23.9 °C, 3 m/s, 51.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijā53 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder vidusslānim
53 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder vidusslānim
12/09/2018

«Swedbank» veica pētījumu, kura gaitā noskaidrojies – 53 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais.

«Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa un «Swedbank»
Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons norāda, ka saskaņā ar
pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas
iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji
augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž
seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un
zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu
iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību
vidusslānim valda zināma vienprātība. Lai gan vairāk nekā puse
Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu
valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60 procenti norāda, ka Latvijā
vidusslāni veido ne vairāk kā 30 procenti mājsaimniecību.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, mājsaimniecību par piederošu
vidusslānim var uzskatīt, ja ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes
locekli ir vismaz 810 eiro. Bet tā ir bagāta, ja katram cilvēkam
ģimenē ik mēnesi rocība pārsniedz 2600 eiro. Kā liecina pētījuma
rezultāti, aptaujāto aplēstais vidusslānim raksturīgo ienākumu
apjoms uz katru ģimenes locekli gan ir tikai nepilniem 29
procentiem no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri sevi pie tā
pieskaita.  

Savs nekustamais īpašums, stabili ienākumi, kas ļauj bez
grūtībām segt ikmēneša obligātos maksājumus, un spēja vismaz reizi
gadā doties septiņu dienu ilgā ārvalstu ceļojumā, – šie ir
priekšnoteikumi, kas pēc Latvijas iedzīvotāju domām raksturo
vidusslāni. Jāpiebilst gan, ka, attiecinot visus iepriekšminētos
kritērijus uz pašiem aptaujātajiem, vidusslānim piederīgi ir vien
10 procenti. No iekļūšanas šajā sabiedrības grupā lielāko daļu
Latvijas iedzīvotāju attur ārvalstu ceļojumi un grūtības segt
ikmēneša obligātos tēriņus. Tikai ceturtdaļa respondentu atzīst, ka
ik gadu var atļauties doties vismaz vienā septiņu dienu garā
ārvalstu ceļojumā, bet ikmēneša obligātos maksājumus bez grūtībām
samaksā trešdaļa aptaujāto. Turklāt vien puse iedzīvotāju, kuru
ienākumi ir augsti, norāda, ka ikmēneša tēriņu slogs nav
apgrūtinošs. Tas apliecina, ka ienākumu apmērs vien nenozīmē
piederību vidusslānim – augot ienākumiem, rodas vēlme palielināt
arī izdevumus un saglabājas izaicinājums šīs divas pozīcijas
samērot.

Bet pēc «Swedbank» Makroekonomikas pētījumu daļas novērtējuma,
laikā no 2005. līdz 2016. gadam straujākais ienākumu kāpums Latvijā
bijis tieši sabiedrības vidusslānim. Novērtējumā par vidusslāni
tiek uzskatīti 60 procenti no iedzīvotājiem – viena no visbiežāk
izmantotajām definīcijām. 2016. gadā tas saņēma 52.1 procentu no
visiem mājsaimniecību ienākumiem, kas ir par pusotru procentpunktu
vairāk nekā  2005. gadā. Ienākumu kāpums šajā laika posmā gan
bijis arī mājsaimniecībām zem vidusslāņa un virs tā, tomēr tas
audzis lēnāk, kamēr Latvijas vidusslāņa mājsaimniecību kopējie
ienākumi pat trīskāršojušies. Turklāt vidusslāņa ienākumu pieaugums
bijis visaptverošs, proti, ienākumi līdzīgā ātrumā auguši gan
turīgākajām, gan mazāk turīgajām šīs sabiedrības daļas
mājsaimniecībām.

Salīdzinot Latvijas un Rietumvalstu vidusslāņa ienākumus un
dzīves dārdzību, laika posmā no 2005. līdz 2016. gadam, secināts,
ka tie ir izlīdzinājušies. Ja pirms vairāk nekā desmit gadiem
vidējā mājsaimniecība Latvijā saņēma tikai ceturto daļu no
Rietumeiropas mājsaimniecības ienākumiem, tad 2016.g – jau
pusi.  Rietumeiropas valstu vidusslānim līdzvērtīgs dzīves
līmenis ir aptuveni trešdaļai Latvijas iedzīvotāju. Kā skaidro
«Swedbank» ekonomiste Linda Vildava, tas ir būtisks uzlabojums,
salīdzinot ar 2005. gadu, kad šādu mājsaimniecību bija mazāk nekā
desmitā daļa.

Foto: enterpreneur.eu