-0.9 °C, 4.2 m/s, 75.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā66 nepilsoņi kursos sāk uzlabot latviešu valodas prasmi
66 nepilsoņi kursos sāk uzlabot latviešu valodas prasmi
15/03/2014

Dodot iespēju cilvēkiem bez vai ar nelielām latviešu valodas zināšanām papildināt latviešu sarunvalodas prasmes, šonedēļ Jelgavā sākās bezmaksas latviešu valodas kursi. Valsts valodu grib apgūt 66 dažādu vecumu un tautību jelgavnieki. Iemesli arī dažādi – daļa grib iemācīties valodu, lai vēlāk iegūtu Latvijas pilsonību un brīvi ceļotu pa Eiropas Savienību, daļa pēc valsts valodas izjūt nepieciešamību darbā, citi, lai gan latviešu valodu saprot diezgan labi, vēlas uzlabot runātprasmi.

Ritma Gaidamoviča

Dodot iespēju cilvēkiem bez vai ar
nelielām latviešu valodas zināšanām papildināt latviešu
sarunvalodas prasmes, šonedēļ Jelgavā sākās bezmaksas latviešu
valodas kursi. Valsts valodu grib apgūt 66 dažādu vecumu un tautību
jelgavnieki. Iemesli arī dažādi – daļa grib iemācīties valodu, lai
vēlāk iegūtu Latvijas pilsonību un brīvi ceļotu pa Eiropas
Savienību, daļa pēc valsts valodas izjūt nepieciešamību darbā,
citi, lai gan latviešu valodu saprot diezgan labi, vēlas uzlabot
runātprasmi.

Sabiedrības integrācijas pārvaldes speciāliste
Jeļena Grīsle stāsta, ka kursiem pieteikušies dažādu vecumu un
tautību pārstāvji. Jaunākajam ir 31 gads un viņš Jelgavā
ieprecējies no Maurīcijas salām, bet vecākajam dalībniekam – 69
gadi. «Galvenokārt mācīties latviešu valodu vēlas nepilsoņi vai
Krievijas, Ukrainas un Polijas pilsoņi. Tie pārsvarā ir cilvēki
darbspējas vecumā, kuriem interesē praktizēt latviešu valodu
runājot,» stāsta J.Grīsle.

Uzrunātie kursu dalībnieki atzīst: lai gan
ilgi dzīvo Jelgavā, līdz šim neredzēja nepieciešamību mācīties
latviešu valodu, bet šobrīd atskārtuši, ka tā dod papildu iespējas
darbā, tā ir nepieciešama, lai nokārtotu dažādus dokumentus un,
iegūstot pilsonību, brīvāk var ceļot. «Esmu nepilsonis un slikti
gan saprotu, gan arī runāju latviski. Taču mana meita jau vairākus
gadus dzīvo un strādā Anglijā. Lai arī es varētu braukt strādāt pie
viņas, man ir nepieciešama Latvijas pilsonība. Tāpēc ļoti ceru, ka
izdosies iemācīties latviešu valodu un varēšu mēģināt kārtot
naturalizācijas eksāmenu,» galveno iemeslu min Staņislavs Misevičs.
Viņš gan atzīst, ka ikdienā pēc latviešu valodas spiedīgu vajadzību
neizjūt, jo arī darbā – «Latvijas dzelzceļā» – kolektīvā sarunājas
krievu valodā. «Ja nu vienīgi vērtīgi valsts valodu būtu zināt labā
līmenī, lai brīvi lasītu dokumentus, darba instrukcijas,» atzīst
S.Misevičs. Daļa latviešu valodu centušies apgūt pašmācības ceļā un
diezgan labi arī saprot, un spēj arī latviski atbildēt. Taču viņi
uzsver, ka tieši ar atbildēšanu ir visgrūtāk, jo nav īstas
pārliecības, ka to dara pareizi, tālab priekšroku dod dzimtajai
valodai. Larisa pirms gada nokārtojusi naturalizācijas eksāmenu,
iegūstot Latvijas pilsonību, taču atzīst, ka ar to nepietiek. «Man
ir nepieciešams papildināt latviešu valodas vārdu krājumu. Saprast
es saprotu diezgan labi, mēģinu arī runāt, taču zinu, ka nemāku
īsti galotnes lietot, gramatika klibo. Lai gan kolēģi saka, ka labi
runāju, es tā nedomāju. Gribu to līmeni paaugstināt, piemēram, lai,
aizejot uz teātri latviešu valodā, saprastu visu,» uzsver Larisa,
kura ikdienā strādā par datoroperatori un arī kolektīvā cenšas
izmantot valsts valodu. «Veikalā preci latviski paprasīt spēšu, bet
par politiku ar kādu diskutēt – nē. Tur jau jāzina specifiski
termini. Gribas papildināt latviešu valodas bagāžu, lai varu brīvāk
komunicēt,» tā par savām zināšanām saka jelgavnieks Eduards
Sajenko.

Mācības šonedēļ uzsāka trīs grupas, un
paredzēts, ka katrai no tām nodarbības notiks divas reizes nedēļā
līdz 31. maijam, noslēgumā saņemot apliecību par kursu beigšanu.
Kursantiem paredzētas arī ekskursijas uz Brīvdabas, Okupācijas un
Kara muzeju.

Kursus piedāvā nodibinājums «Fonds
sabiedrībai» ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas
fonda un valsts budžeta finansiālu atbalstu projektā «Vienoti,
nevis šķelti!».

Foto: Ivars Veiliņš