16.7 °C, 1.7 m/s, 98.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāAr «Atmiņu lietu» svinēs Noras Bumbieres dzimšanas dienu
Ar «Atmiņu lietu» svinēs Noras Bumbieres dzimšanas dienu
07/03/2009

Jau trešo reizi nākamceturtdien, 12. martā, pulksten 19 uz Jelgavas kultūras namu aicina koncerts «Atmiņu lietus», kurā izskanēs ne viena vien slavenās estrādes dziedātāja Noras Bumbieres savulaik dziedāta dziesma. Tās izpildīs gan N.Bumbieres bijušie kolēģi, gan jaunie talanti. Šis koncerts veltīts mākslinieces dzimšanas dienai, kas ir nākamajā dienā, 13. martā. Pirmo reizi šajā koncertā piedalīsies arī estrādes zvaigzne Margarita Vilcāne.

Ritma Gaidamoviča

Jau trešo reizi nākamceturtdien, 12. martā, pulksten 19 uz Jelgavas
kultūras namu aicina koncerts «Atmiņu lietus», kurā izskanēs ne
viena vien slavenās estrādes dziedātāja Noras Bumbieres savulaik
dziedāta dziesma. Tās izpildīs gan N.Bumbieres bijušie kolēģi, gan
jaunie talanti. Šis koncerts veltīts mākslinieces dzimšanas dienai,
kas ir nākamajā dienā, 13. martā. Pirmo reizi šajā koncertā
piedalīsies arī estrādes zvaigzne Margarita Vilcāne.

«Esmu gandarīta, ka manai māsai veltītais koncerts Jelgavā jau ir
kļuvusi par tradīciju un cilvēki to tiešām gaida un vēlas
klausīties savulaik Noras izpildītās dziesmas. To pierāda gan
koncerta «Atmiņu lietus» apmeklējums, kad daļai cilvēku zālē pat
pietrūka vietas, gan citi koncerti, ko rīkojis Noras Bumbieres
fonds. Kaut arī pēdējie koncerti bija ar vienādu programmu,
skatītāju un klausītāju netrūka,» tā Noras Bumbieres fonda
dibinātāja un mākslinieces māsa Māra Zustrupa.

Viņa stāsta, ka šajā koncertā tiks atzīmēta mākslinieces nu jau 62.
dzimšanas diena un reizē arī fonda trešā gadadiena, kurā sagatavota
programma ar ne tik pazīstamām dziesmām, ko izpildījusi N.Bumbiere.
«Līdz šim koncertos izskanēja gan «Laternu stunda», gan «Ķiršu
lietus» un citas populāras dziesmas, taču šajā reizē klausītājiem
būsim sarūpējuši līdz šim mazāk dzirdētas, kā arī vairākus
skaņdarbus, kurus maestro Raimonds Pauls un citi komponisti
sarakstījuši vēlākos gados. Būs arī daži pārsteigumi –
viesmākslinieki jeb Noras kolēģi dziedās savas dziesmas,» stāsta
M.Zustrupa.

Desmit jaunie dziedātāji

Savu skanējumu klausītājiem, dziedot N.Bumbieres dziesmas, šajā
vakarā rādīs desmit dziedātājas fonda rīkoto jauno vokālistu
konkursu laureāti. «Šogad nolēmām, ka iespēju parādīt savas balsis
dosim ne tikai katras vecuma grupas pirmās vietas ieguvējiem, bet
uzstāsies arī trīs grupu pirmo godalgoto vietu ieguvēji.
Mākslinieces dzimšanas dienas vakarā uzstāsies jaunākā dalībniece
Gerda Grūtupa, no septiņu līdz desmit gadu grupā – Eliāna Sanda
Veinberga, kura konkursā ieguva ne tikai pirmo vietu savā grupā,
bet atzīta arī par visa konkursa labāko dziedātāju, tukumnieks
Rihards Januško, jelgavnieks Jānis Grūtups, vidējo vecuma grupu
pārstāvēs Ketija Agarska, Anete Kotoiča un tukumniece Viktorija
Ledaka, bet no vecākās grupas ar Noras dziesmām uzstāsies
rīdziniece Rita Staune, Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkne Tīne
Indersone un puisis no Saldus Nauris Rolavs,» stāsta
M.Zustrupa.

Ieradīsies arī Margarita Vilcāne

Un kā gan bez Noras kolēģu uzstāšanās! Tiem šajā gadā
pievienojušies arī vairāki jauni un Latvijā pazīstami mākslinieki.
«Pirmo reizi, ņemot vērā, ka māksliniece ir Latvijā, koncertā
piedalīties piekrita arī dziedātāja M.Vilcāne. Viņa izpildīs vienu
ļoti pazīstamu dziesmu un skaņdarbu, ko sacerējis viņas dēls, un tā
veltīta visām mātēm, sievietēm. Protams, piedalīsies arī visas
zināmās estrādes zvaigznes – Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna,
Zigfrīds Muktupāvels, Daiga Petkēviča, Ira Krauja, Normunds
Jakušonoks, Marta Kukarāne (Vanilla), bet viņiem šajā reizē
pievienosies divi jauni solisti – valcēniete Ginta Ēķe un Intars
Busulis, kuri solījušies izpildīt gan Noras, gan savas dziesmas,»
tā M.Zustrupa. Viņa arī atklāj – lai koncerts būtu vēl
interesantāks, uzaicināts vēl kāds ievērojams mākslinieks, kurš
ļoti cieši saistīts ar N.Bumbieri, taču viņa vārdu organizatori
vēlas paturēt noslēpumā.

Jaunie talanti tiks meklēti arī citviet
Latvijā

Taujāta par fonda nākotnes plāniem, M.Zustrupa atzīst, ka šobrīd
fonda dalībnieki cenšas realizēt ideju par N.Bumbieres pieminekli
pilsētā. Jau radusies doma, ka šī akmens vāze ar krāsainiem marmora
ziediem, par kuru «Jelgavas Vēstnesis» jau rakstījis, varētu būt ne
tikai N.Bumbieres piemiņai, bet visiem Jelgavas māksliniekiem, kuru
vārdi tiktu uzrakstīti uz piemiņas plāksnītes. Viņa arī atklāj, ka
šobrīd ir doma ne tikai jelgavniekiem dāvināt šādus koncertus, kur
tiek akcentēta latviešu estrādes mūzika, bet gan sarīkot veselu
koncerttūri pa Latviju. Šāda koncepcija piemērota arī fonda
rīkotajam jauno talantu konkursam, kas 24. aprīlī norisināsies
Mārupē. «Esam lepni, ka tik daudz jelgavnieku prot skaisti dziedāt,
taču šajā gadā nolēmām – iespēja jādod arī pārējiem Latvijas
bērniem, tāpēc atlase notiks Mārupē, kur aicināti piedalīties
jaunieši no dažādām pilsētām. Protams, tas nenozīmē, ka arī mazie
jelgavnieki nevar piedalīties, turklāt fināls notiks Jelgavā, jo tā
ir Noras pilsēta, kur viņa uzsāka savu karjeru, un man šķiet, ka
tieši noslēgums piederas mūsu pilsētai,» stāsta M.Zustrupa.

Noras Bumbieres kolēģu atmiņas…

Viktors Lapčenoks, Noras Bumbieres ilggadējs dueta
partneris:
«Ir tik patīkami, ka cilvēki atceras Noriņu. To pierāda pārpildītie
koncerti. Es domāju, ja šādi koncerti notiktu arī citās pilsētās,
būtu tikpat liela atsaucība kā Jelgavā, no kurienes Noriņa nākusi.
Skaidrs ir arī tas, ka tādas dueta partneres, kāda man bija Noriņa,
vairs nebūs. Ar tādu balss tembru, attieksmi pret dziesmu, mūziku
un darbu… Viņa ir tas cilvēks, kurš man nozīmēja tiešām daudz,
viņa prata uzklausīt citus, mums bija vienāda attieksme pret darbu.
Vienkārši liktenis mūs saveda kopā, un esmu par to bezgala
priecīgs. Žēl gan, ka tik īsu laiku… Skatos uz jaunajiem
dziedātājiem un man ir žēl, ka vairs nav tik spēcīgu talantu kā
agrāk. Tagad dzied visi, kam nav slinkums, agrāk, ja nebija balss,
nedrīkstēja kāpt uz skatuves, bet tagad visi nosaka nauda. Lēmējs
ir publika, un prieks, ka «Atmiņu lietū» tā novērtē vecās estrādes
dziesmas. Manuprāt, Noriņa būtu priecīga gan par jauno talantu
konkursu, gan par viņas piemiņai veltīto dzimšanas dienas koncertu.
Mēs iesim un darīsim, jo man tas tiešām ir gods.»

Žoržs Siksna, dziedātājs:
«Šis koncerts man ir atmiņas, kas ļauj atgriezties laikā, kad
strādājām kopā ar Noriņu. Mēs abi esam nākuši no vienas puses,
dzimuši Jelgavā, bērnībā vienā mājā Augstkalnē dzīvojuši. Tiesa gan
– par to paši uzzinājām tikai vēlāk. Esam pa tām pašām takām
staigājuši. Man ir patiess gandarījums, ka Noriņas māsa
nodibinājusi fondu, kas strādā ar jaunajiem talantiem, – tādējādi
netiek aizmirstas tādas personības kā Nora, kura, manuprāt, bija
labākā vieglā žanra dziedātāja. Līdz ar šādiem koncertiem dzīvas ir
arī maestro Raimonda Paula dziesmas. Tagad tiek rīkoti šovi,
Eirovīzijas, dzied visi, kuri vien vēlas, taču šis koncerts ļauj
jauniešiem iepazīties ar maestro komponētiem un Noriņas dziedātiem
darbiem. Tiek veidota saikne ar iepriekšējo, jo nekas jau nerodas
no tukšas vietas. Man šķiet – nebūtu labi, ja mēs to visu
aizmirstu. Ir skumji, ka Latvijā šobrīd nav neviena māksliniece,
kura varētu līdzināties Noriņai, tagad viss tiek mākslīgi uztaisīts
šovos vai arī nopirkts par naudu, nevienam nav jācenšas, kā to
darījām mēs. Tā teikt – arī mūzikā ir krīze. Bet es ceru, ka nāks
labi dziedātāji ar akadēmisku muzikālo izglītību. R.Paulam ir
labākās melodijas, jāatzīst gan, ka man nesanāk savu reizi tik labi
kā vajadzētu un kā Noriņai, taču es cenšos.»

Margarita Vilcāne, dziedātāja:
«Noteikti esat pamanījuši, ka es vairs tik aktīvi neuzstājos, bet,
kad piezvanīja Noras māsa, ar lielāko prieku devu piekrišanu
piedalīties «Atmiņu lietū». Tā, manuprāt, būs skaista un priecīga
atkalredzēšanās ar kolēģiem. Tas atdzīvinās atmiņas, kas saistās ar
to laiku, kad visi kopā strādājām, dziedājām. Tā ir visa mana
jaunība, ļoti aktīvs laiks, tomēr neilgs kopā ar Noru. Jā, mēs
varbūt nebijām sirdsdraudzenes, taču man ar tik jauku cilvēku kā
Noru patika strādāt. Tā ir liela nožēla, ka viss beidzās tik ātri,
bet, no otras puses, es neesmu pārliecināta, vai mēs šajā laikā vēl
spētu konkurēt ar mūsdienu dziedātājiem. Protams, nav noslēpums, ka
līdzīga māksliniece Norai vēl nav dzimusi. Es noteikti vēl gaidu
sievišķā dzimuma pārstāvi, kura sevi nevis ar izskatu uz skatuves
rādītu, kā tas ir tagad, bet gan ar balsi, un, kad cilvēki to
izdzirdētu, uzreiz atpazītu, ka tās īpašniece ir talantīgā
dziedātāja. Tieši balss ir Dieva dāvana, kuru novēlu dziedātājiem,
un ceru, ka Latvija vēl piedzīvos mākslinieci ar tādu balsi kā
Norai.»