25.4 °C, 2.7 m/s, 65.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāApdrošinātāji jau saņēmuši pirmos plūdu radīto zaudējumu atlīdzību pieteikumus
Apdrošinātāji jau saņēmuši pirmos plūdu radīto zaudējumu atlīdzību pieteikumus
25/03/2010

Daļa no apdrošināšanas kompānijām jau saņēmusi pirmos atlīdzību pieteikumus plūdu radīto zaudējumu segšanai, bet līdz ar problēmas aktualizēšanos tiek prognozēts turpmāks pieteikumu skaita pieaugums, liecina biznesa portāla «Nozare.lv» veiktā apdrošināšanas sabiedrību aptauja.

Daļa no apdrošināšanas kompānijām jau saņēmusi pirmos
atlīdzību pieteikumus plūdu radīto zaudējumu segšanai, bet līdz ar
problēmas aktualizēšanos tiek prognozēts turpmāks pieteikumu skaita
pieaugums, liecina biznesa portāla «Nozare.lv» veiktā
apdrošināšanas sabiedrību aptauja.

Apdrošinātāji norāda, ka vairumā gadījumu atlīdzības plūdu
gadījumā tiek izmaksātas, ja, apdrošinot īpašumu, applūšanas risks
tiek atsevišķi atrunāts un iekļauts polises segumā. Lai gan
apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka ieteikt veidus, kā
aizsargāt savu īpašumu no paliem vai plūdiem, ir ļoti grūti, tomēr
aicina iedzīvotājus rīkoties saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta, kā arī citu atbildīgo institūciju rīkojumiem,
īpaši gadījumā, ja plūdu iespējamība tiek prognozēta jau
iepriekš.

Informāciju par teritorijām, kurās tradicionāli notiek
plūdi/pali, apzina arī apdrošināšanas sabiedrības. Ja īpašums
atrodas teritorijā, kur plūdu iestāšanās risks ir ļoti liels un
plūdi tur ir regulāra parādība, apdrošinātājs var arī atteikties
pārdot īpašuma apdrošināšanas polisi ar plūdu risku, jo tā
iestāšanās un līdz ar to arī zaudējumi ir gandrīz garantēti.

«If apdrošināšanas» Atlīdzību daļas vadītāja Iluta Šķipsna
informē, ka pašlaik saņemti divi pieteikumi plūdu radīto zaudējumu
atlīdzībai. Viens no tiem ir par zaudējumiem, kas radušies
privātmājai, otrs – kāda uzņēmuma īpašumam.

Arī apdrošināšanas AS «Gjensidige Baltic» saņēmusi vairākus
pieteikumus par plūdu postījumiem Jelgavā un tās rajonā. Kā uzsver
uzņēmuma Mārketinga nodaļas projektu vadītāja Jana Norvele,
«Gjensidige Baltic» saskaņā ar īpašuma apdrošināšanas līgumiem ir
gatava segt saviem klientiem plūdu radītos zaudējumus.

«Diemžēl plūdi, kas saistīti ar upju pārplūšanu palu laikā, nav
laikus novēršami, taču klientiem iespējamo plūdu teritorijās būtu
laikus jāparūpējas par savu īpašumu un tajā esošo mantu no pagraba
un ēkas pirmajiem stāviem jānogādā mājas augšējos stāvos vai
bēniņos,» aicina Norvele, norādot, ka celtniecības tehnikas nomas
punktos vēl ir iespēja iegādāties speciālus nosūcējus, kuri uzsūc
liela apjoma mitrumu.

Savukārt apdrošināšanas AS «BTA» pagaidām saņēmusi vienu
atlīdzības pieteikumu Jelgavā par zaudējumiem, kas radušies plūdu
rezultātā, kā arī saņemti vairāki informatīvi zvani par ūdens
līmeņa celšanos un varbūtējām sekām.

«BTA» Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore
Ilva Priedniece norāda, ka saskaņā ar nosacījumiem tiek atlīdzināti
zaudējumi, kas radušies saistībā ar noteiktas teritorijas applūšanu
ar ūdeni, kas pārgājis pāri atklātām ūdenstilpēm vai baseiniem,
izrāvies no aizsprostojumiem, dambjiem vai krastiem, ja attiecīgie
meteoroloģiskie apstākļi fiksēti kompetentās valsts
institūcijās.

Par plūdu un palu iedarbību netiek uzskatīta gruntsūdeņu līmeņa
paaugstināšanās, pat ja to ir radījusi ūdens līmeņa pacelšanās
atklātos ūdens baseinos, uzsver Priedniece, skaidrojot, ka «BTA»
īpašumu apdrošināšanā plūdu, palu risks ir tā sauktais papildrisks.
Tas nozīmē, ka, veicot apdrošināšanu, tas jānorāda un jāapmaksā
papildus, vai arī klients var to iegādāties vēlāk pie iepriekš
slēgtas polises.

Apdrošināšanas AS «Seesam Latvia» pagaidām saņēmusi vienu
atlīdzības prasības pieteikumu, bet tiek prognozēts, ka nākamā
mēneša laikā šādu pieteikumus skaits ievērojami palielināsies.

«Seesam Latvia» Atlīdzību departamenta direktors Armands Upīte
norāda, ka zaudējumi netiek segti gadījumos, ja tos radījuši
paredzami plūdi. Paredzami plūdi apdrošināšanas noteikumu izpratnē
ir, ja tiem ir sezonāls raksturs, kā arī gadījumos, ja zaudējumus
izraisījis sniega un ledus kušanas ūdens, pali.

«Atkarībā no produkta veida plūdu riskam segums ir dažāds, bet
pamatā mēs sedzam zaudējumus, ja plūdi radušies saistībā ar
notikušo vētru un/vai spēcīgiem lietus nokrišņiem apdrošinātajā
vietā,» norāda Upīte.

Savukārt «Ergo Latvija» šomēnes vēl nav saņēmusi nevienu
pieteikto īpašuma apdrošināšanas gadījumu, kas būtu radies plūdu
rezultātā. «Tomēr prognozējam, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem
šogad pieteikto atlīdzību skaits būs nesalīdzināmi lielāks,» norāda
uzņēmuma Īpašuma apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas
departamenta direktors Jānis Sprindžuks.

Viņš skaidro, ka katrs zaudējumu pieteikuma gadījums vērtējams
individuāli saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem. «Tā kā «Ergo»
saviem klientiem piedāvā dažādus īpašuma apdrošināšanas veidus, tad
nereti arī to noteikumi ir atšķirīgi un paredz dažādus riskus un
segumus. Piemēram, ja apdrošinātāja standarta piedāvājumā šāds
risks nav paredzēts, tad, iespējams, atsevišķos gadījumos tas var
tikt atrunāts pēc vienošanās,» pauž Sprindžuks.

Vienlaikus apdrošinātājs akcentē, ka patlaban ir būtiski
izvērtēt katru gadījumu individuāli un nošķirt situāciju, vai
konkrētais negadījums vērtējams kā plūdi vai arī pali – strauja
atkušņa radīti plūdi.

Lai maksimāli pasargātu savu īpašumu no plūdiem, ja mājvieta
atrodas plūdu apdraudētajā teritorijā, apdrošinātāji iesaka ne
tikai paļauties uz glābšanas dienestu operativitāti, bet arī
iedzīvotājiem pašiem sekot līdzi meteoroloģiskiem apstākļiem un
prognozēm, kā arī sekot informācijai masu mēdijos par ūdens līmeni
ūdenskrātuvēs savā apdzīvotajā vietā.

Būtu nepieciešams pēc iespējas pārvietot mantas no pagrabtelpām
un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem. Evakuācijas
gadījumā iedzīvotājiem jāpārliecinās, ka īpašumam visi logi un
durvis ir aizvērti, tādējādi pasargājot to no izlaupīšanas.

Tāpat noteikti jāpievērš uzmanība dažādām elektriskām ierīcēm,
instalācijām – riska zonās tās jāatvieno no elektropadeves. Tāpat
savlaicīgi ieteicams parūpēties par pagaidu mītni gadījumā, ja
mājoklis plūdu rezultātā tiktu izolēts no ārpasaules, piemēram, uz
šo periodu pārceļoties pie radiniekiem, draugiem. Īpaši savlaicīgi
par šo iespēju jāparūpējas mājdzīvnieku un mājlopu īpašniekiem.

Lai minimizētu plūdu radītās sekas, nepieciešams pārbaudīt, vai
nav aizsērējušas ūdens notekas – gan notekcaurules pie ēkām, uz
jumtiem un terasēm, gan ielas ūdens novadīšanas sistēmas.

Savukārt tiem, kas vēlas iegādāties nekustamo īpašu – zemi vai
māju, kā arī sākt apbūvi jaunā vietā, pirms pieņemt lēmumu,
noteikti jānoskaidro, kāda attiecīgajā teritorijā ir situācija ar
plūdiem – vai tādi notiek, cik regulāri, kādi tam ir iemesli. To
var noskaidrot, vēršoties attiecīgajā pašvaldībā vai pie
atbildīgajiem dienestiem.

LETA