25.8 °C, 1.7 m/s, 61.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāApplūstošajās Svētes palieņu pļavās veidos atpūtas zonu
Applūstošajās Svētes palieņu pļavās veidos atpūtas zonu
30/05/2018

Jelgavas pilsētas domē šonedēļ notika Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas projekta «Integrēta lietusūdens pārvaldība (iWater)» dalībnieku tikšanās. Tajā prezentēts projekta gaitā izstrādātais lietusūdens apsaimniekošanas plāns Garozas ielas teritorijai un piedāvāti izbūves risinājumi lietusūdens uzkrāšanai un applūšanas risku mazināšanai Svētes upei piegulošajās teritorijās, kas pavasara palu un intensīvu nokrišņu laikā regulāri applūst. Viens no priekšlikumiem ir applūstošajās pļavās izveidot atpūtas zonu – celiņu tīklu, koka laipas, pa kurām var pārvietoties gan palu laikā, gan arī tad, kad teritorija ir sausa.

Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas
pārvaldes Projektu vadības sektora projektu vadītāja Aiga Anitena
stāsta, ka ieguvumi no šī projekta ir vairāki. «Projekta laikā ir
apzināti labās prakses piemēri Somijā, Zviedrijā un citās Eiropas
valstīs, ir veikta esošās lietusūdens vaļējās savākšanas sistēmas
izvērtēšana Jelgavas pilsētā, rasti sadarbības partneri, kas varētu
sniegt konsultācijas nākotnē, izstrādāta tehniskā dokumentācija
Eiropas Savienības finansējuma piesaistei infrastruktūras
sakārtošanai,» atzīst A.Anitena.

Kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem A.Anitena norāda SIA «Grupa
93» izstrādāto integrētas lietus notekūdeņu apsaimniekošanas plānu
Jelgavas pilsētas izvēlētajai teritorijai – Garozas ielas
mikrorajonam, kurš tuvākajā nākotnē piedzīvos pārmaiņas un,
domājams, kļūs saistošs uzņēmējdarbībai. «Plāna izstrādes procesā
ir veikta lietusūdens novadīšanas sistēmas tehniskā izpēte,
novērtējot šābrīža situāciju, kā arī modelētas situācijas, lai
saprastu applūšanas riskus, un izstrādāti iespējamie risinājumi un
aprēķini efektīvai lietusūdens uzkrāšanai un novadīšanai.
Ilgtspējīga lietus notekūdeņu apsaimniekošana ir svarīga, attīstot
jebkuru teritoriju,» stāsta A.Anitena.

Būtisku ieguldījumu lietusūdens apsaimniekošanā un pilsētvides
sakārtošanā sniegs arī projekta ietvaros izstrādātie būvprojekti –
«Zaļās infrastruktūras izveidošana Sniega ielas piegulošajās
teritorijās» un «Virszemes notekūdeņu sistēmas sakārtošana Būriņu
ceļa posmā no Blāzmas ielas līdz Zemgaļu ielai» –, kuri paredz
kompleksu pasākumu īstenošanu Svētes upes caurplūdes atjaunošanai
un plūdu apdraudējumu samazināšanai upei piegulošajās teritorijās.
Būvprojektu izstrādi veica SIA «Geo Consultants». Uzņēmuma
pārstāvis Einārs Pundurs stāsta, ka šobrīd esošo novadgrāvju
sistēma šajās teritorijās funkcionē nepilnīgi, līdz ar to
nenodrošina lietusūdens novadīšanu. «Novadgrāvji ir aizauguši, daļa
likvidēti, tos aizberot, līdz ar to nenotiek vienmērīga ūdens
caurplūde un veidojas sanesumi. Savukārt zem ielām esošās caurtekas
ir dažāda diametra, kas apgrūtina caurplūdi palu un intensīvu
nokrišņu laikā. Rezultātā applūst mājas,» skaidro uzņēmuma
pārstāvis. Viens no ierosinājumiem, kā defektu pārvērts par efektu,
kurā ieguvēji būtu arī vietējie iedzīvotāji, ir applūstošajās
teritorijās ierīkot atpūtas zonu . «Izbūvējot atbilstošu
infrastruktūru, Svētes upes palieņu pļavas var izveidot kā atpūtas
zonu. Gar grāvjiem jāizveido grants celiņu tīkls, kas noderētu
pastaigām un atvieglotu arī grāvju tīrīšanu, bet applūstošajās
palieņu pļavās – koka laipas, nodrošinot cilvēkiem iespēju
pārvietoties arī tad, kad pļava ir applūdusi vai mitra. Laipas
paredzēts izbūvēt uz metāla stabveida balstiem, bet tās laipas, kas
iesniegsies ūdenstilpēs – uz pontoniem,» stāsta uzņēmuma pārstāvis,
piebilstot, ka, izmantojot videi draudzīgos risinājumus ūdens
kvalitātes uzlabošanai, plānots teju 13 tūkstošu kvadrātmetru
platībā izveidot niedru laukus un nosēdbaseinus – vietu, kur ūdens
uzkrājas pirms ieplūšanas novadgrāvjos un Svētes upē. «Vasaras
periodā mitrāji un nosēdbaseini būs sausi, bet pavasara palu laikā
– pilnībā vai daļēji zem ūdens,» skaidro E.Pundurs, uzsverot, ka
piedāvātais risinājums ir inovatīvs, jo mitrāju un nosēdbaseinu
komplekss Latvijā līdz šim pilsētvidē nav sastopams. «Virsūdeņu
savākšana parasti tiek risināta ar lietusūdens kanalizācijas
savācējtīklu, kurā arī attīra savākto ūdeni. Būtisks ieguvums –
šāds zaļais risinājums ir ekonomiski izdevīgs, jo nav jābūvē
hidrobūves, kuru apsaimniekošana ir dārgāka,» saka uzņēmuma
pārstāvis. Viņš uzsver, ka esošo ūdensteču pārtīrīšana uzlabos
dzīves vidi ūdens putniem. Ja teritorijā mākslīgi ierīkos putnu
ligzdošanas vietas, tad šī zona varētu būt arī pievilcīga putnu
vērotājiem.

Lai novērstu plūdu apdraudējumus Sniega ielas un Būriņu ceļa
rajonā, jāveic arī virkne citu darbu – koku un krūmi izciršana,
grāvju atjaunošana, caurteku tīrīšana un izbūve, brauktuves
paaugstināšana un citi.

Jāpiebilst, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība ir saņēmusi Eiropas
Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu abu būvprojektu
realizācijai specifiskā atbalsta mērķa programmā «Novērst plūdu un
krasta erozijas riskus apdraudējumu pilsētteritorijās». A.Anitena
piebilst, ka šobrīd norit finansējuma līguma saskaņošana ar
Centrālo finanšu līgumu aģentūru, kam sekos iepirkuma procedūras
organizēšana plānoto būvdarbu veikšanai. Izbūves darbi, visticamāk,
varētu sākties nākamgad.

Projekta «Integrēta lietusūdens pārvaldība» vadošais partneris
ir Rīgas pilsētas dome un tā īstenošanā iesaistītas astoņi
sadarbības partneri, tostarp Jelgavas pilsētas pašvaldība. Projekta
kopējais budžets ir 2 352 149,93 eiro, tostarp ERAF
līdzfinansējums 1 832 612,56 eiro. Jelgavas pašvaldības
projekta plānotais budžets ir 113 830 eiro, tajā skaitā ERAF
līdzfinansējums 96 755,50, bet pašvaldības – 17 074,50
eiro.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva