilst, ka jau 20. janvārī mācības sāks jauna grupa
jelgavnieku, kuri trīs mēnešus mācīsies un vēlāk kārtos
naturalizācijas eksāmenu. Uz to vēl, ja ir vēlme, var pieteikties
pa tālruni 63005467, 27839914.

Foto: Ivars Veiliņš