23.4 °C, 1.8 m/s, 56.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā44 procenti Latvijas bērnu ārpus skolas ar fiziskajām aktivitātēm nenodarbojas
44 procenti Latvijas bērnu ārpus skolas ar fiziskajām aktivitātēm nenodarbojas
20/06/2012

«Procter&Gamble» pasūtītais pētījums par bērnu iesaistīšanos fiziskajās aktivitātēs liecina, ka 44 procenti Latvijas bērnu nenodarbojas ar papildu fiziskajām aktivitātēm ārpus skolas. Turklāt ar fiziskajām aktivitātēm vispār nenodarbojas 14 procenti no visiem aptaujātajiem pieaugušajiem.

Līna Kārkliņa, «Procter&Gamble» sabiedrisko attiecību
konsultante

«Procter&Gamble» pasūtītais pētījums par bērnu
iesaistīšanos fiziskajās aktivitātēs liecina, ka 44 procenti
Latvijas bērnu nenodarbojas ar papildu fiziskajām aktivitātēm ārpus
skolas. Turklāt ar fiziskajām aktivitātēm vispār nenodarbojas 14
procenti no visiem aptaujātajiem pieaugušajiem.

«Pētījuma rezultāti liecina, ka bērni pārāk maz nodarbojas ar
fiziskajām aktivitātēm. Vecāki ir galvenie motivētāji, lai viņu
bērni iesaistītos fiziskajās aktivitātēs, bet tikai 42 procenti
vecāku savu brīvos laiku pavada sportojot kopā ar saviem bērniem,
lai gan paši vecāki atzīst, ka sports ir nozīmīgs bērna fiziskai,
garīgai un emocionālai attīstībai,» pētījuma rezultātus komentē
Agnese Zelča, «Procter&Gamble» pārstāve Latvijā.

Populārākais sporta veids bērnu vidū ir peldēšana (16 procenti)
un futbols (16 procenti). Šiem sporta veidiem pēc popularitātes
seko basketbols un dejošana – attiecīgi 15 procenti bērnu
nodarbojas ar katru no šiem sporta veidiem. Savukārt pieaugušo vidū
nav viena izteikta sporta veida līdera. Pieaugušie cenšas dažādot
savas fiziskās aktivitātes un vismaz reizi nedēļā 20 procenti no
aptaujātajiem brauc ar riteni, bet pastaigas kā fizisko aktivitāti
piekopj 25 procenti aptaujāto. Neskaitot šīs fiziskās aktivitātes,
fiziskās formas un pašsajūtas uzlabošanai Latvijas iedzīvotāji
arīdzan skrien, dodas uz sporta zāli un peld. 14 procenti no
pieaugušajiem nenodarbojas ar nekādām fiziskajām aktivitātēm.

Pietiekamas fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē gan cilvēka
fizisko, gan garīgo veselību. Tās arī samazina sirds-asinsvadu
slimību risku un sekmē pozitīvas emocijas. Viens no vairāku 
saslimšanu riska faktoriem ir aptaukošanās, ko izraisa
mazkustīgums. Ieguvumi no fiziskajām aktivitātēm ir dažādi, bet 75
procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kā galveno ieguvumu uzsver
to, ka, nodarbojoties ar sportu, viņi uzlabo savu fizisko veselību,
un 70 procenti atzīst, ka sports palīdz stiprināt arī
imunitāti.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rehabilitoloģe Ilze Tāse
papildina: «Lai veselība būtu laba, regulāri ir jāiesaistās
fiziskajās aktivitātēs, savukārt, lai varētu sportot, ir jābūt
veselam, tādēļ jāizvēlas atbilstošas sporta nodarbes gan vecumam,
gan fiziskajai sagatavotībai. Fiziskās aktivitātes veido
harmoniskāku personību – sakārto domas, ceļ pašapziņu, uzlabo
pašsajūtu, stiprina un norūda organismu, kā arī palīdz bērniem un
jauniešiem veiksmīgi iekļauties sabiedrībā un mūsdienu straujajā
dzīves ritmā. Sportot nepieciešams visai ģimenei kopā, tad fiziskās
aktivitātes kļūs par bērnu un jauniešu dzīvesveidu.»

Pētījumu pēc «Procter&Gamble» pasūtījuma šī gada martā veica
sabiedriskās domas un tirgus pētījumu kompānija «Rait».