Neraugoties uz publiskajā telpā izskanējušajām prognozēm par ekonomikas atlabšanu, šā gada februārī dramatiski pasliktinājies iedzīvotāju noskaņojums, kritiskāk raugoties ne vien uz pašreizējo situāciju, bet arī nākotnes izredzēm, liecina jaunākais «DnB Nord Latvijas barometra» pētījums.
«DnB Nord bankas» sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa informēja, ka šā gada janvārī 78% iedzīvotāju ekonomisko situāciju novērtēja kā kopumā sliktu, bet februārī šādi domājošo cilvēku skaits bija pieaudzis līdz 85%. Retāk pausts uzskats, ka ekonomiskā situācija ir «viduvēja» (janvārī – 19%, februārī – 14%).
Kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss februārī, salīdzinot ar janvāri, krities no mīnus 36 līdz mīnus 44. Īpaši straujš kritums – par 12 punktiem – vērojams kopējās situācijas attīstības vērtējumā, kas nozīmē, ka februārī krietni vairāk iedzīvotāju nekā iepriekšējos mēnešos izteikuši viedokli, ka situācija valstī attīstās nepareizā virzienā. Vēl straujāks kritums šajā indeksā piedzīvots vienīgi 2008.gada nogalē – par 16 punktiem.
Būtiski pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri pašreizējo ekonomisko situāciju vērtē kā sliktu, savukārt par astoņiem procentu punktiem samazinājies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ekonomiskā situācija patlaban ir nemainīga jeb tā nekļūst nedz labāka, nedz sliktāka.
Ja janvāra aptaujā to, ka situācija pašlaik pasliktinās, minēja 40% respondentu, tad februārī tā uzskatīja jau gandrīz puse aptaujāto (49%). Retāk nekā pirms mēneša iedzīvotāji pauda uzskatu, ka situācija nemainās – janvārī 47% un februārī 39%.
Tāpat par četriem procentu punktiem mazinājies respondentu skaits, kuri domā, ka turpmāko 12 mēnešu laikā ekonomiskā situācija uzlabosies, bet par deviņiem procentu punktiem (no 31% uz 40%) februārī pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri turpmākā gada laikā sagaida, ka ekonomiskā situācija kļūs vēl sliktāka. Līdzīgas tendences, kaut arī pesimisma pieaugums šai ziņā ir nedaudz mērenāks, vērojamas arī iedzīvotāju vērtējumos par viņu ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli un tā prognozēm pēc gada.
Februārī 16% iedzīvotāju, salīdzinot ar 20% janvārī, norādīja, ka pēc gada ekonomiskais stāvoklis būs uzlabojies, bet pasliktināšanos prognozēja 40%, salīdzinot ar 31% janvārī.
«DnB Nord bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka Latvijas ekonomika patlaban ražo pozitīvus un brīžiem pat ļoti pozitīvus datus, piemēram, janvārī preču eksports, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieaudzis par 51%, kas ir visu laiku rekords. Noskaņojuma svārstības iekšējā tirgū, viņaprāt, eksportu neietekmēs, taču ekonomika nevarot augt, tikai pateicoties eksportam, un ir jāaug arī iekšējam patēriņam.
«Līdz ar to joprojām ir risks, ka negatīvais noskaņojums būtiski bremzēs arī objektīvās realitātes uzlabošanos. Tāpēc sabiedrisko procesu komentētājiem nāksies nodarboties ar akrobātiku – informēt sabiedrību par riskiem, taču darīt to tik maigi un saudzīgi, lai nevienu pārāk nesabiedētu. Tas gan savukārt gandrīz garantē, ka stratēģiski nepieciešami, bet tuvākajā nākotnē nepatīkamas sekas radoši lēmumi varētu netikt pieņemti,» piebilst Strautiņš.
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā laika posmā no 11. februārī līdz 25.februārim, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Kopumā visā Latvijā aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
«DnB Nord Latvijas barometrs» tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
LETA
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %