«Pilsētā kopumā aktīvi darbojas aptuveni 120 sabiedriskās organizācijas, tostarp sporta klubi, bet kopējais organizāciju skaits ir ievērojami lielāks. Daļa no šīm organizācijām ir pašpietiekamas un darbojas patstāvīgi, bet daļa gaida atbalstu no pašvaldības un valsts. Skaidrs, ka pašvaldība nevar pilnībā finansēt visas šo organizāciju vajadzības, bet kopumā pilsētas organizācijām ik gadu tiek sniegts atbalsts vairāk nekā 400 tūkstošu eiro apmērā,» norāda Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un sporta jautājumos Aigars Rublis.
Jānis Kovaļevskis
Sarunā priekšsēdētāja vietnieks akcentē nevalstisko organizāciju lomu pilsētas sabiedriskajā dzīvē, vienlaikus uzsverot, ka arī pašām organizācijām jākļūst aktīvākām un jāmeklē papildu resursi. «Lai to paveiktu, spēki noteikti ir jāapvieno, jo šobrīd teju katrs nevalstiskā sektora līderis ap sevi pulcē domubiedrus un uzsver savu veikumu, bet pietrūkst dialoga starp organizācijām un kopīgu mērķu uzstādījuma. Jelgavas 750 gadu jubileja, kura tiks svinēta nākamgad, savā ziņā varētu būt šāds kopsaucējs, jo tā ir iespēja izdarīt kaut ko paliekošu, turklāt nedrīkstam aizmirst, ka daudz ko varam paveikt arī bez naudas – ne velti ik gadu godinām brīvprātīgos, kuri nesavtīgi paveic milzīgu darbu,» spriež A.Rublis.
Kādu atbalstu pašvaldība sniedz pilsētas sabiedriskajām organizācijām?
Maldīgs ir priekšstats, ka vienīgais atbalsts nevalstiskajam sektoram ir Sabiedrisko organizāciju atbalsta fonds, kurā ik gadu dažādiem projektiem un aktivitātēm tiek sadalīti ap 40 tūkstošiem eiro, jo atbalsts tiek sniegts arī sporta organizācijām, baznīcu draudzēm, pašdarbības kolektīviem, Sabiedrības integrācijas pārvaldes realizētajām programmām un daudzām citām aktivitātēm. Kopumā šī summa pārsniedz 400 tūkstošus eiro. Tas ir tiešs ieguldījums pilsētas sabiedriskajā dzīvē.
Ņemot vērā notikumu kalendāru, sabiedriskā dzīve pilsētā ir ļoti aktīva – to nodrošina gan pašvaldības tiešā veidā finansētie pasākumi, gan sabiedrisko organizāciju aktivitātes kultūras, sporta un labdarības jomā. Vai šī darbība nav pārāk sadrumstalota?
Mēs varam būt gandarīti, ka pilsētā ir tik aktīva pilsoniskā sabiedrība, kura caur šīm organizācijām un interešu grupām pauž savu viedokli. Katram pasākumam ir sava auditorija, sākot no nacionālajām kultūras biedrībām un beidzot ar sporta klubiem. Līdz ar to iedzīvotājiem ir plašākas izvēles iespējas. Diktēt noteikumus, kādus pasākumus un aktivitātes cilvēkiem izvēlēties, nebūtu pareizi, tas ir pretrunā ar izpratni par demokrātiskām vērtībām, tādēļ iespēju robežās cenšamies atbalstīt visas sabiedriskās iniciatīvas, kuras uzrunā plašāku cilvēku loku vai sabiedriski būtiskas interešu grupas.
Kā vērtējat to, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis sabiedrisko organizāciju skaits – vai te nevaram vilkt paralēles ar politiskajām partijām?
Zināmā mērā jā, jo daudzām organizācijām mērķi ir identiski un to, kādēļ šie cilvēki nevarētu darboties kopā, nesaprotu. Reizēm daudz ko tāpat kā politikā diktē līderu ambīcijas. Piemēram, Jelgavā darbojas trīs strēlnieku biedrības. Ir arī citi piemēri, kur organizācijām būtu vērts pārdomāt, vai savus mērķus nebūs vieglāk sasniegt apvienojoties. Labs piemērs šajā ziņā ir paaudžu dienas centrs «Sadraudzība», kurā uz Jelgavas Pensionāru biedrības bāzes ir izveidots interešu klubs, nodrošinot pilsētas senioriem iespējas saturīgi pavadīt brīvo laiku, iesaistoties savām interesēm atbilstošās nodarbēs.
Varbūt ir vēl kādi pozitīvie piemēri?
To ir samērā daudz. Vienmēr ar lielām cerībām uzlūkojam jauniešu iesniegtos projektus, un viena no labākajām pēdējā laika iniciatīvām ir kultūras un mākslas centra «Nātre» piedāvātais cikls «Cepums ar slavenību», kurā uz sarunu tiek aicināti sabiedrībā populāri cilvēki. Jaunieši tiekas ar aktieriem, mūziķiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem. Šādas tikšanās bieži vien aizstāj vairākas karjeras izvēles nodarbības, jo jaunieši ir motivēti tās apmeklēt.
Vislielākās diskusijas parasti ir par nevalstisko organizāciju atbalsta fondu, kurā ir gadu tiek lemts par aptuveni 40 tūkstošu eiro izlietojumu. Cik organizāciju pretendē uz šo finansējumu?
Konkursu sludinām divas reizes gadā, un, pēc pēdējo trīs gadu datiem, katrā kārtā saņemam vidēji 55 pieteikumus. Līdz ar to matemātiski katram projektam sanāk ap 360 eiro, bet atbalstu nesaņem visi. Mums ir kritēriji, pēc kuriem vērtējam iesniegtos projektus, tādēļ ir iespēja savas idejas realizācijai saņemt arī lielāku summu. Konkursa nolikums paredz, ka ir iespēja saņemt arī līdzfinansējumu Eiropas struktūrfondu projektiem. Pašvaldības konkursā var startēt visas pilsētas sabiedriskās organizācijas, tādēļ konkurence ir liela. Tomēr tā nav vienīgā iespēja piesaistīt finansējumu, turklāt katrai organizācijai jāplāno sava darbība ilgtermiņā, un paļauties tikai uz veiksmi pašvaldības konkursā nebūtu tālredzīgi. Jāņem vērā arī tas, ka šī fonda mērķis nav atbalstīt liela mēroga projektus, bet gan stimulēt kopējo sabiedrisko organizāciju aktivitāti.
Vai nav tā, ka būtībā pilsētā dominē biedru labuma organizācijas, jo pārsvarā iesaistīto cilvēku loks pasākumos nemaz nav tik plašs?
Visus nevar vērtēt pēc vienas mērauklas, jo organizācijas ir ļoti atšķirīgas. Virkne organizāciju aizstāv nozīmīgu sabiedrības grupu intereses, piemēram, invalīdu organizācijas vai nacionālās kultūras biedrības visiem saprotamu iemeslu dēļ, organizējot savus pasākumus, primāri domā par saviem biedriem, bet tajā pašā laikā uzrunā arī plašāku sabiedrības loku. Tādēļ ne vienmēr iesaistīto cilvēku skaits ir būtiskākais kritērijs atbalsta saņemšanai. Cilvēkiem ir svarīgi apzināties, ka viņi ir vietējās sabiedrības daļa – kādam pietiek aiziet uz sporta spēli un sajust šo vienotību, bet kāds sevi vēlas izpaust, pulcējot ap sevi domubiedrus un veidojot organizāciju.
Šogad pirmo reizi tika pasniegtas izglītības kvalitātes balvas. Kā vērtējat šo iniciatīvu, un vai kaut ko līdzīgu nevajadzētu ieviest arī citās jomās, lai stimulētu tiekšanos uz izcilību?
Izglītības joma ir pilsētas prioritāte, un ik gadu izglītībai tiek atvēlēta aptuveni puse no visiem pilsētas līdzekļiem. Tas ir visa pamatā, jo mūsu lielākais resurss ir cilvēki – labi izglītoti cilvēki –, tādēļ akcentu esam likuši uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Šī iemesla dēļ tika ieviesta «Zelta grauda» balva, kura tiek pasniegta skolām, kurām bijuši labākie sasniegumi aizvadītajā gadā. Savukārt citās jomās mums jau ir savas tradīcijas. Ik gadu tiek pasniegti pilsētas augstākie apbalvojumi, notiek sporta laureātu un brīvprātīgā darba veicēju godināšanas pasākumi.
Kā nākamajos gados plānots turpināt investīcijas izglītības infrastruktūras sakārtošanā?
Prioritāte ir Valsts ģimnāzijas ēka, kurai nākamgad tiks veikti projektēšanas darbi, bet būvniecība varētu sākties 2016. gadā. Kopumā ēkas rekonstrukcijā un stadiona sakārtošanā plānots investēt apmēram piecus miljonus eiro, līdz ar to nepieciešamības gadījumā varēsim palielināt arī skolēnu skaitu no 650 līdz 800. Tāpat turpināsies darbi arī pie Jelgavas tehnikuma rekonstrukcijas. Projekta otrajā kārtā, kuru varētu uzsākt 2016. gadā, plānots izbūvēt sporta zāli un skolas stadionu, kurš varētu atrasties 4. sākumskolas teritorijā. Turpmāk šo stadionu varētu izmantot abas izglītības iestādes, kā arī futbola klubs «Jelgava», jo Latvijas Futbola federācija piedāvājusi iesaistīties projektā, nodrošinot mīkstā seguma uzstādīšanu. Savukārt siltināšanas darbi plānoti Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā un pirmsskolas izglītības iestādē «Sprīdītis».
Pēdējā domes sēdē tika pieņemts lēmums par teritorijas Pilssalas ielā 5 pārņemšanu no LLU. Kādam mērķim tā tiks izmantota?
Pilssalas ielā ir iecere veidot ūdens sporta veidu centru, tādēļ blakus līdzšinējai airēšanas bāzes teritorijai bija nepieciešama papildu platība. Ņemot vērā, ka LLU funkciju nodrošināšanai šī teritorija vairs nebija nepieciešama, pieņēmām šo piedāvājumu. Nākamgad tiks izstrādāts šī sporta centra teritorijas attīstības projekts.
Foto: no JV arhīva
25.1 °C,
3.2 m/s,
72.9 % 
25.1 °C,
3.2 m/s,
72.9 %