13 °C, 2 m/s, 93.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāApdrošināšanas brokeri: «Par veselību cilvēki domā vismazāk»
Apdrošināšanas brokeri: «Par veselību cilvēki domā vismazāk»
05/02/2012

Apdrošināšanas kompānijas sāk runāt par izaugsmi pēc tam, kad pēdējos gados apdrošināšanas tirgus pamatīgi bija noplacis. Izteiktās prognozes liecina, ka šogad tirgus pieaugums varētu būt septiņu procentu robežās, bet kādas kompānijas veiktais pētījums apliecina, ka Latvijā vidēji viena mājsaimniecība apdrošināšanai gadā tērē līdz 200 latiem.

Apdrošināšanas kompānijas sāk runāt par izaugsmi pēc
tam, kad pēdējos gados apdrošināšanas tirgus pamatīgi bija
noplacis. Izteiktās prognozes liecina, ka šogad tirgus pieaugums
varētu būt septiņu procentu robežās, bet kādas kompānijas veiktais
pētījums apliecina, ka Latvijā vidēji viena mājsaimniecība
apdrošināšanai gadā tērē līdz 200 latiem.

Neapšaubāmi, katras apdrošināšanas firmas uzdevums ir
uzteikt savu pakalpojumu, taču apdrošināšanas brokeri ir tie, kuri
šo tirgu var vērtēt no malas. Jo apdrošināšanas brokeris ir
starpnieks starp apdrošināšanas firmu un klientu – viņš nenosaka
pakalpojuma cenu vai kvalitāti, bet apkopo visu kompāniju
piedāvājumus un ļauj izvēlēties klientam. Jelgavā darbojas dažas
apdrošināšanas brokeru firmas, kuras atzīst – arī mūsu pilsētā
pamazām var just, ka cilvēki apdrošina ne tikai to, ko nosaka
likums vai piespiež kredītiestādes, bet arī paši kļūst apzinīgāki
un apdrošināšanai pievērš lielāku nozīmi.

Ko pasaka vēl padomju laika tālruņa numuri 01, 02, 03?

 

Andris Lāčplēsis, SIA «Apdrošināšanas aģentūra 777»
valdes loceklis:

«Pats lielākais kritums apdrošināšanas jomā bija pirms gadiem
diviem trim, kad arī izveidojām savu firmu. Varbūt sākotnēji šķiet
neloģiski veidot jaunu kompāniju, kad pieprasījums ir tik strauji
krities, bet patiesībā tam bija savs aprēķins. Kaut arī kā firma
esam jauni, mūsu speciālisti ir pat ar desmit un vairāk gadu
pieredzi apdrošināšanas jomā. Arī pats tolaik vēl strādāju kā
apdrošināšanas speciālists «Gjensidige Baltic» – klientu skaits
saruka par 40 procentiem, nopelnīt praktiski nevarēja neko. Un tad
bija jāizšķiras – turpināt knapināties vai uzdrošināties un dibināt
savu brokeru kompāniju, jo, pārstāvot tikai vienu apdrošinātāju,
nopelnīt nevarēja. Šodien ir skaidrs, ka lēmums bija pareizs –
izdzīvošanas rezultātu esam panākuši, un jau var just, ka viss
atkal pamazām sāk stabilizēties. Ne velti mēs esam lielākā Jelgavas
apdrošināšanas brokeru kompānija. Nedomāju, ka šobrīd apdrošinātāji
jūt strauji augošu interesi par saviem pakalpojumiem, bet zināma
atdzīvošanās notiek. Cilvēki vairāk interesējas, domā par
apdrošināšanu, tāpat uzņēmumi, kas pārdzīvojuši krīzi, pievēršoties
eksportam, tagad sper kādus attīstības soļus, pārkreditējas un
ierodas apdrošināt savus jaunos objektus, biznesu. Taču es lēšu, ka
mums vēl pāragri runāt par ekonomikas augšupeju – pieļauju, ka tas
kāpums varētu būt 2 – 3 procenti. Tātad, ja kritums bija par 40
procentiem, tad tagad varbūt no labākajiem gadiem mūs šķir 37
procenti.

Viens no aspektiem, kas šobrīd mudina vairāk apdrošināt īpašumu,
noteikti ir kriminālās situācijas ne pārāk iepriecinošie skaitļi –
kā jau katrā krīzē, zādzību skaitam ir tendence pieaugt, un tie,
kas uz savas ādas izjutuši auto nozagšanu vai mājokļa apzagšanu,
noteikti aizdomājas par apdrošināšanu.

Neapšaubāmi, šobrīd populārākie apdrošināšanas veidi ir OCTA, ko
gan grūti nosaukt par populāru, jo tā ir obligāta, kā arī KASKO,
nekustamā īpašuma un ceļojumu apdrošināšana. Ceļojumu apdrošināšana
cilvēkiem ir saprotama un samērā lēti pieejama par vidēji trīs
latiem par ceļojumu, kas arī ir iemesls, kāpēc, izbraucot no
valsts, to vairums arī noformē. Cilvēks apzinās, ka ārzemēs
ārstēšanas izdevumi ir ļoti dārgi. Bija man tāds piemērs: cilvēks
ar busiņu aizbrauca uz Eiropu, brauca kalnos, ceļš tik šaurs, ka
divas mašīnas pat nevar samainīties, un uzvārījās motors. Cilvēks
atsedza mašīnas pārsegu un pamatīgi apdedzinājās. Bet tajā brīdī uz
ceļa jau bija izveidojies sastrēgums no abām pusēm, un ātrie pie
viņa piekļūt nevarēja. Lai nogādātu cilvēku slimnīcā, tika izsaukts
helikopters, kā rezultātā rēķins bija 25 000 latu… Tā kā cilvēkam
bija ceļojumu apdrošināšana, izdevumi tika segti, pretējā gadījumā
tā viņam būtu finansiāla katastrofa. Bet, ja tā kopumā paskatās,
tad joprojām cilvēki visbezatbildīgāk attiecas tieši pret savu
veselību. To šobrīd apdrošina tikai retais. Jā, no vienas puses,
tagad tas nav lēts prieks, jo laba veselības apdrošināšanas polise
maksā, sākot no 200 latiem, bet, no otras puses, kas ir 200 lati
savai veselībai? Iespējams, tas ir sava veida latviešu fenomens, ko
man ļoti labi savulaik izskaidroja kāda kolēģe: atceraties vēl
padomju gadus, kādi bija tālruņa numuri palīdzības izsaukšanai? 01,
02 un 03 – tātad vispirms ugunsdzēsēji (tavs īpašums), policija
(tava manta), ātrie (tava veselība). Tā arī ir atbilde, jo sanāk,
ka vēl šodien cilvēki dzīvo pēc tāda paša principa un vispirms
parūpējas par savu mantu – apdrošina mašīnas, mājas, bet paši par
savu veselību aizmirst…

Jā, esmu dzirdējis arī par dažādām krāpniecības shēmām, ko
izmanto, lai izkrāptu apdrošinātājiem naudu, jo cilvēks jau vienmēr
kaut ko izdomās. Man gan praksē Jelgavā nav bijuši tādi kliedzoši
gadījumi, bet par to, ka cilvēks var piezvanīt un droši pajautāt,
vai nav iespējams noformēt polisi ar atpakaļejošu datumu, zina
visi. Agrāk varbūt arī tādas shēmas kāds piekopa, jo tad vēl
daudzviet apdrošināšanas kompānijās bija ar roku rakstīti papīri,
bet tagad visas kompānijas strādā elektroniskajā vidē, kur šāda
krāpniecība ir pilnībā izslēgta. Tā kā velti cerēt, ka kāds jums
palīdzēs pēc tam, kad, piemēram, jau nozagta mašīna. Ir arī pa
kādam, kurš varbūt cer nopelnīt no tās pašas OCTA polises, bet
domāju, ka tie ir atsevišķi gadījumi – lielākais, par ko esmu
dzirdējis, ir piecas OCTA atlīdzības gadā, katra ap 500 latiem. Nu,
pieņemsim, ka 1000 latus tur arī var nopelnīt, bet tie papīru kalni
un laiks, kas jāvelta shēmojot, diezin vai atmaksāsies, jo
apdrošinātāji šādus gadījumus ļoti ātri pamana.»

«Kompānijām ir savi melnie saraksti»

 

Ilona Ozoliņa, SIA «K.O. Partneri» valdes
locekle:

«Visvairāk apdrošināšanas kritumu izjuta tieši veselības
apdrošināšanas joma, jo, tiklīdz beidza pastāvēt Rīgas Slimokase,
šis pakalpojums pilnībā mainījās – atsevišķas kompānijas, kas to
piedāvāja, bija dārgas un ne tik izdevīgas. Šobrīd joprojām
veselības apdrošināšanu fiziskām personām piedāvā trīs kompānijas –
«Compensa Life», «Ergo Life Insurance SE Latvijas filiāle» un «If
P&C Insurance AS Latvijas filiāle». Un arī tad kompānijas ir
piesardzīgas – «If», piemēram, piedāvā iegādāties polisi, kura sāk
darboties tikai pēc trīs mēnešu noilguma. Tas nozīmē, ka vairs
nevar piekopt ierasto shēmu: man pēc nedēļas operācija –
apdrošināšos. Polisēm bieži tiek piemērots pašrisks, kas nozīmē, ka
tā procentuāli nesedz tik lielu daļu no pakalpojuma izmaksām kā
agrāk. Lai gan, skatoties uz veselības apdrošināšanas sistēmu, tas
nav nepareizi, jo pēc būtības apdrošināšana nav paredzēta kā
īstermiņa pakalpojums, skaidri zinot, ka to izmantos par visiem 100
procentiem. Tai jābūt sistēmai, kad cilvēki to uztver kā
pašsaprotamu – ik gadu iegādāties polisi, bet pie speciālista
vērsties, kad nepieciešams. Latvijā šī sistēma līdz šim bijusi
izkropļota, jo vai katrs uzskatīja par savu pienākumu – ja reiz ir
polise, jāizmanto viss un pat vēl vairāk. Šādā veidā pakalpojums
nav dzīvotspējīgs. Tāpat apdrošinātāji labi zina, ka ārsti grēko –
tiklīdz pamana, ka pacients atnāk ar polisi, tā pakalpojuma cena
jau ir pavisam cita, jo skaidrs, ka cilvēkam to nevajadzēs segt no
savas kabatas. Bet, protams, tādus gadījumus pierādīt ir ļoti
grūti.

Un šobrīd par veselības apdrošināšanu privātpersonām mēs varam
runāt kā par salīdzinoši jaunu produktu, kura piedāvājums vēl tiek
izstrādāts apdrošināšanas kompānijās. Kas šobrīd pērk veselības
apdrošināšanu? Es teiktu, ka tie pārsvarā ir strādājoši cilvēki
vecumā no 30 līdz 50 gadiem.

Ja mēs skatāmies, kāpēc cilvēks pērk apdrošināšanu mājai vai
mašīnai, bet ne veselībai, tad es domāju, ka vairumā gadījumu visu
nosaka cena – ja dzīvokli var apdrošināt apmēram par 20 – 40 latiem
gadā, tad veselību – sākot no 120 latiem. Tur tā sāls! Lai gan
arvien biežāk mums izsaka vēlmi apdrošināšanas prēmiju jeb
maksājumu par apdrošināšanas polisi segt nevis vienā reizē, bet
dalīt ikmēneša maksājumos, kas arī varētu būt risinājums, pagaidām
apdrošināšanas kompānijas to nepiedāvā.

Ja paskatāmies pa atsevišķiem apdrošināšanas veidiem un
kompānijām, tad jāsaka, ka OCTA polišu pārdošanas līderi nosaukt ir
grūti, jo šoferi OCTA polisi pērk tur, kur tā tajā brīdī ir lētākā.
Bet tas varētu mainīties, kad sāks darboties pagājušā gada nogalē
pieņemtie grozījumi OCTA likumā par tiešā zaudējuma regulēšanu, kas
paredz, ka cietušā transportlīdzekļa vadītājs atlīdzību par
zaudējumiem varēs saņemt pie sava apdrošinātāja, ja apdrošināšanas
kompānija būs pievienojusies tiešā zaudējuma regulēšanas
sistēmai.

Protams, arī apdrošināšanas joma nav izņēmums – krāpnieciskas
darbības izdomāt cilvēks ir spējīgs jebkurā sfērā. Man, par laimi,
savā praksē nav nācies saskarties ar negodprātīgiem klientiem.
Nezinu arī, ka brokeri veidotu šādus negodprātīgo klientu
sarakstus, jo pēc būtības mēs esam starpnieki starp apdrošināšanas
kompānijām un klientiem. Taču skaidri zinu, ka katrai
apdrošināšanas kompānijai ir savs drošības dienests un sava datu
bāze, kurā nepieciešamības gadījumā tiek iekļauti dati arī par
negodīgajiem klientiem. Tāpēc, jā, praksē ir iespējami gadījumi,
kad mēs kā brokeri piedāvājam klientam viena vai otra apdrošinātāja
pakalpojumus, bet apdrošināšanas kompānija, izskatot pieteikumu, to
noraida un paziņo, ka ar šo klientu strādāt nevēlas… Tāpēc, kā
jau katrā jomā, godīgs un apzinīgs klients vienmēr būs
ieguvējs.»

Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš