Jelgavas 4. vidusskolas 11.a klases skolēni ar spilgtiem iespaidiem par piedzīvoto atgriezušies no sadraudzības skolas Rumānijā. Tur jaunieši, īstenojot «Comenius» projektu, sprieda un domāja par to, kā rosināt jauniešus nepamest izglītības iestādes pārāk agri, lai nesāktu darba gaitas ārzemēs. Tāpat arī desmit dienu laikā iepazīta rumāņu kultūra, kaut nedaudz, bet apgūta rumāņu valoda un lauzti stereotipi par pašu valsti.
www.jelgavasvestnesis.lv
23 vidusskolēni uz Rumāniju devās atbildes vizītē uz pilsētiņu BaiaMare, jo pavasarī Jelgavas 4. vidusskolā viesojās skolotāji un skolēni no tehniskās koledžas «Baritiu» Rumānijā. Abas skolas kopīgi īsteno «Comenius» projektu «Mācīties vai strādāt? Palikt vai aizbraukt?», lai domātu par dažādām aktivitātēm, kā rosināt jauniešus nebraukt strādāt uz ārzemēm.
Rumāņi labāku dzīvi meklē Vācijā
Viens no mūsu vidusskolēnu uzdevumiem bija mājās izstrādāt prezentāciju – video, kas ietvēra visaptverošu stāstījumu par iedzīvotāju izvēļu cēloņiem/motīviem, vispārēju valsts situācijas raksturojumu projekta pamata tēmu. 4. vidusskolas skolotāja Inita Zariņa stāsta, ka video intervijās cilvēki dalījās savos dzīvesstāstos par aizbraukšanu no dzimtenes mācību vai ekonomisku apstākļu dēļ un par to, kā pieņēmuši lēmumu palikt vai atgriezties. «Jāteic, ka situācija Latvijā un Rumānijā ir diezgan līdzīga. Rumāņiem gan viena no galvenajām peļņas un biznesa partnera valstīm ir Vācija, tādēļ skolās jaunieši pamatā izvēlas mācīties vācu valodu. Angļu valodas zināšanas ir vājākas nekā Latvijā,» nosaka I.Zariņa.
Mācās valodu un apskata Drakulas dzimteni
Jāteic, ka brauciena laikā Jelgavas jauniešiem bija arī runāņu valodas stundas, kurās apgūtas dažādas frāzes un sarunvalodas tēmas, jo skaitļi un daudzi pamatvārdi bija apgūti jau mājās. «Mūsu skolēniem rumāņu valoda padevās,» atzīst skolotāja, piebilstot, ka dienas pirmajā pusē jauniešiem un arī skolotājiem parasti bija dažādas aktivitātes saistībā ar projekta tēmu, bet dienas otrajā pusē viņi iepazina Maramures apgabala un Transilvānijas kultūrvēsturisko un dabas mantojumu. «Kalni, klinšu galotnēs esošās pilis un kalnu ciematiņi mūs fascinēja. Piesātinātās kultūrprogrammas rezultātā jaunieši pirmo reizi dzīvē pabija vairāk nekā 2000 metru augstā virsotnē Bucegi kalnos, Drakulas pilī, 1. gadsimta romiešu militārajā apmetnē, BaiaMare etnogrāfijas muzejā un citās fantastiskās vietās,» stāsta I.Zariņa, uzsverot, ka, viesojoties Rumānijā, izdevies lauzt arī vairākus stereotipus par šo Eiropas Savienības dalībvalsti. «Izplatītais uzskats par nabadzību, kā arī to, ka Rumānijā ir liels īpatsvars romu tautības iedzīvotāju, ir maldīgs. Rumānijas ziemeļos un vidienē, kur pamatā pabijām, pilsētas, ir ļoti eiropeiskas. Uzzinājām arī to, ka apmēram no 22 miljoniem iedzīvotāju tikai 2,5 procenti ir romi,» piebilst skolotāja.
Dominē kāpostu tīteņi, dārzeņi un baltmaize
Viņa atzīst, ka iepazīstot rumāņu jauniešu muzikālo gaumi un attieksmi pret vidi, cilvēkiem un dzīvi, kā arī uzzinot vairāk par viņu vērtību izjūtu, secinājums viens – globalizācijas ietekme nenoliedzami ir jūtama arī šeit. «Skolēni projekta laikā dzīvoja rumāņu ģimenēs, kurās vistiešākajā veidā bija iespēja iepazīt vietējo paradumus, vērtības, attiecību modeļus, mentalitāti un rumāņu virtuvi. Skolēnu vērtējums ir pozitīvs – cilvēki ir atvērti, ģimene joprojām ir viena no nozīmīgākajām dzīves vērtībām, vietējā virtuvē dominē kāpostu tīteņi, dārzeņi un baltmaize. Interesanti, ka ģimenēs bieži vakariņas gatavo tieši vīrieši,» tā I.Zariņa.
Skolotāji pelna mazāk nekā Latvijā
Attiecībā uz pedagogu darbu I.Zariņa skaidro, ka algas Rumānijā skolotājiem ir nedaudz zemākas kā Latvijā. «Lai strādātu skolā un saņemtu augstāku atalgojumu, pedagogam noteiktā laika periodā jākārto kvalifikācijas paaugstināšanas eksāmeni. Brīvlaiku un atvaļinājumu sistēma gan ir līdzīga kā pie mums. Pirmā skolas diena viņiem ir septembra vidū. Mācību stundas ilgums ir 50 minūtes,» tā I.Zariņa.
Brauciens noslēdzies ar kopīgi uzņemtu filmu «Mācīties vai strādāt? Palikt vai aizbraukt?», kura rosina jauniešus nepamest izglītības iestādes pārāk agri, lai nesāktu darba gaitas ārzemēs. «Radītas arī idejas galda spēlēm, kas akcentē jauniešu nākotnes izvēli,» piebilst skolotāja.
Foto: no 4. vidusskolas arhīva