7.7 °C, 1.7 m/s, 85.8 %

Pilsētā

35 dienās nobrauc 13 000 kilometru
29/07/2017

«Izbraucot cauri visai Krievijai, mēs iepazinām dažādus cilvēkus un daudzveidīgu kultūru. Ļaudis bija ļoti atsaucīgi un laipni. Īpaši patīkami bija tas, ka daudzi atcerējās «Rafiņus» – kāds tajos braucis kā pasažieris, bet cits – pats vadījis,» par 13 000 kilometru garo ekspedīciju no Liepājas uz Vladivostoku ar «RAF Latvija» mikroautobusiem stāsta tās vadītājs Ruslans Grigorovičs. Braucienā, kas organizēts, svinot ekspedīcijas «No okeāna līdz okeānam» ar tādu pašu galamērķi 40. gadadienu, piedalījās astoņi entuziasti. To vidū arī trīs jelgavnieki – R.Grigorovičs, Jānis Šmits un Rodijs Trankalis.

Šogad aprit 40 gadi kopš autovadītāja izmēģinātāja Valda Branta
organizētās ekspedīcijas uz Vladivostoku «No okeāna līdz okeānam»,
ko 1977. gadā entuziastu grupa īstenoja ar «RAF Latvija»
mikroautobusiem. «Vēlējāmies ekspedīciju maksimāli pietuvināt
autentiskajai, izvēloties tādu pašu norises laiku un pieturas
punktus. Toreiz ekspedīcijas dalībniekiem līdzi devās Rīgas
Kinostudijas dokumentālo filmu komanda, kas iemūžināja brauciena
gaitu. Tāpat arī mēs savu ekspedīciju saglabājām piemiņā
videofilmā, kas pirmizrādi varētu piedzīvot līdz jaunajam gadam,»
iecerē dalās R.Grigorovičs. Viņš atklāj, ka ideja par šīs
ekspedīcijas atkārtošanu radās jau pirms pāris gadiem, savukārt
jubilejas gads kalpoja kā pamudinājums to organizēt tieši
šobrīd.

1977. gada ekspedīcijas dalībnieki veica 16 000 kilometru
garu maršrutu, ceļā pavadot aptuveni divus mēnešus, taču šī gada
ekspedīcija ilga 35 dienas, un tās dalībnieki restaurētajos «RAF»
mikroautobusos, kas ir pašmāju autoservisa «Anru Motors» muzeja
eksponāti, veica 13 000 kilometru tālu distanci. «Nebijām
gaidījuši tādu karstumu, taču arī pirms 40 gadiem organizētās
ekspedīcijas dalībnieki piedzīvoja līdzīgus laikapstākļus,» atklāj
ekspedīcijas vadītājs. Brauciena norises laikā Maskavā bijusi
vētra, Omskā – plūdi, bet pie Baikāla karsto un sauso laikapstākļu
dēļ dedzis mežs un kritusi krusa, kuras graudi bijuši olas lielumā,
taču brauciena dalībnieki laimīgā kārtā par to uzzinājuši
televīzijā. «Mums ceļš, protams, bija daudz vieglāks – pa grants
segumu mērojām vien 50–70 kilometru garu posmu. Turpretī
iepriekšējās ekspedīcijas dalībnieki pārsvarā pārvietojās tieši pa
šādu ceļu. 70. gados daudzviet nebija ceļa seguma, un braucējiem
nācās nepieciešamo posmu noklāt ar zariem, lai automašīna
neiestrēgtu,» skaidro R.Grigorovičs. Ekspedīcijas dalībnieki vidēji
dienā veica 500–600 kilometru garu ceļa posmu, attiecīgi mērojamās
distances bija atkarīgas no pilsētu attāluma. Jāpiebilst, ka no
Vladivostokas automobiļi uz Latviju tika atgādāti pa dzelzceļu.

«Mūs patiesi pārsteidza cilvēku viesmīlība, un mūsu princips
bija šāds – nekādas politikas. Piemēram, Jekaterinburgā veicu
nelielu automašīnas remontu, un sieviete, kas vienkārši gāja garām,
apvaicājās, vai esam paēduši, piedāvādama izcept mums pankūkas.
Pateicāmies viņai un sacījām, ka viss ir kārtībā, taču vakarā, kad
ieradāmies naktsmājās, uzņemšanā mūs sagaidīja šķīvis ar pankūkām
un ievārījumu,» ar smaidu sejā atminas ekspedīcijas vadītājs. Viņš
neslēpj, ka, protams, piedzīvoti arī grūtāki brīži, bet visiem
bijis kopīgs mērķis. «Ja tomēr nācās saskarties ar strīdīgiem
jautājumiem, vakaros rīkojām nelielas kopā sanākšanas un
vienojāmies ar balsojuma palīdzību,» atklāj R.Grigorovičs.

«Vēlamies no sirds pateikties visiem atbalstītājiem un
sponsoriem, kas par mums uztraucās – zvanīja, sekoja līdzi
interneta vietnē «Facebook». Mūs atbalstīja pat pilnīgi nepazīstami
cilvēki. Piemēram, kāds vīrietis vārdā Andis ar savu tēvu bija
atnācis pie mums uz muzeju un, izdzirdējis par plānoto ekspedīciju,
bija sajūsmā – viņš pavadīja mūs ceļā uz Liepāju. Savukārt brīdī,
kad atgriezāmies, Andis mūs nakts laikā sagaidīja lidostā. Tas ir
ļoti patīkami,» tā ekspedīcijas vadītājs. Viņš atklāj, ka pagaidām
mērķis ir kinofilmas izveide, kuras pirmizrādes laikā plānots rīkot
arī sarunu vakaru, bet uz jautājumu par atkārtotu ekspedīciju
Ruslans atbild: «Valdis Brants ar «Rafiņu» ir apbraucis apkārt
zemeslodei – iespējams, to ir vērts atkārtot.»

Foto: no ekspedīcijas dalībnieku arhīva