23.9 °C, 1.8 m/s, 72 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāAgrākai vidējās izglītības ieguvei piedāvā pāriet uz 8 klašu pamatskolas izglītību
Agrākai vidējās izglītības ieguvei piedāvā pāriet uz 8 klašu pamatskolas izglītību
05/07/2013

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidotā darba grupa agrākai vidējās izglītības ieguvei piedāvā kopējo mācību ilgumu samazināt par vienu gadu, tādējādi mācības pamatizglītības posmā beidzot pēc 8. klases.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM)
izveidotā darba grupa agrākai vidējās izglītības ieguvei piedāvā
kopējo mācību ilgumu samazināt par vienu gadu, tādējādi mācības
pamatizglītības posmā beidzot pēc 8. klases.

 

Kā aģentūru LETA informēja
ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja
vietniece Inta Stīpniece, šis ir viens no trīs apspriestajiem
priekšlikumiem.

 

Otrs priekšlikums ir saglabāt esošo sistēmu,
vispārējo formālo izglītību turpinot īstenot pēc pašreizējā modeļa
un nemainot izglītības apguves ilgumu. Savukārt trešajā risinājumā
piedāvāts pamatizglītības ieguvi sākt sešu gadu vecumā, pieļaujot
iespēju atbilstoši vecāku izvēlei to sākt arī gadu vēlāk.

Darba grupā gan uzsvērts, ka agrāka vidējās
izglītības ieguve, nodrošinot visu nepieciešamo pamatizglītības
programmas apguvei no sešu gadu vecuma, būtu atbalstāma un skatāma
tikai kontekstā ar ministrijas sāktajām un plānotajām pārmaiņām
izglītībā, īpaši akcentējot reformas mācību saturā, finanšu resursu
piesaistīšanu atbilstošas darba vides un mūsdienīgas mācību vides
nodrošināšanā, kā arī pedagogu profesionālajā pilnveidē un
atalgojuma nodrošināšanā atbilstoši darba kvalitātei. Apspriestajos
risinājumos uzsvērta arī profesionālās izglītības pievilcības
stiprināšanas nozīmība.

Darba grupā secināts, ka agrāka vidējās
izglītības ieguve vien neatrisinās jautājumus par jauniešu
konkurētspēju un iesaistīšanos darba tirgū, tāpēc izglītības nozarē
sāktās un plānotās pārmaiņas nav iespējamas bez citu nozaru
ministriju – Ekonomikas, Finanšu, Labklājības, Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas – līdzdalības.

Patlaban IZM neplānojot veikt nekādas izmaiņas
esošajos normatīvajos aktos saistībā ar darba grupā izstrādātajiem
iespējamajiem risinājumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu
pamatizglītības ieguvi bērns sāk tajā kalendārajā gadā, kad viņam
aprit septiņi gadi. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās
sagatavotības mācības var sākt arī vienu gadu agrāk vai vēlāk.

Darba grupa apkopojusi informāciju par esošo
situāciju Latvijā un citās Eiropas valstīs, apzinājusi normatīvos
aktus, kuros nepieciešama tiesiskā regulējuma pilnveide, un
izstrādājusi priekšlikumus par iespējām nodrošināt skolēniem agrāku
vidējās izglītības ieguvi.

Darba grupa ir noslēgusi savu darbu, un
rezultātu apkopojumu plānots iesniegt Valsts prezidenta kancelejā,
lai, kā to paredz Valsts prezidenta izdotais rīkojums, tiktu
nodrošināta iespējamo risinājumu apspriešana.

Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrība (LIZDA) bija pārtraukusi darbu Izglītības
un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupā par agrāku vidējās
izglītības ieguvi, jo neatbalsta ministrijas ieceri par
sešgadniekiem pirmajā klasē, aģentūru LETA informēja LIZDA
sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

LIZDA norāda, ka ministrija neieklausās
nozares un sociālo partneru viedoklī un konstanti piedāvā tikai
vienpusēju risinājumu – bērnu uzņemšanu pamatizglītības procesā jau
no sešu gadu vecuma, kas ietver draudus gan mazo skolēnu veselībai,
gan 18 gadus vecu jauniešu nokļūšanai bezdarbnieku rindās.

Darba grupā strādāja pārstāvji no biedrībām
«Latvijas privātās pirmsskolas», «Latvijas Skolu psihologu
asociācija», «Latvijas Izglītības vadītāju asociācija», «Latvijas
vecāku kustība» un Latvijas Pašvaldību savienība. Saskaņā ar
paredzēto grafiku darba grupa turpina uzsākto darbu pie
priekšlikumu sagatavošanas.

Tāpat ziņots, ka Izglītības un zinātnes
ministrijai (IZM), sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un
citām iesaistītajām organizācijām, līdz šā gada 1.jūlijam bija
jāapkopo un jāizvērtē iespējamie priekšlikumi grozījumiem
normatīvajos aktos agrākai vidējās izglītības ieguvei. Priekšlikumu
izstrādi noteica pērnā gada rudenī parakstītais Valsts prezidenta
Andra Bērziņa un tā laika izglītības un zinātnes ministra Roberta
Ķīļa rīkojums «Par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības
ieguvei».

LETA