Topošais mašīnbūvētājs AS «AMO Plant» aicina apturēt skolēnu autobusu iegādes konkursu, raksta laikraksts «Dienas Bizness».
«Ir pārāk daudz neskaidrību, konkursa nosacījumi un tehniskās prasības no pretendentu loka izslēdz gan daudzus ārvalstu, gan vietējo ražošanas uzņēmumu, kura pirmais autobuss ar preču zīmi «VDL» no konveijera Jelgavā noripos jau šopavasar,» uzsver «AMO Plant» ārējo sakaru direktors Igors Graurs.
Viņaprāt, 9,7 miljonu latu vērtā konkursa apturēšana ir vajadzīga, lai novērstu neskaidrības un precizētu tehniskās prasības tieši skolēnu pārvadāšanai vajadzīgo autobusu iepirkumam.
«Priekšlikums – lūgums par izsludinātā skolēnu autobusu iepirkuma konkursa apturēšanu – līdz šim nav saņemts,» norāda Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktors Māris Krastiņš.
Viņš atzīst, ka patlaban neredz juridisko pamatojumu, lai konkursu apturētu, kaut arī teorētiski tāda iespēja pastāv – ja būs līdz šim nezināmi ļoti būtiski argumenti. «Šobrīd argumenti un jautājumi, kas tiek uzdoti no ieinteresētajām pusēm, nav pamats iepirkuma apturēšanai,» akcentē Krastiņš.
VRAA vadītājs norāda, ka skolēnu autobusu iepirkuma konkursa nolikums ir saskaņots ar Šveices valdību, turklāt daudzas no prasībām tika mainītas pēc šā gada 8. janvāra ieinteresēto pušu sanāksmes. «Par tehniskajām specifikācijām lai spriež eksperti un iepirkumu komisija,» aicina Krastiņš.
«Laiks vēl ir, jo autobusi nebūt nav jāpiegādā līdz šā gada 1. septembrim, kā to vēlas VRAA, jo programmas gala termiņš ir 2011. gads,» norāda Graurs. «AMO Plant» tādā gadījumā varētu saražot un piegādāt daļu no konkursā paredzētajiem 110 autobusiem. ««AMO Plant» autobusus plānots ražot uz kravas auto šasijas, kurai ir zemākas ekspluatācijas izmaksas, turklāt to remontu var veikt ne tikai specializētajās autobusu, bet arī kravas auto remontbāzēs,» skaidro Graurs.
Viņaprāt, «AMO Plant», saņemot pasūtījumu, par to pašu naudu – 9,7 miljoniem latu – varētu piegādāt ievērojami vairāk autobusu.
«Ir nepamatoti augsta drošības naudas latiņa konkursā uzvarējušajai kompānijai – 20% no līgumsummas, kaut arī normāli parasti ir 10%, taču sākotnēji šī latiņa bija pacelta pat uz 30%,» uzsver «VDL Bus & Coach» oficiālā pārstāvja AS «Ferrus» transporta struktūrvienības vadītājs Jānis Freibergs. Viņš arī norāda, ka nolikums prasa autobusu sertifikāciju Eiropas Savienībā nevis uz piegādes brīdi, bet gan uzrādīt to konkursa dokumentu iesniegšanas brīdī.
«Domāju, ka konkurenti skolēnu autobusu konkursā piedāvās regulārās satiksmes – starpilsētu vai tūrisma autobusus, kamēr «AMO Plant» produkts tomēr būs nedaudz specifisks. Tā pārbaude Ceļu satiksmes drošības direkcijā norādīja uz to nianšu loku, pie kurām būtu jāpiestrādā, lai veiktu attiecīgu sertifikāciju, kas ir izdarāms, bet ne 20 dienu laikā,» uzsver Freibergs.
Viņš norāda, ka Nīderlandes kompānija «VDL» ir gatava investēt līdzekļus sertifikācijas veikšanā, ja vien «AMO Plant» iegūs tiesības piegādāt daļu no skolēniem paredzētajiem autobusiem.
Tā kā skolēnu autobusu kalpošanas laiks nevar būt īsāks par sešiem gadiem, tad konkursa prasībās vajadzētu iekļaut arī autobusa kilometra ekspluatācijas izmaksas, kas arī pašvaldībā vieglāk ļautu plānot tēriņus.
«Ir nepamatoti augstas prasības, kuras var izpildīt, taču tās sadārdzina autobusu izmaksas, piemēram, dzinēja jauda 1.lotes (19+1 vieta) autobusam noteikta 160 zirgspēku (pietiktu pat ar 110), kamēr Francijā (kalnu rajoni, kādu nav Latvijā) un Beļģijā skolēnu autobusu (45 vietas) jauda arī ir 160 zirgspēku,» norāda Freibergs.
Graurs akcentē, ka tādējādi palielinās degvielas patēriņš – 160 zirgspēku jaudas dzinējs patērē 15-16 litru uz 100 kilometriem un tādu dzinēju «AMO Plant» paredzējis lielajam autobusam.
Freibergam šķiet, ka galvenā rūpe nav par skolēniem, bet gan par vēlēšanām vai vēl ko citu. «Ir unikāla prasība – dzinēja minimālā jauda 1. lotes autobusam – 160 zirgspēki pie 3800 apgriezieniem, kas liek raudzīties uz «ekspert» tendenciozitāti, jo autobusu ražotāju mājaslapās var atrast, kuriem no tiem šis nosacījumus rada priekšrocības,» akcentē uzņēmējs.
Viņaprāt, jo vairāk informācijas par «AMO Plant» autobusu parādījās, jo vairāk filtru tika likti.
Freibergs kā vēl vienu piemēru min prasību pēc pneimatiskas balstiekārtas, kamēr «AMO Plant» ražojumam tā būtu pneimo mehāniska. Esot vēl viens nosacījums, kas diskriminē daudzus potenciālos pretendentus, – dzinēja tilpums.
Pēc Freiberga domām, ar šo iepirkumu tiks noteikta tendence skolēnu autobusu iepirkumos arī nākotnē un tie, kuri vinnēs šajā konkursā, arī, visticamāk, piegādās nākamos.
«Uzvara šajā konkursā nedod nekādas priekšrocības nākamajā,» lakonisks ir Krastiņš.
«AMO Plant» ārējo sakaru direktors ir pārsteigts par to, ka Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle stāsta par ekonomikas stimulēšanu, iepirkumus veicot pie pašmāju ražotājiem, bet viņa partijas biedru pārraudzībā esošā VRAA, kuru vada cits TP biedrs Māris Krastiņš, skolēnu pārvadājumu autobusu iepirkuma konkursā izvirzīja nosacījumus, lai pašmāju ražotājs nemaz nespētu kvalificēties.
Pēc Graura teiktā, kopš pērnā gada pavasara, kad Latvijā tika atvests autobuss ar «VDL» preču zīmi, kādu montēs Jelgavā, nemitīgi cirkulēja tehnisko parametru versijas, kuras ierobežoja vai pat izslēdza uzņēmuma sekmīgu līdzdalību Šveices valdības finansētajā skolēnu autobusu konkursā.
«Nav pētījumu, kādus autobusus skolēnu pārvadāšanai iepērk citās valstīs, kāda ir to specifikācija,» norāda Graurs.
Viņš arī norāda, ka Latvijā nav definētas prasības autobusiem, kuri paredzēti skolēnu pārvadāšanai, kamēr, piemēram, Francijā un Beļģijā nacionālajā likumdošanā iestrādātas konkrētas prasības.
«Autobusi ir paredzēti skolēnu pārvadāšanai – tātad arī uz Dziesmu un deju svētkiem, ekskursijās, turklāt skolēni ir arī tie, kuri mācās 11. un 12.klasē, nevis tikai pamatskolā,» uzsver Krastiņš. Viņaprāt, būtiskākais ir pasūtītāja – pašvaldību, nevis ražotāju un piegādātāju intereses.
Neapmierināti ar konkursa nosacījumiem ir arī citi autotirgotāji. Pat ar neapbruņotu aci ir redzams, ka atsevišķas autobusu lotes ir veidotas tā, lai konkursā uzvarētu «Mercedes», uzskata viens no «Volkswagen» pārstāvjiem «Auto Īle & Herbst» direktors Māris Īle.
Viņaprāt, konkursa nolikums un tajā pieprasītās specifikācijas dažbrīd ir tik pretrunīgas un absurdas, ka ikvienam profesionālim ir skaidrs, ka šī konkursa uzvarētājs jau ir zināms iepriekš.
«Viens konkrēts piemērs ir par ESP drošības sistēmu, kura sākotnēji bija paredzēta mikroautobusu (19+1 sēdvieta) nolikuma specifikācijā, bet pēcāk nezināmu iemeslu pēc tika izņemta ārā. Vispirms absurdi ir tas, ka bērnu pārvadāšanai paredzētajam mikroautobusam šāds drošības elements ir kļuvis nevajadzīgs, bez tam aizdomīgi, ka «Mercedes» ir vienīgais, kuram šāds «Mercedes Sprinter» paraugeksemplārs ir sagatavots,» akcentē Īle.
Līdzīgu viedokli pauda «Setra» autobusu ģenerālpārstāvis Baltijā SIA «M.E.LAT-LUX» direktors Māris Gailis, nosaucot šo konkursu par kārtējo piemēru tam, cik godīgi tiek rīkoti konkursi Latvijā.
LETA