Dodot iespēju cilvēkiem bez vai ar nelielām latviešu valodas zināšanām papildināt latviešu sarunvalodas prasmes, šonedēļ Jelgavā sākās bezmaksas latviešu valodas kursi. Valsts valodu grib apgūt 66 dažādu vecumu un tautību jelgavnieki. Iemesli arī dažādi – daļa grib iemācīties valodu, lai vēlāk iegūtu Latvijas pilsonību un brīvi ceļotu pa Eiropas Savienību, daļa pēc valsts valodas izjūt nepieciešamību darbā, citi, lai gan latviešu valodu saprot diezgan labi, vēlas uzlabot runātprasmi.
Ritma Gaidamoviča
Sabiedrības integrācijas pārvaldes speciāliste Jeļena Grīsle stāsta, ka kursiem pieteikušies dažādu vecumu un tautību pārstāvji. Jaunākajam ir 31 gads un viņš Jelgavā ieprecējies no Maurīcijas salām, bet vecākajam dalībniekam – 69 gadi. «Galvenokārt mācīties latviešu valodu vēlas nepilsoņi vai Krievijas, Ukrainas un Polijas pilsoņi. Tie pārsvarā ir cilvēki darbspējas vecumā, kuriem interesē praktizēt latviešu valodu runājot,» stāsta J.Grīsle.
Uzrunātie kursu dalībnieki atzīst: lai gan ilgi dzīvo Jelgavā, līdz šim neredzēja nepieciešamību mācīties latviešu valodu, bet šobrīd atskārtuši, ka tā dod papildu iespējas darbā, tā ir nepieciešama, lai nokārtotu dažādus dokumentus un, iegūstot pilsonību, brīvāk var ceļot. «Esmu nepilsonis un slikti gan saprotu, gan arī runāju latviski. Taču mana meita jau vairākus gadus dzīvo un strādā Anglijā. Lai arī es varētu braukt strādāt pie viņas, man ir nepieciešama Latvijas pilsonība. Tāpēc ļoti ceru, ka izdosies iemācīties latviešu valodu un varēšu mēģināt kārtot naturalizācijas eksāmenu,» galveno iemeslu min Staņislavs Misevičs. Viņš gan atzīst, ka ikdienā pēc latviešu valodas spiedīgu vajadzību neizjūt, jo arī darbā – «Latvijas dzelzceļā» – kolektīvā sarunājas krievu valodā. «Ja nu vienīgi vērtīgi valsts valodu būtu zināt labā līmenī, lai brīvi lasītu dokumentus, darba instrukcijas,» atzīst S.Misevičs. Daļa latviešu valodu centušies apgūt pašmācības ceļā un diezgan labi arī saprot, un spēj arī latviski atbildēt. Taču viņi uzsver, ka tieši ar atbildēšanu ir visgrūtāk, jo nav īstas pārliecības, ka to dara pareizi, tālab priekšroku dod dzimtajai valodai. Larisa pirms gada nokārtojusi naturalizācijas eksāmenu, iegūstot Latvijas pilsonību, taču atzīst, ka ar to nepietiek. «Man ir nepieciešams papildināt latviešu valodas vārdu krājumu. Saprast es saprotu diezgan labi, mēģinu arī runāt, taču zinu, ka nemāku īsti galotnes lietot, gramatika klibo. Lai gan kolēģi saka, ka labi runāju, es tā nedomāju. Gribu to līmeni paaugstināt, piemēram, lai, aizejot uz teātri latviešu valodā, saprastu visu,» uzsver Larisa, kura ikdienā strādā par datoroperatori un arī kolektīvā cenšas izmantot valsts valodu. «Veikalā preci latviski paprasīt spēšu, bet par politiku ar kādu diskutēt – nē. Tur jau jāzina specifiski termini. Gribas papildināt latviešu valodas bagāžu, lai varu brīvāk komunicēt,» tā par savām zināšanām saka jelgavnieks Eduards Sajenko.
Mācības šonedēļ uzsāka trīs grupas, un paredzēts, ka katrai no tām nodarbības notiks divas reizes nedēļā līdz 31. maijam, noslēgumā saņemot apliecību par kursu beigšanu. Kursantiem paredzētas arī ekskursijas uz Brīvdabas, Okupācijas un Kara muzeju.
Kursus piedāvā nodibinājums «Fonds sabiedrībai» ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un valsts budžeta finansiālu atbalstu projektā «Vienoti, nevis šķelti!».
Foto: Ivars Veiliņš