Jelgavas pilsētas domē šonedēļ notika Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas projekta «Integrēta lietusūdens pārvaldība (iWater)» dalībnieku tikšanās. Tajā prezentēts projekta gaitā izstrādātais lietusūdens apsaimniekošanas plāns Garozas ielas teritorijai un piedāvāti izbūves risinājumi lietusūdens uzkrāšanai un applūšanas risku mazināšanai Svētes upei piegulošajās teritorijās, kas pavasara palu un intensīvu nokrišņu laikā regulāri applūst. Viens no priekšlikumiem ir applūstošajās pļavās izveidot atpūtas zonu – celiņu tīklu, koka laipas, pa kurām var pārvietoties gan palu laikā, gan arī tad, kad teritorija ir sausa.
Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes Projektu vadības sektora projektu vadītāja Aiga Anitena stāsta, ka ieguvumi no šī projekta ir vairāki. «Projekta laikā ir apzināti labās prakses piemēri Somijā, Zviedrijā un citās Eiropas valstīs, ir veikta esošās lietusūdens vaļējās savākšanas sistēmas izvērtēšana Jelgavas pilsētā, rasti sadarbības partneri, kas varētu sniegt konsultācijas nākotnē, izstrādāta tehniskā dokumentācija Eiropas Savienības finansējuma piesaistei infrastruktūras sakārtošanai,» atzīst A.Anitena.
Kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem A.Anitena norāda SIA «Grupa 93» izstrādāto integrētas lietus notekūdeņu apsaimniekošanas plānu Jelgavas pilsētas izvēlētajai teritorijai – Garozas ielas mikrorajonam, kurš tuvākajā nākotnē piedzīvos pārmaiņas un, domājams, kļūs saistošs uzņēmējdarbībai. «Plāna izstrādes procesā ir veikta lietusūdens novadīšanas sistēmas tehniskā izpēte, novērtējot šābrīža situāciju, kā arī modelētas situācijas, lai saprastu applūšanas riskus, un izstrādāti iespējamie risinājumi un aprēķini efektīvai lietusūdens uzkrāšanai un novadīšanai. Ilgtspējīga lietus notekūdeņu apsaimniekošana ir svarīga, attīstot jebkuru teritoriju,» stāsta A.Anitena.
Būtisku ieguldījumu lietusūdens apsaimniekošanā un pilsētvides sakārtošanā sniegs arī projekta ietvaros izstrādātie būvprojekti – «Zaļās infrastruktūras izveidošana Sniega ielas piegulošajās teritorijās» un «Virszemes notekūdeņu sistēmas sakārtošana Būriņu ceļa posmā no Blāzmas ielas līdz Zemgaļu ielai» –, kuri paredz kompleksu pasākumu īstenošanu Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējumu samazināšanai upei piegulošajās teritorijās. Būvprojektu izstrādi veica SIA «Geo Consultants». Uzņēmuma pārstāvis Einārs Pundurs stāsta, ka šobrīd esošo novadgrāvju sistēma šajās teritorijās funkcionē nepilnīgi, līdz ar to nenodrošina lietusūdens novadīšanu. «Novadgrāvji ir aizauguši, daļa likvidēti, tos aizberot, līdz ar to nenotiek vienmērīga ūdens caurplūde un veidojas sanesumi. Savukārt zem ielām esošās caurtekas ir dažāda diametra, kas apgrūtina caurplūdi palu un intensīvu nokrišņu laikā. Rezultātā applūst mājas,» skaidro uzņēmuma pārstāvis. Viens no ierosinājumiem, kā defektu pārvērts par efektu, kurā ieguvēji būtu arī vietējie iedzīvotāji, ir applūstošajās teritorijās ierīkot atpūtas zonu . «Izbūvējot atbilstošu infrastruktūru, Svētes upes palieņu pļavas var izveidot kā atpūtas zonu. Gar grāvjiem jāizveido grants celiņu tīkls, kas noderētu pastaigām un atvieglotu arī grāvju tīrīšanu, bet applūstošajās palieņu pļavās – koka laipas, nodrošinot cilvēkiem iespēju pārvietoties arī tad, kad pļava ir applūdusi vai mitra. Laipas paredzēts izbūvēt uz metāla stabveida balstiem, bet tās laipas, kas iesniegsies ūdenstilpēs – uz pontoniem,» stāsta uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka, izmantojot videi draudzīgos risinājumus ūdens kvalitātes uzlabošanai, plānots teju 13 tūkstošu kvadrātmetru platībā izveidot niedru laukus un nosēdbaseinus – vietu, kur ūdens uzkrājas pirms ieplūšanas novadgrāvjos un Svētes upē. «Vasaras periodā mitrāji un nosēdbaseini būs sausi, bet pavasara palu laikā – pilnībā vai daļēji zem ūdens,» skaidro E.Pundurs, uzsverot, ka piedāvātais risinājums ir inovatīvs, jo mitrāju un nosēdbaseinu komplekss Latvijā līdz šim pilsētvidē nav sastopams. «Virsūdeņu savākšana parasti tiek risināta ar lietusūdens kanalizācijas savācējtīklu, kurā arī attīra savākto ūdeni. Būtisks ieguvums – šāds zaļais risinājums ir ekonomiski izdevīgs, jo nav jābūvē hidrobūves, kuru apsaimniekošana ir dārgāka,» saka uzņēmuma pārstāvis. Viņš uzsver, ka esošo ūdensteču pārtīrīšana uzlabos dzīves vidi ūdens putniem. Ja teritorijā mākslīgi ierīkos putnu ligzdošanas vietas, tad šī zona varētu būt arī pievilcīga putnu vērotājiem.
Lai novērstu plūdu apdraudējumus Sniega ielas un Būriņu ceļa rajonā, jāveic arī virkne citu darbu – koku un krūmi izciršana, grāvju atjaunošana, caurteku tīrīšana un izbūve, brauktuves paaugstināšana un citi.
Jāpiebilst, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība ir saņēmusi Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu abu būvprojektu realizācijai specifiskā atbalsta mērķa programmā «Novērst plūdu un krasta erozijas riskus apdraudējumu pilsētteritorijās». A.Anitena piebilst, ka šobrīd norit finansējuma līguma saskaņošana ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru, kam sekos iepirkuma procedūras organizēšana plānoto būvdarbu veikšanai. Izbūves darbi, visticamāk, varētu sākties nākamgad.
Projekta «Integrēta lietusūdens pārvaldība» vadošais partneris ir Rīgas pilsētas dome un tā īstenošanā iesaistītas astoņi sadarbības partneri, tostarp Jelgavas pilsētas pašvaldība. Projekta kopējais budžets ir 2 352 149,93 eiro, tostarp ERAF līdzfinansējums 1 832 612,56 eiro. Jelgavas pašvaldības projekta plānotais budžets ir 113 830 eiro, tajā skaitā ERAF līdzfinansējums 96 755,50, bet pašvaldības – 17 074,50 eiro.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva
5.8 °C,
4.8 m/s,
76.8 % 
5.8 °C,
4.8 m/s,
76.8 %