Iedzīvotāju parādu apmēri par apkuri gadā pieaug par 200 – 300 tūkstošiem latu, uz 1. martu kopējais iedzīvotāju parāds siltumapgādes uzņēmumam «Fortum Jelgava» sasniedzis jau 3,44 miljonu latu. Taču uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa ir pārliecināta – apkures cenu problēma nav saistīta tikai ar tarifu, to būtiski ietekmē arī daudzdzīvokļu māju tehniskais stāvoklis.
www.jelgavasvestnesis.lv
Katru gadu siltuma ražotāji aktualizē jautājumu par parādiem, uzsverot, ka tām ēkām, par kurām ir lielākie parādi, apkure netiks pieslēgta vai to pieslēgs kā pēdējiem. Kā norāda G.Cimdiņa, tāpat kā visā Latvijā parādu problēma ir aktuāla arī Jelgavā. «Parāda apjoms uzņēmumam uz 1. martu bija 3,44 miljoni latu. Kopējais iedzīvotāju saistību apmērs ik gadu pieaug par 200 – 300 tūkstošiem, un ir skaidrs, ka ilgstoši tas tā turpināties nevarēs. Mēs nevaram teikt, ka iedzīvotāji masveidā nemaksā, jo vairumā gadījumu daudzdzīvokļu mājā rēķinus nemaksā tikai daži dzīvokļu īpašnieki, bet viņu parādu summas ir iespaidīgas, un tas rada slogu visai mājai,» situāciju atklāj G.Cimdiņa, norādot, ka ir, protams, arī pozitīvi piemēri, kad mājas norēķinās 100 procentu apmērā.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, no kā ir atkarīgs katra konkrētā patērētāja apkures rēķins, ir daudzdzīvokļu ēku tehniskais stāvoklis jeb siltumnoturība. «Vairums ēku celtas laikā, kad šiem jautājumiem neviens nepievērsa uzmanību. Mēs regulāri analizējam situāciju pilsētā pēc tā, kādi ir dzīvokļu īpašnieku maksājumi vienā vai otrā ēkā. Skaitļi atklāj, ka maksājumi par patērēto siltumenerģiju sakārtotās un nosiltinātās ēkās ir vismaz uz pusi zemāki,» atklāj G.Cimdiņa, piebilstot, ka tas ļauj secināt – lielākā problēma nav saistīta ar tarifu, bet gan ar to, kāds ir daudzdzīvokļu māju tehniskais stāvoklis. «Esam apņēmušies turpmāk arvien aktīvāk runāt par šiem jautājumiem, jo mūsu interesēs ir, lai cilvēki varētu samaksāt savus apkures rēķinus,» tā «Fortum» valdes priekšsēdētāja, piebilstot, ka rēķina apmēru ietekmē arī citi faktori, kā kurināmā cena, gaisa temperatūra un tas, kādi režīmi tiek iestatīti ēkas automātiskajos siltummezglos.
Foto: Ivars Veiliņš
20.6 °C,
2.3 m/s,
59.5 % 
20.6 °C,
2.3 m/s,
59.5 %