Apdrošināšanas kompānijas sāk runāt par izaugsmi pēc tam, kad pēdējos gados apdrošināšanas tirgus pamatīgi bija noplacis. Izteiktās prognozes liecina, ka šogad tirgus pieaugums varētu būt septiņu procentu robežās, bet kādas kompānijas veiktais pētījums apliecina, ka Latvijā vidēji viena mājsaimniecība apdrošināšanai gadā tērē līdz 200 latiem.
Neapšaubāmi, katras apdrošināšanas firmas uzdevums ir uzteikt savu pakalpojumu, taču apdrošināšanas brokeri ir tie, kuri šo tirgu var vērtēt no malas. Jo apdrošināšanas brokeris ir starpnieks starp apdrošināšanas firmu un klientu – viņš nenosaka pakalpojuma cenu vai kvalitāti, bet apkopo visu kompāniju piedāvājumus un ļauj izvēlēties klientam. Jelgavā darbojas dažas apdrošināšanas brokeru firmas, kuras atzīst – arī mūsu pilsētā pamazām var just, ka cilvēki apdrošina ne tikai to, ko nosaka likums vai piespiež kredītiestādes, bet arī paši kļūst apzinīgāki un apdrošināšanai pievērš lielāku nozīmi.
Andris Lāčplēsis, SIA «Apdrošināšanas aģentūra 777» valdes loceklis: «Pats lielākais kritums apdrošināšanas jomā bija pirms gadiem diviem trim, kad arī izveidojām savu firmu. Varbūt sākotnēji šķiet neloģiski veidot jaunu kompāniju, kad pieprasījums ir tik strauji krities, bet patiesībā tam bija savs aprēķins. Kaut arī kā firma esam jauni, mūsu speciālisti ir pat ar desmit un vairāk gadu pieredzi apdrošināšanas jomā. Arī pats tolaik vēl strādāju kā apdrošināšanas speciālists «Gjensidige Baltic» – klientu skaits saruka par 40 procentiem, nopelnīt praktiski nevarēja neko. Un tad bija jāizšķiras – turpināt knapināties vai uzdrošināties un dibināt savu brokeru kompāniju, jo, pārstāvot tikai vienu apdrošinātāju, nopelnīt nevarēja. Šodien ir skaidrs, ka lēmums bija pareizs – izdzīvošanas rezultātu esam panākuši, un jau var just, ka viss atkal pamazām sāk stabilizēties. Ne velti mēs esam lielākā Jelgavas apdrošināšanas brokeru kompānija. Nedomāju, ka šobrīd apdrošinātāji jūt strauji augošu interesi par saviem pakalpojumiem, bet zināma atdzīvošanās notiek. Cilvēki vairāk interesējas, domā par apdrošināšanu, tāpat uzņēmumi, kas pārdzīvojuši krīzi, pievēršoties eksportam, tagad sper kādus attīstības soļus, pārkreditējas un ierodas apdrošināt savus jaunos objektus, biznesu. Taču es lēšu, ka mums vēl pāragri runāt par ekonomikas augšupeju – pieļauju, ka tas kāpums varētu būt 2 – 3 procenti. Tātad, ja kritums bija par 40 procentiem, tad tagad varbūt no labākajiem gadiem mūs šķir 37 procenti.
Viens no aspektiem, kas šobrīd mudina vairāk apdrošināt īpašumu, noteikti ir kriminālās situācijas ne pārāk iepriecinošie skaitļi – kā jau katrā krīzē, zādzību skaitam ir tendence pieaugt, un tie, kas uz savas ādas izjutuši auto nozagšanu vai mājokļa apzagšanu, noteikti aizdomājas par apdrošināšanu.
Neapšaubāmi, šobrīd populārākie apdrošināšanas veidi ir OCTA, ko gan grūti nosaukt par populāru, jo tā ir obligāta, kā arī KASKO, nekustamā īpašuma un ceļojumu apdrošināšana. Ceļojumu apdrošināšana cilvēkiem ir saprotama un samērā lēti pieejama par vidēji trīs latiem par ceļojumu, kas arī ir iemesls, kāpēc, izbraucot no valsts, to vairums arī noformē. Cilvēks apzinās, ka ārzemēs ārstēšanas izdevumi ir ļoti dārgi. Bija man tāds piemērs: cilvēks ar busiņu aizbrauca uz Eiropu, brauca kalnos, ceļš tik šaurs, ka divas mašīnas pat nevar samainīties, un uzvārījās motors. Cilvēks atsedza mašīnas pārsegu un pamatīgi apdedzinājās. Bet tajā brīdī uz ceļa jau bija izveidojies sastrēgums no abām pusēm, un ātrie pie viņa piekļūt nevarēja. Lai nogādātu cilvēku slimnīcā, tika izsaukts helikopters, kā rezultātā rēķins bija 25 000 latu… Tā kā cilvēkam bija ceļojumu apdrošināšana, izdevumi tika segti, pretējā gadījumā tā viņam būtu finansiāla katastrofa. Bet, ja tā kopumā paskatās, tad joprojām cilvēki visbezatbildīgāk attiecas tieši pret savu veselību. To šobrīd apdrošina tikai retais. Jā, no vienas puses, tagad tas nav lēts prieks, jo laba veselības apdrošināšanas polise maksā, sākot no 200 latiem, bet, no otras puses, kas ir 200 lati savai veselībai? Iespējams, tas ir sava veida latviešu fenomens, ko man ļoti labi savulaik izskaidroja kāda kolēģe: atceraties vēl padomju gadus, kādi bija tālruņa numuri palīdzības izsaukšanai? 01, 02 un 03 – tātad vispirms ugunsdzēsēji (tavs īpašums), policija (tava manta), ātrie (tava veselība). Tā arī ir atbilde, jo sanāk, ka vēl šodien cilvēki dzīvo pēc tāda paša principa un vispirms parūpējas par savu mantu – apdrošina mašīnas, mājas, bet paši par savu veselību aizmirst…
Jā, esmu dzirdējis arī par dažādām krāpniecības shēmām, ko izmanto, lai izkrāptu apdrošinātājiem naudu, jo cilvēks jau vienmēr kaut ko izdomās. Man gan praksē Jelgavā nav bijuši tādi kliedzoši gadījumi, bet par to, ka cilvēks var piezvanīt un droši pajautāt, vai nav iespējams noformēt polisi ar atpakaļejošu datumu, zina visi. Agrāk varbūt arī tādas shēmas kāds piekopa, jo tad vēl daudzviet apdrošināšanas kompānijās bija ar roku rakstīti papīri, bet tagad visas kompānijas strādā elektroniskajā vidē, kur šāda krāpniecība ir pilnībā izslēgta. Tā kā velti cerēt, ka kāds jums palīdzēs pēc tam, kad, piemēram, jau nozagta mašīna. Ir arī pa kādam, kurš varbūt cer nopelnīt no tās pašas OCTA polises, bet domāju, ka tie ir atsevišķi gadījumi – lielākais, par ko esmu dzirdējis, ir piecas OCTA atlīdzības gadā, katra ap 500 latiem. Nu, pieņemsim, ka 1000 latus tur arī var nopelnīt, bet tie papīru kalni un laiks, kas jāvelta shēmojot, diezin vai atmaksāsies, jo apdrošinātāji šādus gadījumus ļoti ātri pamana.»
Ilona Ozoliņa, SIA «K.O. Partneri» valdes locekle: «Visvairāk apdrošināšanas kritumu izjuta tieši veselības apdrošināšanas joma, jo, tiklīdz beidza pastāvēt Rīgas Slimokase, šis pakalpojums pilnībā mainījās – atsevišķas kompānijas, kas to piedāvāja, bija dārgas un ne tik izdevīgas. Šobrīd joprojām veselības apdrošināšanu fiziskām personām piedāvā trīs kompānijas – «Compensa Life», «Ergo Life Insurance SE Latvijas filiāle» un «If P&C Insurance AS Latvijas filiāle». Un arī tad kompānijas ir piesardzīgas – «If», piemēram, piedāvā iegādāties polisi, kura sāk darboties tikai pēc trīs mēnešu noilguma. Tas nozīmē, ka vairs nevar piekopt ierasto shēmu: man pēc nedēļas operācija – apdrošināšos. Polisēm bieži tiek piemērots pašrisks, kas nozīmē, ka tā procentuāli nesedz tik lielu daļu no pakalpojuma izmaksām kā agrāk. Lai gan, skatoties uz veselības apdrošināšanas sistēmu, tas nav nepareizi, jo pēc būtības apdrošināšana nav paredzēta kā īstermiņa pakalpojums, skaidri zinot, ka to izmantos par visiem 100 procentiem. Tai jābūt sistēmai, kad cilvēki to uztver kā pašsaprotamu – ik gadu iegādāties polisi, bet pie speciālista vērsties, kad nepieciešams. Latvijā šī sistēma līdz šim bijusi izkropļota, jo vai katrs uzskatīja par savu pienākumu – ja reiz ir polise, jāizmanto viss un pat vēl vairāk. Šādā veidā pakalpojums nav dzīvotspējīgs. Tāpat apdrošinātāji labi zina, ka ārsti grēko – tiklīdz pamana, ka pacients atnāk ar polisi, tā pakalpojuma cena jau ir pavisam cita, jo skaidrs, ka cilvēkam to nevajadzēs segt no savas kabatas. Bet, protams, tādus gadījumus pierādīt ir ļoti grūti.
Un šobrīd par veselības apdrošināšanu privātpersonām mēs varam runāt kā par salīdzinoši jaunu produktu, kura piedāvājums vēl tiek izstrādāts apdrošināšanas kompānijās. Kas šobrīd pērk veselības apdrošināšanu? Es teiktu, ka tie pārsvarā ir strādājoši cilvēki vecumā no 30 līdz 50 gadiem.
Ja mēs skatāmies, kāpēc cilvēks pērk apdrošināšanu mājai vai mašīnai, bet ne veselībai, tad es domāju, ka vairumā gadījumu visu nosaka cena – ja dzīvokli var apdrošināt apmēram par 20 – 40 latiem gadā, tad veselību – sākot no 120 latiem. Tur tā sāls! Lai gan arvien biežāk mums izsaka vēlmi apdrošināšanas prēmiju jeb maksājumu par apdrošināšanas polisi segt nevis vienā reizē, bet dalīt ikmēneša maksājumos, kas arī varētu būt risinājums, pagaidām apdrošināšanas kompānijas to nepiedāvā.
Ja paskatāmies pa atsevišķiem apdrošināšanas veidiem un kompānijām, tad jāsaka, ka OCTA polišu pārdošanas līderi nosaukt ir grūti, jo šoferi OCTA polisi pērk tur, kur tā tajā brīdī ir lētākā. Bet tas varētu mainīties, kad sāks darboties pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi OCTA likumā par tiešā zaudējuma regulēšanu, kas paredz, ka cietušā transportlīdzekļa vadītājs atlīdzību par zaudējumiem varēs saņemt pie sava apdrošinātāja, ja apdrošināšanas kompānija būs pievienojusies tiešā zaudējuma regulēšanas sistēmai.
Protams, arī apdrošināšanas joma nav izņēmums – krāpnieciskas darbības izdomāt cilvēks ir spējīgs jebkurā sfērā. Man, par laimi, savā praksē nav nācies saskarties ar negodprātīgiem klientiem. Nezinu arī, ka brokeri veidotu šādus negodprātīgo klientu sarakstus, jo pēc būtības mēs esam starpnieki starp apdrošināšanas kompānijām un klientiem. Taču skaidri zinu, ka katrai apdrošināšanas kompānijai ir savs drošības dienests un sava datu bāze, kurā nepieciešamības gadījumā tiek iekļauti dati arī par negodīgajiem klientiem. Tāpēc, jā, praksē ir iespējami gadījumi, kad mēs kā brokeri piedāvājam klientam viena vai otra apdrošinātāja pakalpojumus, bet apdrošināšanas kompānija, izskatot pieteikumu, to noraida un paziņo, ka ar šo klientu strādāt nevēlas… Tāpēc, kā jau katrā jomā, godīgs un apzinīgs klients vienmēr būs ieguvējs.»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš