18.7 °C, 1.7 m/s, 79.4 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaAr biznesa problēmām ir tāpat kā ar zobu sāpēm
Ar biznesa problēmām ir tāpat kā ar zobu sāpēm
05/06/2008

Biznesa konsultāciju uzņēmumiem mainījusies pakalpojumu struktūra. Pirms diviem trim gadiem uzņēmējiem visvairāk interesēja darbs ar klientu un darbinieku motivācijas sistēma. Pašlaik jau otro gadu galvenā uzmanība pievērsta uzņēmumu stratēģijas attīstībai un paša uzņēmuma iekšējai efektivitātei un izmaksu optimizācijai. Tas izskaidrojams ar ekonomisko krīzi, kas pieņemas spēkā.

Anna Afanasjeva

Biznesa konsultāciju uzņēmumiem mainījusies pakalpojumu
struktūra. Pirms diviem trim gadiem uzņēmējiem visvairāk interesēja
darbs ar klientu un darbinieku motivācijas sistēma. Pašlaik jau
otro gadu galvenā uzmanība pievērsta uzņēmumu stratēģijas
attīstībai un paša uzņēmuma iekšējai efektivitātei un izmaksu
optimizācijai. Tas izskaidrojams ar ekonomisko krīzi, kas pieņemas
spēkā.

Efektivitāte aptver uzņēmuma stratēģiskos mērķus, preču grupu un
pakalpojumu piedāvājumu, darbinieku uzdevumu pārskatīšanu, lai
atrastu finanšu rezerves krīzes situācijā. Biznesa izglītības
centra «Educatio» programmu direktors Arturs Štamers atzīst, ka
visbiežāk uzņēmumos tiek atklāta nepareiza budžeta plānošana. Tā
vietā, lai skatītos uz reālo tirgus situāciju, rēķinātos ar
iespējamo naudas plūsmu no klientiem, iepriekšējā gada budžetam
vienkārši pieliek desmit procentus. Tādējādi tas nav spējīgs nosegt
izmaksas un rodas vajadzība pēc pozīciju «apgraizīšanas». Visbiežāk
rezerves tiek meklētas vai nu izejvielu, vai darbinieku
kategorijā.

Konsultants strādā
ar uzņēmuma vadību
Arī darbinieku algas tiek plānotas nevis no pastāvīgās un mainīgās
daļas, tāpat kā budžetā, tām gadā pieliek desmit procentus.
Koriģējot atalgojumu, strādājošie, protams, apvainojas, viņi ir
rēķinājušies ar attiecīgu naudas plūsmu, paņēmuši kredītus, nu
jāizvēlas pozīcijas, no kā atteikties – no ceļojumiem vai benzīna
patēriņa, bērnu skolas vai kredīta… Lai nemazinātu darbinieku
lojalitāti, jārīkojas pareizi. Plānošanas sesijā jāskatās, lai
uzņēmumā paliktu vērtīgākie darbinieki, kas veido zināmu procentu
strādājošo. Pārējie ir aizstājami. «Apgriezt» algu vērtīgākajiem
nedrīkst.
No krīzes ir arī savs labums – zināma daļa darbinieku pēc
apvainošanās uz darba devēju nonāk brīvajā darba tirgū. Viņi
konstatē, ka pašlaik tajā ir diezgan daudz cilvēku un viņiem vairs
neviens pakaļ neskrien un nelūdzas, lai par katru cenu nāk
strādāt.
Uz jautājumu par uzņēmēju elastību un gatavību pieņemt biznesa
konsultantu ieteikumus A.Štamers norāda, ka biznesa konsultantu
stratēģiskā plānošanas sesija nav seminārs, tas ir moderatora darbs
ar uzņēmuma vadību. Līdz ar to vadība ne tikai pieņem, bet kopā
izstrādā nākamo trīs vai piecu gadu attīstības tendences,
konkretizējot pozīcijas, kas izsvītrojamas, par kādu daļu
samazināmas algas, ievieš korekcijas klientu un piegādātāju
pozīcijā u.c. Tiek izveidots mehānisms, kam reāli jādarbojas. «Ja
uzņēmums pakalpojumu ir pasūtījis un maksā par to naudu, viņš to
pieņem simtprocentīgi. Uzņēmēji piekrīt, ka teorētiskie semināri
nedod tūlītēju rezultātu. Savukārt plānošanas sesijā galvenokārt
izstrādā konkrētu rīcības programmu, ko atliek izpildīt,» stāsta
programmu direktors.
Tapšanas gaitā neizbēgamas ir diskusijas ar uzņēmuma vadību par
pozīcijām, ko aizskart. Tas atkarīgs no moderatora
profesionalitātes. Viņš pieslēdzas kā koordinators, uzdod
uzvedinošus jautājumus par konkrētām pozīcijām, uzņēmuma vadība
vienojas un sniedz atbildes. Nestrādājot uzņēmumā, nevar zināt, vai
no 100 darbiniekiem atlaist 40 vai vairāk. Moderatoram jāseko
līdzi, lai tiek apspriesti pareizie akcenti, nevis personiskās
simpātijas.

Darbinieku skaita un
darāmā pārskatīšana
Biznesa problēmas A.Štamers pielīdzina zobu sāpēm, ko vajag ārstēt
pirms neciešamu sāpju parādīšanās. Stratēģiskā plānošanas sesija
nozīmē uzņēmuma darbības apturēšanu uz trim, piecām dienām, lai ar
skaidru aci uz visu paskatītos no malas. «Atkarībā no tā, vai
uzņēmums sniedz pakalpojumus, vai ražo, rīcība var būt dažāda.
Līdztekus darbinieku un atalgojuma optimizācijai ražotājiem ir arī
papildu pozīcijas – izejvielas un loģistika. Vēl viena iespēja, kā
tikt pie līdzekļiem, ir cenu celšana. Bet tas ir ļoti jutīgs
moments. Krīzēs parasti visiem sāk pietrūkt naudas, līdz ar to
klienti nebūs tie, kas nosegs uzņēmuma caurumus,» skaidro
konsultants. Viņš akcentē arī pie mums dominējošo cenu celšanas
principu, iepriekšējai cenai pieliekot klāt inflācijas procentu.
Tas nav profesionāli un vairo ekonomiskās situācijas nestabilitāti,
ir jāvadās no izmaksu veidojošajiem faktoriem, nevis no 17 procentu
inflācijas. «Bet līdz tam lielākā daļa mūsu uzņēmēju vēl nav
izaugusi,» secina A.Štamers.
Jautāts par optimizācijas pasākumu efektivitāti, viņš norāda, ka
vislielākā tā ir darbinieku struktūras – skaita un darāmā –
pārskatīšanai, nevis atalgojumam. Ne vienmēr darbinieks nodarbināts
pat par 50 procentiem, ir gadījumi, ka viņš pieņemts, jo uzņēmums
to vienkārši varēja atļauties. Darbiniekus atlaiž vienīgi tad, ja
redz, ka tam ir kāds pamats, nevis lai ietaupītu simts latus, kā
lielākā daļa uzņēmumu izdara. Ja konstatēts, ka struktūra ir
optimāla un uz darbinieku pienākumu rēķina ietaupīt nav iespējams,
sāk skatīties algas, ražotāji – arī izejvielu piegādi vai
loģistiku. Tad lieko līdzekļu atrašanā seko cenu celšana.

Izdzīvo nevis lielākie,
bet profesionālākie
Klientu dažādība liecina, ka konsultācijas ir aktuālas visās
nozarēs, jo uzņēmumu vadība diezgan stipri klibo. «Uzskata, ka
vadīt uzņēmumu prot visi, bet rietumvalstīs tā ir atsevišķa
profesija. Ekonomiskās krīzes gadījumā izdzīvo nevis lielākie un
bagātākie, bet profesionālākie uzņēmumi, kas īstajā laikā veic
pareizās darbības – paspēj pār­strukturēties un pareizi rīkoties,»
uzsver A.Štamers, atgādinot, ka ekonomiskā attīstība klasiski ir
cikliska un bībeliska – septiņiem ražas gadiem seko septiņi bada
gadi. Tagadējā krīze vēl padziļināsies, par vieglo piezemēšanos
vairs nav ko runāt. Tā bija iespējama, ja 2005. gadā, kad Pasaules
Banka brīdināja par ekonomikas pārkaršanu, valdība būtu attiecīgi
rīkojusies. Arī inflācija augs, pašreizējie procenti vēl nenozīmē
griestus. Taču lielākā daļa uzņēmumu un cilvēku vēl nav īsti
apjautuši, ka krīze ir sākusies, viņi dzīvo pēc inerces.
Tiesisko aizsardzību konsultants vērtē kā labu iespēju, viss
atkarīgs no šajā laikā izdarītā. «Ja maksājumus vienkārši atliek,
nav lielas atšķirības – nobankrotē tagad vai pēc gada. Tad labāk
ātrāk. Bet ja laikā, kad uzņēmums ir aizsargāts pret parādu
piedziņu, tas spēj sakārtot vidi un reorganizēties, ir ļoti labi,»
teic A.Štamers, piebilstot, ka dažkārt bankrots nav sliktākais
risinājums. «Tāpat kā pēc avarēšanas pērkam jaunu mašīnu, pēc
bankrota var pievērsties kādai jaunai jomai. Valstī ir labi ja
ducis uzņēmumu, kura vārds ir būtisks. Pārējie saucas SIA «Nezinu,
kas tu tāds esi»,» speciālists ir kategorisks.

Rūpniecības produkcijas izlaide
• Šī gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, rūpniecības
produkcijas izlaide samazinājusies par 5,5%. Tajā skaitā apstrādes
rūpniecības apjomi kritās par 9,2%, ieguves rūpniecībā un karjeru
izstrādē – par 21,1%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes
nozarē bija pieaugums par 3,6%.
• Bažas rada situācija būvniecībā, kas ieguves rūpniecības darbības
apjomus varētu samazināt vēl vairāk. Situācija sektorā ietekmēs arī
būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanu. Būvmateriālu apjomi
martā salīdzinājumā ar pērno gadu ir samazinājušies par 21,4%.
Metālizstrādājumu ražošanas apjomi pieauguši par 8,6%, šis kāpums
tomēr salīdzinājumā ar februāri kļūst aizvien piezemētāks un
krities par 10%.
• Sevišķi kritiska situācija veidojas mēbeļu ražošanā, kur
produkcijas izlaide gada laikā samazinājusies par 25,2%.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem