-7.2 °C, 1.3 m/s, 89 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāAculiecinieki: Maidans ir kā polisa, tur radusies Ukrainas tautas vienotība
Aculiecinieki: Maidans ir kā polisa, tur radusies Ukrainas tautas vienotība
24/03/2014

«Es teju vai katram jautāju un mēģināju atrast kādas pazīmes baumu patiesumam, ka Maidana kustību varētu būt iniciējuši amerikāņi. Taču man neradās pilnīgi nekādas aizdomas,» pēc atgriešanās no Kijevas teic aculiecinieki, kuri šodien bija gatavi dalīties iespaidos par redzēto un dzirdēto Kijevas neatkarības laukumā. «Maidanā izveidojusies Ukrainas tautas vienotība, un pašlaik lēmumus pieņem tauta – «maidanieši» apsargā Augstāko radu un neviens lēmums netiek pieņemts bez to tūkstošu un pat miljonu cilvēku ziņas,» apliecina notikumu aculiecinieki.

Ligita Vaita

«Es teju vai katram jautāju un
mēģināju atrast kādas pazīmes baumu patiesumam, ka Maidana kustību
varētu būt iniciējuši amerikāņi. Taču man neradās pilnīgi nekādas
aizdomas,» pēc atgriešanās no Kijevas teic aculiecinieki, kuri
šodien bija gatavi dalīties iespaidos par redzēto un dzirdēto
Kijevas neatkarības laukumā. «Maidanā izveidojusies Ukrainas tautas
vienotība, un pašlaik lēmumus pieņem tauta – «maidanieši» apsargā
Augstāko radu un neviens lēmums netiek pieņemts bez to tūkstošu un
pat miljonu cilvēku ziņas,» apliecina notikumu
aculiecinieki.

Kaut arī kopš asiņainākajām dienām Ukrainas
neatkarības laukumā Maidanā, pašā notikumu kulminācijas laikā, 19.
februārī, Golodomora upuru piemiņas muzejā Kijevā tika atklāta
Latvijas okupācijas muzeja vēstures izstāde «Latvijas traģēdija.
1941». Tās atklāšanā klāt bija Okupācijas muzeja direktora
vietnieks Ritvars Jansons, kurš bija klāt arī asiņainajā 20.
februāra dienā. Bet divas dienu pēc viņa atgriešanās kopā ar
partijas kolēģi Ēriku Ēriksonu uz Kijevu devās Saeimas deputāts
Einārs Cilinskis.

Jelgavnieks pensionārs Aleksandrs, nākot uz
tikšanos, teic, ka ir Polijā dzimis ukrainis un ļoti uztraucas par
saviem radiem, kuri dzīvo Ukrainā. «Es viņiem jautāju, kā viņiem
iet un viņi klusē. Tas ir šausmīgi, viņi baidās no tā, ka mūsu
sarunas varētu noklausīties. Esmu ļoti nobažījies, tāpēc es
patiešām nezinu, ko no šodienas sarunas sagaidu,» tā jelgavnieks,
kurš tāpat kā desmitiem citu sanākušo dzīvo līdzi Ukrainas
notikumiem.

Neskaitāmas piemiņas vietas ar aizdegtām
svecēm, uz barikādēm izliktas ukraiņu mākslinieku gleznas, arī
dziesmas un kopīga, visai pieticīga ēšana – tas viss novērots
Maidanā. «Viss «maidaniešu» bruņojums ir improvizēts – tie ir
saimnieciski priekšmeti, akmeņi, rungas un Molotova kokteiļi ieroču
vietā, pannas aizsargbruņu vietā vai arī bruņojums, kas cīņu laikā
atņemts «berkutiešiem». Viņi meta aizdedzinātas riepas, lai
«berkutiešu» metāla vairogi sakarstu, bet es runāju ar kādu vīru,
kurš uz vēdera bija piesējis pannu – lai aizsargātos no sitieniem.
Nekā cita jau viņiem nav,» tā Ē.Ēriksons.

«Kaut arī izstādes atklāšanā aizdedzām sveces
par ukraiņu un latviešu tautas vēstures notikumiem, ikvienam bija
skaidrs, ka tās tiek aizdedzinātas arī par Maidanā kritušajiem,»
teic R.Jansons, piebilstot, ka viņu sportisku jauniešu masas, kas
uz Ukrainas centru vestas veseliem autobusiem. «Viņi dzīvo
speciālās nometnēs, viena ir tieši blakus Augstākajai radai, un
tiek īpaši sagatavoti provokāciju veikšanai,» tā viņš.

Savukār E.Cilinskis uzsver, ka «maidanieši»
nav nacionāla, bet gan pretkorupcijas kustība. «Protams, šeit lielu
lomu nospēlē tas, ka Ukrainā karadienests ir obligāts, tāpēc
paklausība un organizācija ir lielāka, tomēr Maidanā atklājas
tautas vienotība. Viņam bijusi iespēja uzrunāt cilvēkus no Maidana
tribīnes un viesoties arī Ukrainas parlamentā, kurš tai laikā
strādājis un centies risināt notikumus arī svētdienā.

«Tā ir pilsēta pilsētā, polisa, ja izmantojam
grieķu terminoloģiju. Maidanā tiešām ir jūtama vienotība un
organizācija un ikviens laukumā zina, par ko un kāpēc viņš tur
atrodas,» uzsver Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa
administrācijas augstskolas (RISEBA) lektore ukrainiete un
krieviski rakstošā žurnāliste Olena Fjodorova. Viņa uzskata, ka
protestu vilnis bija pašsaprotams, taču nu jāļauj ukraiņu tautai
pašai tikt galā.

Tikšanās laikā izvērtās arī diskusijas no
klātesošo puses, kuri mēģināja saprast, kā sākušies un vēlāk
izvērtušies notikumi Ukrainā, kāpēc tik viegli bija atdot Krimu,
cik patiesu informāciju sniedz mediji un citiem jautājumiem.

Jāpiebilst, ka tikšanos organizēja Jelgavas
ukraiņu centrs «Džerelo» un tā norisinājās Sabiedrības integrācijas
pārvaldē.

Foto: Ivars Veiliņš