Jelgavas 4. vidusskolas trīs skolotājas un tikpat skolnieču atgriezušās no Vācijas, kur notika pēdējā «Comenius» projekta «Matemātika kā spēle» dalībnieku tikšanās. Tādējādi divus gadus ilgušais projekts ir noslēdzies.
www.jelgavasvestnesis.lv
4. vidusskolas skolotāja Liene Brēdiķe, kura bija viena no skolotājām, kas no 11. līdz 18. maijam piedalījās projekta noslēgumā, stāsta, ka uz Vāciju devās arī skolotājas Ivita Steķe un Renāte Bogdanova, kā arī skolnieces Laura Hofmane, Kristiāna Pūce un Valērija Mašonska. «Divas mūsu skolas skolnieces – Laura un Valērija – uzvarējušas projekta «Matemātika kā spēle» gaitā rīkotajā skolas konkursā par straujāko savu sekmju uzlabojumu matemātikā, aprēķinot vidējo vērtējumu šajā un pagājušajā mācību gadā. Savukārt Kristiānai izdevies izveidot vienu no labākajām matemātiskajām spēlēm citā šā paša projekta ietvaros rīkotajā skolas konkursā,» stāsta L.Brēdiķe.
«Mums, latviešiem, laikam no dzimtļaužu laikiem par vāciešiem iesakņojies tāds stereotips, ka vācietis – tas nu gan ir pedants, pat sīkākai skaidiņai neļaus zemē nokrist, jo tā jau kaut kur ierēķināta. Tāpēc mana auss saspringst, tikko valodas sāk grozīties ap naudām, laiku, nodokļiem, cipariem un dažādām citām praktiskām lietām. No sarunām izrādās, ka Vācijā ir vienkārši lietas, ko skaita, un lietas, ko arī neskaita. Nu, piemēram, nodokļi. O, jā! Tos gan atskaita. Sākot ar desmito tiesu baznīcas nodokļa un beidzot ar sociālo nodokli, veselības nodokli un vēl dažādu veidu apdrošināšanām. Savukārt tad, ja vajadzīga kāda medicīniska plānota operācija, tad gan ne nauda, nedz arī dienas līdz operācijai nav jāskaita. Vienkārši pieraksties sev izdevīgā vai ārsta ieteiktajā laikā un saņem pakalpojumu bez maksas. Arī tad, ja ar tavu auto notikusi kāda nelaime vai pastrādājuši garnadži, kas Vācijā attiecībā uz auto jomu nav visai parasta parādība. Ja neesi vainīgs, tad tev nauda nav jāskaita. Zaudējumus gandrīz pilnā apmērā segs apdrošināšanas kompānija. Savukārt, ja esi vainīgs, tad gan sāc jau laikus skaitīt savā maciņā,» iespaidos par Vācijā no vietējiem uzzināto dalās skolotāja.
Projekta noslēguma aktivitātēs bija iekļauts arī Strasbūras apmeklējums. «Gan Eiropas Parlamenta, gan Eiropas Padomes ēkas ir varenas, iespaidīgas un apskates vērtas. Turklāt foto galerijā Parlamenta ēkas iekšpusē sirds patīkami notrīsēja, atrodot attēlus gan no Baltijas ceļa, gan no Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā svinīgā akta 2004. gadā,» tā viņa.
Projekta dalībnieki atzīst, ka šīs dienas bijušas iespaidiem, svešvalodu stundām, kultūršokiem un bagātas. «Kaut arī vēl joprojām sevi uzskatu par nacionālisti, pēc projekta pēdējās tikšanās atskāršu, ka jau ilgāku laiku laika ziņas esmu klausījusies tā kā plašāk – Eiropas pilsoņa līmenī. Gribi vai negribi, auss sadzirdējusi un atmiņa nezin kādēļ gribējusi fiksēt prognozi ne tikai Latvijai, bet arī vēl Anglijai, Francijai, Katalonijai Spānijas ziemeļaustrumos, Turcijai, Rumānijai, Bulgārijai,» tā L.Brēdiķe.
Foto: no personīgā arhīva