27.2 °C, 3.4 m/s, 63.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijā75% iedzīvotāju vēlas, lai par naudas jautājumiem bērnus izglītotu skolā
75% iedzīvotāju vēlas, lai par naudas jautājumiem bērnus izglītotu skolā
06/11/2008

Latvijā 80 % vecāku uzskata – runāt ar bērniem par naudu ir svarīgi, taču 75% vēlas, lai par to vairāk izglīto jau skolā, liecina GE Money Bank un Naudas plānošanas centra pētījums.

www.jelgavasvestnesis.lv

Latvijā 80 % vecāku uzskata –
runāt ar bērniem par naudu ir svarīgi, taču 75% vēlas, lai par to
vairāk izglīto jau skolā, liecina GE Money Bank un Naudas
plānošanas centra pētījums.

 

Pētījumā, kas veikts sešās Centrālās un
Austrumeiropas valstīs, secināts, ka Latvijā 75% iedzīvotāju vēlas,
lai bērnus par naudas jautājumiem izglīto jau skolā, līdzīgi domā
arī 75% rumāņu, 76% krievu un 77% poļu, bet visvairāk šo domu
atbalsta Čehijas un Ungārijas respondenti – attiecīgi 80% un
81%.

«Šie dati skaidri norāda, ka bērnu
izglītība finanšu jautājumos iedzīvotājiem ir svarīga, vēl vairāk –
viņi redz skolu, kā būtisku instrumentu šīs finansiālās kompetences
paaugstināšanā. Pamata un vidējās izglītības mērķis ir ne vien dot
vispārējas zināšanas, bet arī sagatavot bērnus un jauniešus dzīvei
sabiedrībā kopumā. Iespējams, tieši tas, ka iepriekš izglītības
iestādēs par naudas lietām, par tās plānošanu netika tik daudz
runāts, ir veicinājis arī ne pārāk atbildīgu attieksmi, piemēram,
pret kredītu ņemšanu,» norāda GE Money Bank Patērētāju kreditēšanas
un līzinga produktu pārdošanas pārvaldes direktors Viktors
Toropovs.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 80%
– piekrīt arī tam, ka vecākiem ir svarīgi runāt ar saviem bērniem
par naudu – par tās vērtību, par budžeta plānošanu, par to, ko var
atļauties un tam līdzīgi. Visvairāk šādi uzskata Ungārijā (83%),
kamēr Čehijā šim apgalvojumiem piekrīt vien 57% respondentu.
Caurmērā biežāk apgalvojumu atbalsta sievietes, piemēram, Latvijā
šādi domā 85% sieviešu, kamēr vīrieši vien 75%, līdzīgi arī
Krievijā – attiecīgi 63% un 58%.

Taču darbs ar bērniem liecina, ka bērni
izprot naudas vērtību. «Nesen kopā ar GE Money Bank rīkotajā 1.
līdz 4. klašu skolēnu zīmējumu konkursā pētījām, kā bērni izprot
naudas vērtību. Viens no secinājumiem bija, ka bērni saprot, ka
naudai ir vērtība, par to var ne tikai iegūt dažādus labumus, bet
arī iztērēt to nozīmīgām sabiedrības vajadzībām. Cits jautājums,
vai šī viņu sapratne īstenotos arī attiecīgā darbībā, tad, kad
rokās būtu reāla nauda un mamma vai tētis nebūtu blakus,» stāsta
NPC vadītāja Signe Bierande secina

Pētījumā arī secināts, ka zināšanas
iegūst no vecākiem, bet uztvere par naudu starp paaudzēm atšķiras.
Tā Latvijā 57% iedzīvotāju atzīst, ka zināšanas par ģimenes budžeta
pārvaldīšanu ir ieguvuši no saviem vecākiem vai ģimenē, Ungārijā
šāda atziņa parādās visvairāk (75%), bet vismazāk zināšanas no
vecākiem iegūst Polijā (43%) un Krievijā (39%). Latvijā tie, kas
visvairāk zināšanas par naudu gūst no vecākiem, ir jaunieši vecumā
no 18-29 gadiem, vecākās paaudzes pārstāvji (40 49) atzīst, ka šīs
zināšanas ieguvuši no praktiskās pieredzes. Tajā pašā laikā no
visām pētījumā iekļautajām valstīm, tieši Latvijā visvairāk
vērojamas atšķirības naudas uztverē starp paaudzēm – 61% uzskata,
ka viņi naudu neuztver tā, kā viņu vecāki. Tikmēr Ungārijā, kur,
tāpat kā Latvijā, ievērojams skaits iedzīvotāju zināšanas gūst no
vecākiem, naudas uztvere dažādās paaudzēs arī ir līdzīga, jo 61%
ungāru piekrīt apgalvojumam «Es naudu uztveru tāpat, kā mani
vecāki». Salīdzinoši maz čehu un krievu piekrīt šim apgalvojumam–
attiecīgi 41% un 46%.

«Cilvēkiem šobrīd ir nepieciešama cita
atbildības pakāpe attiecībās ar naudu, jo pēdējos 18 gados Latvijas
ekonomika ir būtiski mainījusies. Šobrīd piedāvājums – ko darīt ar
naudu, ir tik liels, ka cilvēkiem rodas grūtības izvēlēties – kam
dot priekšroku un kādu atbildības pakāpi uzņemties attiecībās ar
naudu,» skaidro psiholoģe Ilze Dreifelde-Gabruševa. «Savukārt,
bērni daudz veiksmīgāk apgūst dzīves mācības, ja kāds viņu acīs
respektabls cilvēks pastāsta par savu pieredzi ar naudu vai bērniem
pašiem ir iespēja dalīties vienam ar otru savā pieredzē. Tas
nozīmē, ka skola var būt vide, kurā bērni jau no mazām klasēm
prezentē savu pieredzi, veiksmi un kļūdas ar naudu. Tas vairo bērnu
iespēju aktīvi sekot līdzi notiekošajam naudas pasaulē atbilstoši
savam vecumam, kā arī nodrošina vairāk informāciju par attiecībām
ar naudu.»

Pētījums veikts 2008. gada jūlijā un
augustā. Tā laikā aptaujāti vairāk nekā 3600 respondentu, ne mazāk
kā 600 respondentus katrā valstī, tādējādi dati ir attiecināmi uz
visiem valsts iedzīvotājiem.