22.8 °C, 2.8 m/s, 44.6 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūra«50 lati par grāmatu nav žēl, bet bikses par tādu naudu nepirktu»
«50 lati par grāmatu nav žēl, bet bikses par tādu naudu nepirktu»
08/10/2011

Līdz 6. novembrim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde «Jelgavā izdotās grāmatas». To muzejs veidojis sadarbībā ar jelgavnieku grāmatu kolekcionāru Jāni Vilku. Muzejā skatāmi tikai daži desmiti viņa dzīves laikā savākto izdevumu, kas iespiesti tieši Jelgavā, tostarp likumi, pasaku grāmatas un kalendāri. Taču J.Vilka pūrs ir daudz lielāks – viņa māja ir kā bibliotēka, kur istabās plauktos sakārtoti tūkstošiem izdevumu, kurus rakstījuši latvieši, kuros rakstīts par latviešiem vai kuriem ir kāda saistība ar Jelgavu. Tā ir viņa garīgā vērtība, vēstures glabātuve.

Ritma Gaidamoviča

Līdz 6. novembrim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzejā skatāma izstāde «Jelgavā izdotās grāmatas». To
muzejs veidojis sadarbībā ar jelgavnieku grāmatu kolekcionāru Jāni
Vilku. Muzejā skatāmi tikai daži desmiti viņa dzīves laikā savākto
izdevumu, kas iespiesti tieši Jelgavā, tostarp likumi, pasaku
grāmatas un kalendāri. Taču J.Vilka pūrs ir daudz lielāks – viņa
māja ir kā bibliotēka, kur istabās plauktos sakārtoti tūkstošiem
izdevumu, kurus rakstījuši latvieši, kuros rakstīts par latviešiem
vai kuriem ir kāda saistība ar Jelgavu. Tā ir viņa garīgā vērtība,
vēstures glabātuve.

Kā saka pats kolekcionārs: «Tas nebija tā, ka vienu dienu izdomāju:
ah, es tagad krāšu grāmatas! Mani vecāki bija skolotāji un jau
pakāpeniski no bērnības radināja pie grāmatām, studiju gados –
1965. gadā – liktenis saveda kopā ar grāmatu draugiem, un tā viss
palēnām sākās, jo sapratu, ka grāmata ir liela vērtība un tieši
izdevumi uzkrāj mūsu vēsturi,» stāsta J.Vilks. Teju 50 gadu laikā
viņam mājās iekārtota sava bibliotēka, kur atrodamas grāmatas,
žurnāli un avīzes. Viņu interesē izdevumi, ko sarakstījuši latvieši
un kuros rakstīts par Latviju, latviešiem, īpaši vēsturiski darbi.
Piemēram, J.Vilks grib iegūt visas rakstnieka Anšlava Eglīša
grāmatas – divas vēl trūkstot, no kurām vienai gan bijis mazs
metiens un atrast to pastāvot maza cerība. Lielu darbu J.Vilks
ieguldījis, arī meklējot un vācot tieši Jelgavā iespiestos darbus,
un droši var teikt, ka viņam ir bagātākā kolekcija. Lai arī viņa
kolekcija mērāma tūkstošos iespieddarbu un cilvēkiem noteikti būtu
ko tajā redzēt, līdz šim tikai vienu reizi viņš ar savām grāmatām
piedalījies izstādē. Šī ir otrā.

300 dažādu nosaukumu avīžu
«Mani interesē ne tikai grāmatas, bet arī avīzes un žurnāli.
Manuprāt, avīzes ir vēstures dienasgrāmata, kas ir jāglabā, lai
zinātu kaut vai to, kas pirms gada pilsētā un valstī notika. Tās ir
atmiņas. Zinu, ka jau nākamgad daudzviet nevarēs atrast, piemēram,
pilnu «Dienas» komplektu, bet man tas ir,» atzīst J.Vilks. Vecākais
avīžu komplekts, kas ir viņa bibliotēkā, – laikraksts «Rigische
Anzeigen», kas iznācis 1760. un 1761. gadā. Bet pavisam
kolekcionāra rīcībā ir apmēram 300 dažādu nosaukumu avīžu
komplekti, piemēram, «Brīvā Latvija», vācu laika «Tēvija». Šobrīd
viņš pats abonē teju visus Latvijas nacionālos laikrakstus, vien
«Neatkarīgo Rīta Avīzi» atnesot kaimiņš.

ASV nopirkti Jelgavas kalendāri
Par katru izdevumu, kā tas nonācis pie kolekcionāra, ir savs
stāsts. Te kaimiņš atnesis, te draugi atgādājuši, te kas iemainīts
ar citu kolekcionāru, te dāvanā saņemts. «Atceros, 70. gadu sākumā
man grāmatu izdevēja Jēpes meita piezvanīja un jautāja, vai nevēlos
paskatīties, kas tēva grāmatu plauktos. Speciāli izīrēju «Volgu»,
braucu uz Cēsīm pēc grāmatām, pilnu bagāžnieku piekrāmēju,» stāsta
J.Vilks. Bet pēdējā grāmata iegādāta pērn interneta veikalā «Ebay».
«Man izdevās no ASV nopirkt Jelgavas kalendāru komplektu no 1709.
līdz 1800. gadam – iekšā 16 kalendāri! Tieši šajā komplektā ir
slavenā vecākā Jelgavas panorāmas bilde, kas daudz izmantota,»
stāsta kolekcionārs, piebilstot, ka komplektu, vēl aizņemoties
naudu, nopircis par 400 dolāriem, turklāt izrādījies, ka 50 lati
jānomaksā muitas nodoklis. Arī pa bēniņiem staigāts, taču tur esot
sliktas kvalitātes grāmatas. J.Vilks atzīst, ka naudas izdots
daudz. «Taču grāmatām man nav žēl. Bet, ja par 50 latiem jāpērk
bikses, tad staigāšu ar vecajām,» smaidot atzīst kolekcionārs.

Cik latviešiem no likumiem zināt
Runājot tieši par Jelgavas izdevumiem, viņš norāda, ka tie
lielākoties atrasti citviet Latvijā un ārzemēs. Sākumā Jelgavā
grāmatizdevēji galvenokārt naudu pelnīja ar reliģisko literatūru.
Te gan jāpiebilst, ka to iespiest varēja tikai priviliģētie grāmatu
izdevēji. Pirmie iespieddarbi mūsu pilsētā iespiesti Karnāla
iespiestuvē 1660. gadā, pamatā – hercoga apsveikumi. Vēlāk izdots
viens no pirmajiem latviešu žurnāliem «Latviska Gadagrāmata». Pēcāk
iespiesti arī likumi, piemēram, «Likumi no ceļu un tiltu
būvniecības», un tur minēts, ka jātur ceļi kārtībā – ja nevar
sataisīt, tad ceļš jātaisa citur; ja kariete brauc pa ceļu, zāle un
koki skaras pie karietes, tad divu asu platumā jāiztīra ceļa malas.
1805. gadā «Meža likumi» – ar piebildi maziem burtiņiem «Cik
latviešiem no tiem zināt vajag». Tad jau arī pasaku grāmatas,
mācību grāmatas, daiļliteratūras izdevumi. 

Pret grāmatām izturas pavirši
Vecākā grāmata J.Vilka kolekcijā ir 1584. gadā izdots «Rūsova
hronikas» pirmizdevums. «Nereti man jautā: «Kāpēc tu vāc to visu,
tam taču ir bibliotēkas?!» Skumji, taču bibliotēka, manuprāt, pret
krāšanu izturas pavirši. Paiet zināms laiks, daļu grāmatu lasītāji
ilgi nav ņēmuši, un tās noraksta un izmet. Pats 1989. gadā
Zinātniskās bibliotēkas tādos plauktos desmit ļoti vērtīgas
grāmatas atradu. Vai tas ir normāli, ka Jelgavas bibliotēkā nav
pilni komplekti pilsētā iznākušo avīžu?!» jautā kolekcionārs,
piebilstot, ka pēckara gados provincēs bibliotēkas izveidotas tieši
no privāto kolekciju krājumiem. J.Vilks atzīst – viņu apbēdina
fakts, ka arī cilvēkiem šodien grāmata ir mazā vērtē. «Mana paaudze
ir izaugusi ar tām, zina, kas tā par bagātību, taču, kad jaunākiem
pajautā, kādu grāmatu pēdējo izlasīja, viņi stāv, brīnās un smaida.
Internets ir pārņēmis visu. Jā, arī tā ir milzīga bagātība, taču
mēs nereti nemākam ar to apieties, lai kļūtu inteliģentāki,» spriež
J.Vilks. Taču viņš ir pārliecināts, ka tas mainīsies tad, kad augs
cilvēku dzīves līmenis. «Kad cilvēkiem vairs nebūs tik daudz
jādomā, kā samaksāt rēķinus, ko ēdīs, celsies viņu dzīves līmenis
ne tikai materiāli, bet arī garīgi, un tad arī grāmatām būs lielāka
nozīme. Tiesa, nevar arī noliegt, ka šodien tās ir ļoti dārgas. Bez
desmit latiem labu grāmatu nevar nopirkt,» tā J.Vilks.

Jelgava – daudzkārt pirmā
Kolekcionāram ir iecere izveidot arī Jelgavas grāmatu izstādi ar
mazliet citādāku skatījumu. Proti, pie katras no grāmatām iegūt arī
klāt tā laika bildes, lai cilvēkiem ir iespēja arī vizuāli saprast,
kas tas par laiku bijis. «Arī grāmatniecības nozarē mēs varam
teikt, ka Jelgava ir pirmā – Jelgavā iespiesta pirmā latviešu
avīze, pirmais žurnāls «Pagalms», Krišjāņa Barona dainu pirmās trīs
burtnīcas, pirmā grāmata Latvijā, kurā ir daudz krāsainu
ilustrāciju, un tā apskatāma arī izstādē. Manuprāt, arī ar to mums
vajadzētu lepoties,» uzsver J.Vilks.

Foto: Ivars Veiliņš