Pilsētā

«Pirms pieciem gadiem uzsākām jelgavnieka kartes projektu, kura mērķis bija pakāpeniski samazināt skaidras naudas apriti pilsētas autobusos. Šobrīd jau 67 procentos gadījumu autobusu biļete pilsētas maršrutos tiek iegādāta ar bezskaidras naudas norēķinu starpniecību,» uzsver SIA «Jelgavas autobusu parks» (JAP) valdes loceklis Gints Burks, piebilstot, ka projekts ļāvis uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus, neraugoties uz to, ka pēdējo trīs gadu laikā pārvadāto pasažieru skaits samazinās par aptuveni 6 procentiem gadā.

Sarunā ar uzņēmuma vadītāju par to, kā mainījusies JAP
saimnieciskā struktūra, un nākotnes izaicinājumiem saistībā ar
videi draudzīga transporta izmantošanu pilsētas pārvadājumos.

Kāds autoparks šobrīd ir uzņēmuma rīcībā?

Šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 57 transporta vienības – 45 lielie
«AMO Plant» autobusi un 12 «Mercedes-Benz Sprinter» mikroautobusi.
Jāuzsver, ka visi JAP autobusi ir sakomplektēti vai pārbūvēti tieši
Jelgavā. Ar šo transportu apkalpojam 20 pilsētas maršrutus, kā arī
veicam reģionālos pārvadājumus 10 maršrutos uz Rīgu, Bausku,
Tukumu, Eleju, Dobeli un Auci. Katru darba dienu pilsētas un
reģionālajos maršrutos īstenojam 679 reisus un 11 tūkstošus
kilometru.

Jau vairāk nekā sešus gadus izmantojat Jelgavā
izvietotajā «AMO Plant» rūpnīcā sakomplektētos autobusus, taču
rūpnīca savu darbību ir pārtraukusi. Vai un kā tas ietekmē šo
autobusu ekspluatāciju?

Pirmos piecus «AMO Plant» autobusus saņēmām 2010. gada oktobrī.
Šobrīd varam teikt, ka esam tos labi iepazinuši. Atbilstoši līguma
nosacījumiem autobusus nomājam no dīlera uzņēmuma «Ferrus», kas
nodrošina gan apkopes darbus, gan nepieciešamos remontus, tādējādi
uzņemoties arī atbildību par to, lai šie autobusi būtu labā
tehniskā stāvoklī visu nomas termiņu. Pirmajiem autobusiem
nobraukums ir ap 400 tūkstošiem kilometru, un, ņemot vērā intensīvo
ekspluatāciju, mūsu apstākļos tie sevi ir labi pierādījuši.

Turpinās darbs pie vienotā satiksmes termināļa izbūves,
kas atradīsies pie dzelzceļa stacijas un uz kurieni tiks pārcelta
arī pilsētas autoosta. Kā tas ietekmēs pārvadājumus?

Maršrutu tīklā nekādas būtiskas izmaiņas nav plānotas. Jau
šobrīd no kopumā 20 pilsētas aktuālajiem autobusu maršrutiem 11 ved
gar dzelzceļa staciju. Vēl vērtēsim, vai ir lietderīgi, piemēram,
novirzīt 1. maršruta autobusu no līdzšinējā maršruta un mest loku
gar dzelzceļa staciju. Tādējādi maršruta izpildes laiks tiks
pagarināts par 10–15 minūtēm.

Kā pēdējos gados mainījusies pasažieru plūsma un kuri ir
pieprasītākie maršruti?

Pēdējo gadu laikā pasažieru skaits Jelgavā, tāpat kā vidēji
valstī, samazinās par aptuveni 6 procentiem gadā. Šo rādītāju
ietekmē gan kopējais iedzīvotāju skaita samazinājums, gan
iedzīvotāju paradumi. Uzlabojoties infrastruktūras stāvoklim,
arvien vairāk cilvēku pārvietojas ar velosipēdiem vai izvēlas iet
kājām. Kopumā gan jāatzīst, ka iedzīvotāju pārvietošanās paradumi
nav būtiski mainījušies, un populārākie pilsētas maršruti pēc
pārvadāto pasažieru skaita ir 1., 4. un 5. autobusa maršruti.
Vasaras sezonā īpaši pieprasīti ir arī 7., 14. un 19. maršruta
autobusi, kuri apkalpo vasarnīcu rajonus. Tāpat iecienīti ir tā
dēvētie riņķveida maršruti, kuriem ir noteikts viens galapunkts –
tie ir 15., 22. un 25. maršruta autobusi.

Vai ir plānots ieviest arī kādus jaunus
maršrutus?

Samērā bieži saņemam dažādus ierosinājumus par izmaiņām maršrutu
plānā, tomēr lielākoties šie priekšlikumi skar ļoti nelielu
pasažieru skaitu. Salīdzinoši nesen pēc uzņēmēju lūguma pārplānojām
9. maršruta autobusa kustības grafiku, lai darbinieki no Rubeņu
ceļa rajona pulksten 19 varētu nokļūt pilsētas centrā. Uzņēmēja
iesniegumā tika norādīts, ka tas ir aktuāli 60 darbiniekiem, tomēr
reāli šajā maršrutā ikdienā no Rubeņu ceļa brauca 2–3 pasažieri.
Līdzīga situācija ir arī ar vēlajiem reisiem pēc pulksten 20. Mēs
esam gatavi nodrošināt šos reisus, tomēr pašvaldībai būtu jāsedz
zaudējumi, jo pasažieru skaits ir nepietiekams, lai tie
atmaksātos.

Mērķtiecīgi esat virzījušies uz to, lai samazinātu
skaidras naudas norēķinus, veicot samaksu par biļetēm autobusos.
Kāda šobrīd ir situācija šajā ziņā?

Norēķināties par autobusa biļeti ar jelgavnieka karti ir
iespējams no 2012. gada oktobra. Kā pirmā tika ieviesta skolēnu
karte, pakāpeniski tika paplašinātas iespējas bezskaidras naudas
norēķiniem, un šobrīd līdztekus iedzīvotāja kartei par braucienu ir
iespējams samaksāt arī ar «VISA» un «Master Card» norēķinu kartēm
vai JAP e-karti. Projekts izrādījās veiksmīgs, jo šobrīd iespēju
samaksāt par biļeti elektroniski izmanto 67 procenti pasažieru.
Ieguvēja ir arī pašvaldība, jo apmaksa par tiem iedzīvotājiem,
kuriem pienākas pašvaldības atvieglojumi un kuri izmanto
sabiedriskā transporta pakalpojumus, tiek veikta pēc faktisko
braucienu skaita, nevis pēc formulas, kā tas bija iepriekš.
Tādējādi uz šī ietaupījuma rēķina radās iespēja paplašināt to
iedzīvotāju loku, kas var izmantot pilsētas sabiedrisko transportu
ar atvieglojumiem.

Ņemot vērā, ka būtiski pieaudzis bezskaidras naudas
norēķinu apjoms, autobusos joprojām samērā bieži ir sastopama
kontrole. Kādi ir šīs kontroles veicēju pienākumi?

Jebkurš process ir jāpārrauga, un kontroles galvenais uzdevums
ir pārliecināties, vai faktiskais pasažieru skaits autobusā atbilst
izsniegto derīgo biļešu skaitam. Esam vērtējuši iespēju aprīkot
autobusus ar elektroniskajām pasažieru uzskaites sistēmām, kas
ļautu atteikties no fiziskās kontroles nepieciešamības, taču tas ir
samērā dārgs pasākums. Viena autobusa aprīkošana ar šādu sistēmu
maksā no 5 līdz 8 tūkstošiem eiro. Jārēķinās arī ar izdevumiem šīs
sistēmas uzturēšanā, jo tas ir darbs ar lielu datu apjomu, tādēļ
šobrīd efektīvāk ir izmantot fizisko kontroli.

No šī gada autobusu mazgāšana pēc ilgāka pārtraukuma
tiek veikta JAP teritorijā?

Kopš marta autobusu mazgāšanas pakalpojumus mums iepirkuma
rezultātā nodrošina SIA «JBR Group». JAP teritorijā atradās veca
mazgātavas ēka, kas netika izmantota, tādēļ piedāvājām šim
uzņēmumam nomāt telpas un veikt autobusu mazgāšanu ar savu
aprīkojumu turpat uzņēmuma teritorijā. SIA «JBR Group» piekrita šim
risinājumam. Līdz ar to mēs esam atraduši konkrētās ēkas
izmantošanas iespējas, samazinājuši tehniskā nobraukuma izmaksas,
veicot pārbraucienus uz līdzšinējo autobusu mazgāšanas vietu
Aviācijas ielā, kā arī samazinājuši izmaksas par autobusu
mazgāšanu.

Kas pilsētā ir atbildīgs par autobusu pieturvietu
uzturēšanu kārtībā?

Par autobusu pieturvietu uzturēšanu pilsētas teritorijā atbild
pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība», bet ārpus pilsētas
teritorijas – attiecīgais ceļa īpašnieks. Esam lūguši savus
autobusu vadītājus sekot līdzi situācijai pieturvietās un informēt,
ja kaut kas nav kārtībā. Arī iedzīvotājus šādās situācijās aicinām
ziņot Jelgavas Pašvaldības operatīvās informācijas centram pa
bezmaksas tālruni 8787.

Šogad plānots atjaunot asfalta segumu Akadēmijas ielas
posmā no Raiņa ielas līdz Lielajai ielai, kā arī pārcelt autobusu
pieturvietu «Banka» tuvāk Zemgales apgabaltiesas ēkai. Kā tas
ietekmēs pasažierus?

Ieceri par pieturvietas pārcelšanu atbalstām, jo Akadēmijas un
Lielās ielas krustojumā nav iespējams izbūvēt autobusu pieturvietas
kabatu. Šī iemesla dēļ veidojas satiksmes sabiezinājumi, tāpat ir
sarežģīti veikt labo pagriezienu uz tiltu. Tādējādi satiksmes
dalībniekiem nākas saskarties ar nevajadzīgām stresa situācijām.
Jaunā pieturvieta atradīsies aptuveni 200 metrus tālāk, kas nav
īpaši liels attālums.

Kādā stadijā šobrīd ir iecere par elektroautobusu
izmantošanu pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos?

Strādājam pie projekta, lai piesaistītu ES Kohēzijas fonda
līdzfinansējumu 85 procentu apmērā četru elektroautobusu iegādei,
kas varētu apkalpot pilsētas maršrutus. Projektu plānojam iesniegt
oktobrī. Ņemot vērā, ka elektroautobusu tehnoloģijas strauji
attīstās, mums jāizšķiras par to, kādus autobusus vēlamies
iegādāties – lēnās uzlādes ar liela izmēra akumulatoriem, kas ar
vienu uzlādes reizi spēj veikt 200 un vairāk kilometru, vai arī
ātrās uzlādes autobusus, kas vienas uzlādes rezultātā spēj nobraukt
aptuveni 100 kilometru distanci. Šobrīd veicam aprēķinus, kāda tipa
autobusi būtu piemērotāki mūsu maršrutu tīklam. Eiropā šobrīd 60
pilsētās tiek izmantoti 27 dažādu ražotāju elektroautobusi.
Attiecīgi izvēle un piedāvājums ir gana plašs.

Kad pilsētas ielās varētu sastapties ar pirmajiem
elektroautobusiem?

Ne ātrāk kā 2019. gada otrajā pusē, jo, atšķirībā no ierastajiem
dīzeļdzinēju autobusiem, elektroautobusu komplektācijai
nepieciešams ilgāks laiks. Jārēķinās arī ar projekta izvērtēšanas
periodu un iepirkuma procedūru.

Foto: Austris Auziņš