23.4 °C, 1.8 m/s, 60.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāAptauja: 85% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas ekonomikas stāvoklis ir slikts
Aptauja: 85% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas ekonomikas stāvoklis ir slikts
24/03/2011

Neraugoties uz publiskajā telpā izskanējušajām prognozēm par ekonomikas atlabšanu, šā gada februārī dramatiski pasliktinājies iedzīvotāju noskaņojums, kritiskāk raugoties ne vien uz pašreizējo situāciju, bet arī nākotnes izredzēm, liecina jaunākais «DnB Nord Latvijas barometra» pētījums.

Neraugoties uz publiskajā telpā izskanējušajām prognozēm
par ekonomikas atlabšanu, šā gada februārī dramatiski
pasliktinājies iedzīvotāju noskaņojums, kritiskāk raugoties ne vien
uz pašreizējo situāciju, bet arī nākotnes izredzēm, liecina
jaunākais «DnB Nord Latvijas barometra» pētījums.

«DnB Nord bankas» sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa
informēja, ka šā gada janvārī 78% iedzīvotāju ekonomisko situāciju
novērtēja kā kopumā sliktu, bet februārī šādi domājošo cilvēku
skaits bija pieaudzis līdz 85%. Retāk pausts uzskats, ka ekonomiskā
situācija ir «viduvēja» (janvārī – 19%, februārī – 14%).

Kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss februārī, salīdzinot ar
janvāri, krities no mīnus 36 līdz mīnus 44. Īpaši straujš kritums –
par 12 punktiem – vērojams kopējās situācijas attīstības vērtējumā,
kas nozīmē, ka februārī krietni vairāk iedzīvotāju nekā
iepriekšējos mēnešos izteikuši viedokli, ka situācija valstī
attīstās nepareizā virzienā. Vēl straujāks kritums šajā indeksā
piedzīvots vienīgi 2008.gada nogalē – par 16 punktiem.

Būtiski pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri pašreizējo
ekonomisko situāciju vērtē kā sliktu, savukārt par astoņiem
procentu punktiem samazinājies to respondentu skaits, kuri uzskata,
ka ekonomiskā situācija patlaban ir nemainīga jeb tā nekļūst nedz
labāka, nedz sliktāka.

Ja janvāra aptaujā to, ka situācija pašlaik pasliktinās, minēja
40% respondentu, tad februārī tā uzskatīja jau gandrīz puse
aptaujāto (49%). Retāk nekā pirms mēneša iedzīvotāji pauda uzskatu,
ka situācija nemainās – janvārī 47% un februārī 39%.

Tāpat par četriem procentu punktiem mazinājies respondentu
skaits, kuri domā, ka turpmāko 12 mēnešu laikā ekonomiskā situācija
uzlabosies, bet par deviņiem procentu punktiem (no 31% uz 40%)
februārī pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri turpmākā gada laikā
sagaida, ka ekonomiskā situācija kļūs vēl sliktāka. Līdzīgas
tendences, kaut arī pesimisma pieaugums šai ziņā ir nedaudz
mērenāks, vērojamas arī iedzīvotāju vērtējumos par viņu ģimenes
pašreizējo materiālo stāvokli un tā prognozēm pēc gada.

Februārī 16% iedzīvotāju, salīdzinot ar 20% janvārī, norādīja,
ka pēc gada ekonomiskais stāvoklis būs uzlabojies, bet
pasliktināšanos prognozēja 40%, salīdzinot ar 31% janvārī.

«DnB Nord bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda,
ka Latvijas ekonomika patlaban ražo pozitīvus un brīžiem pat ļoti
pozitīvus datus, piemēram, janvārī preču eksports, salīdzinot ar
iepriekšējā gada janvāri, pieaudzis par 51%, kas ir visu laiku
rekords. Noskaņojuma svārstības iekšējā tirgū, viņaprāt, eksportu
neietekmēs, taču ekonomika nevarot augt, tikai pateicoties
eksportam, un ir jāaug arī iekšējam patēriņam.

«Līdz ar to joprojām ir risks, ka negatīvais noskaņojums būtiski
bremzēs arī objektīvās realitātes uzlabošanos. Tāpēc sabiedrisko
procesu komentētājiem nāksies nodarboties ar akrobātiku – informēt
sabiedrību par riskiem, taču darīt to tik maigi un saudzīgi, lai
nevienu pārāk nesabiedētu. Tas gan savukārt gandrīz garantē, ka
stratēģiski nepieciešami, bet tuvākajā nākotnē nepatīkamas sekas
radoši lēmumi varētu netikt pieņemti,» piebilst Strautiņš.

Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo
iedzīvotāju aptaujā laika posmā no 11. februārī līdz 25.februārim,
veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Kopumā visā
Latvijā aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

«DnB Nord Latvijas barometrs» tiek veidots katru mēnesi, un tajā
tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā
jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo
jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju
vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

LETA