23.9 °C, 1.5 m/s, 49.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāAptauja: 62% iedzīvotāju nav uzkrājumu vecumdienām
Aptauja: 62% iedzīvotāju nav uzkrājumu vecumdienām
18/08/2011

Vairāk nekā pusei jeb 62% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu vecumdienām, liecina «Swedbank» veiktā aptauja par iedzīvotāju privāto pensiju.

Vairāk nekā pusei jeb 62% Latvijas iedzīvotāju nav
uzkrājumu vecumdienām, liecina «Swedbank» veiktā aptauja par
iedzīvotāju privāto pensiju.

Lai arī iedzīvotāji atzīst, ka uzkrājumu līmenis vecumdienām ir
pārāk zems un būtu jāuzkrāj vairāk, taču konkrētu rīcību šī
jautājuma risināšanai viņi izvēlas atlikt, biznesa portālam
«Nozare.lv» norādīja «Swedbank» preses sekretāre Kristīne
Jakubovska.

Mazāk nekā desmitā daļa jeb 9% aptaujāto respondentu norādījuši,
ka viņu uzkrājumi vecumdienām ir normas robežās, bet 2% tos
novērtējuši kā lielus. Tomēr lielākajai daļai iedzīvotāju jeb 62%
vispār nav uzkrājumu vecumdienām, vai arī tie tiek vērtēti kā zemi
vai drīzāk zemi – 27% respondentu.

Pārliecinošs vairākums jeb 70% iedzīvotāju, kam līdz pensijai
palikuši mazāk nekā 10 līdz 12 gadi, atzīst, ka vecumdienām neko
nav iekrājuši. Tikai 10% savus uzkrājumus vērtē normas robežās.
Lielākā daļa iedzīvotāju (72%), kuri vecāki par 50 gadiem, uzskata,
ka būtu jāuzkrāj vairāk vai pat daudz vairāk, bet tikai 14% plāno
tuvākajā laikā sākt veidot privāto pensiju, proti, pievienoties
pensiju trešajam līmenim.

Aptaujas dati liecina, ka savu privāto pensiju jeb uzkrājumus
pensiju trešajā līmenī veido cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem –
26% respondentu jau veic uzkrājumus pensiju trešajā līmenī. Otra
aktīvākā vecuma grupa, kas veido privātās pensijas uzkrājumus, ir
cilvēki no 30 līdz 39 gadiem – 18% respondentu.

Vienlaikus 5% respondentu plānojuši parūpēties par savām
vecumdienām, sākot krāt līdzekļus pensiju trešajā līmenī. Savukārt
13% jeb katrs septītais iedzīvotājs plāno sākt veidot privāto
pensiju pēc pāris gadiem. Vislielākā interese ir tieši gados
jauniem cilvēkiem, vecumā no 20 līdz 29 gadiem, no kuriem 17%
plānojuši pēc pāris gadiem sākt uzkrāt līdzekļus pensiju trešajā
līmenī.

Kā uzsver «Swedbank» Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis
Jansons, valsts pensija nespēs nodrošināt pietiekamus ienākumus
vecumdienās, jo aprēķini rāda, ka no pensiju pirmā un otrā līmeņa
pensijas apmērs varētu būt tikai 40% no tiem ienākumiem, kādi tie
bijuši pirms pensionēšanās.

Savukārt, pēc «Swedbank» aplēsēm, pārtikušām vecumdienām
nepieciešami aptuveni 70% no šī brīža ienākumiem.

«Svarīgākais, kas jāapzinās, ka katrs pats ir atbildīgs par
savām vecumdienām un paļaušanās uz kādiem nezināmiem apstākļiem
nākotnē ir ļoti riskanta,» brīdina Jansons, uzsverot, ka, jo ātrāk
cilvēki sāk veidot uzkrājumus pensijas fondā, jo lielāka būs
uzkrājuma summa termiņa beigās.

Aptauja veikta, izvaicājot 1168 respondentus 15 līdz 74 gadu
vecumā Rīgā, lielākajās pilsētās un reģionos. Pētījumu veica
«Omnicom Media Group».

LETA