20.3 °C, 2.7 m/s, 64.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāAr energopārvaldības sistēmu taupīs enerģiju
Ar energopārvaldības sistēmu taupīs enerģiju
11/08/2017

Šī gada martā Latvijā stājās spēkā Energoefektivitātes likums, kas noteica par pienākumu pilsētu pašvaldībām ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Galvenais mērķis ir samazināt izdevumus par enerģiju, saglabājot nemainīgu komforta līmeni,» tā Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, norādot, ka ar sistēmas palīdzību varēs apjaust pašvaldības ēku vājos punktus un racionālāk izmantot budžeta līdzekļus nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Eiropas Savienības (ES) stratēģija pēdējo gadu laikā ir uzlabot
energoefektivitāti – nodrošināt maksimāli taupīgu enerģijas
patēriņu pilsētās, tādēļ, ieviešot šo pieeju, Latvijā pieņemta
virkne jaunu likumu. Viens no tiem paredz, ka republikas nozīmes
pilsētu pašvaldībām jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma
«ISO 50001:2012», kas palīdzēs lietderīgāk izmantot enerģiju
infrastruktūras objektos. Kopš šī gada marta sistēma darbojas arī
Jelgavas pilsētā, aptverot 21 pašvaldības ēku un divus pilsētas
apgaismojuma tīkla posmus. «Ja mūsu iespējas un līdzekļi ir
ierobežoti, mums ir jāanalizē siltumenerģijas un elektroenerģijas
dati, apjaušot, kur un kādā veidā varam panākt mazāku patēriņu,
attiecīgi samazinot pašvaldības izdevumus,» tā J.Strods,
piebilstot, ka sistēma palīdzēs piemērot vienotus risinājumus
līdzīgās ēkās. Viņš skaidro, ka gadījumā, ja ēka gada laikā vidēji
patērē 200 kilovatstundas uz kvadrātmetru un pēc renovācijas
iespējams panākt uz pusi mazākus rādītājus vai, līdzīgi kā Jelgavas
2. internātpamatskolas sporta hallē, pat mazāk par 15
kilovatstundām kvadrātmetrā, ir vērts ieguldīt, lai sasniegtu šādu
rezultātu. Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras (ZREA)
direktore Inga Kreicmane skaidro: «Svarīga ir arī ietekmes uz vidi
samazināšana, jo, tērējot mazāk enerģijas, vienlaikus samazinām arī
CO2 un saistīto izmešu apjomu.»

Uzraudzīs 84 ēku enerģijas patēriņu

Kā skaidro ZREA direktore, energopārvaldības sistēmas darbību
nodrošina energopārvaldnieks, kā arī vadības grupa, tostarp sistēmā
iekļauto ēku tehniskie direktori un saimniecības vadītāji. Vienreiz
mēnesī darba grupas pārstāvji nosūta konkrēto ēku siltumenerģijas
un elektroenerģijas patēriņa datus, kā arī enerģijas patēriņu par
publiskā apgaismojuma posmiem, savukārt energopārvaldnieks tos
pārbauda, apkopo un analizē. Reizi gadā viņam ir jāizstrādā vadības
pārskata ziņojums, kurā iekļauti priekšlikumi darbiem, kas nākotnē
nodrošinās zemāku enerģijas patēriņu. «Šobrīd sistēmā iekļautas
pārsvarā pēc 2014. gada renovētās ēkas, tomēr nākotnē plānots, ka
sistēmā tiks apkopoti visi pašvaldības īpašumā esošie nami un
infrastruktūras objekti, kuriem ir novērojams būtisks enerģijas
patēriņš,» tā I.Kreicmane. Viņa piebilst, ka Jelgavā ir 84
pašvaldības īpašumā esošas ēkas, tostarp arī neapsildāmi nami –
garāžas un kapu saimniecības ēkas.

No padomju līdz mūsdienu energoefektivitātes
standartiem

«Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas sistēmā tiek uzraudzīts,
ir siltumenerģija,» stāsta I.Kreicmane, norādot, ka pilsētā ir
padomju laika apbūve. «Laikā, kad šīs ēkas tika celtas, enerģija
bija daudz lētāka, un tās patēriņam, kā arī vides jautājumiem
netika pievērsta īpaša uzmanība. Mūsdienu būvnormatīvi pieprasa
daudz augstāku energoefektivitātes līmeni,» tā I.Kreicmane. Viņa
skaidro, ka salīdzināt var tikai vienāda profila namus, jo,
piemēram, slimnīcā vai baseinā enerģijas patēriņš vienmēr būs
lielāks nekā biroja ēkā. «Lai panāktu augstāku energoefektivitāti
padomju laikā celtā namā, vislabākais risinājums ir kompleksā
renovācija. Atkarībā no veikto būvdarbu apjoma un kvalitātes pēc
renovācijas apkures izmaksas samazinās par 40–60 procentiem. Šobrīd
no sistēmā iekļautajām ēkām 19 ir siltinātas, viena ir daļēji
siltināta, savukārt viena nav siltināta. «Ja ēka ir kvalitatīvi
renovēta un saņem siltumu no biomasas koģenerācijas stacijas
«Fortum», varētu teikt, ka sasniegts teju maksimālais rezultāts,»
atzīst I.Kreicmane, norādot, ka līdz ar «Fortum» koģenerācijas
stacijas izbūvi mūsu pilsētā atjaunojamo energoresursu izmantošana
ir ļāvusi samazināt CO2 un saistīto izmešu daudzumu, vienlaikus
samazinot arī pilsētas siltumapgādes sistēmas atkarību no importētā
kurināmā – dabasgāzes. Jāpiebilst, ka centralizētai apkurei ir
pieslēgta 51 pašvaldības ēka, kurā izvietotas pašvaldības
institūcijas, mācību, kultūras, sporta un citas iestādes.

Pamatojoties uz «Fortum Jelgava» sniegto informāciju, lielākā
daļa pašvaldības ēku vasaras sezonā tiek atslēgtas no apkures,
saglabājot karstā ūdens sagatavošanas iespējas. «Visi automātiskie
siltumpunkti, kādi ir vairumā ēku, paredz iespēju neatslēgties no
siltumenerģijas piegādes, kas nodrošina automātisku apkures
ieslēgšanu pie attiecīgi noregulētas temperatūras vēsākā laikā. Pēc
mūsu rīcībā esošās informācijas šo iespēju Jelgavā izmanto tikai
dažas ēkas,» tā «Fortum Jelgava» pārstāve Guntra Matisa, norādot,
ka vienā no sistēmas objektiem siltum­enerģija apkurei izmantota
arī šī gada jūnijā. Jāpiebilst, ka jūlija sākumā pilsētā darbību
uzsāka jauns energopārvaldnieks SIA «Smart Meter», kas turpmāk
strādās ar pašvaldības energopārvaldības sistēmu – veiks
apsekošanas darbus, kā arī analizēs situāciju un piedāvās
iespējamos risinājumus. Uzņēmuma projektu vadītāja Viola Lauska
skaidro, ka viens no izdevīgākajiem variantiem ir nodrošināt ēkā
automātisko siltummezglu. Tiesa, izmaksas ir augstas, taču ilgākā
laika posmā tās atmaksājas. «Runājam par tehniskiem risinājumiem.
Proti, būtiski ņemt vērā arī ēkas noslodzi un attiecīgi regulēt
apsildi,» tā V.Lauska. Viņa kā piemēru min situāciju, kad pēc
pulksten 17 skolā, kurā nenotiek vakara nodarbības, tiek
automātiski pazemināta gaisa temperatūra, savukārt nākamajā rītā
sistēma atsāk apkuri attiecīgi laikapstākļiem. Būtiski ir
akcentēt faktu, ka vairumam ēku Jelgavā ir viens kopīgs
siltumenerģijas skaitītājs. Šī iemesla dēļ precīzi noteikt to, cik
liels siltumenerģijas apjoms tiek izmantots karstā ūdens
sagatavošanai un cik apkurei, ir neiespējami.

Lielākais izaicinājums – ēku ventilācija

Enerģijas patēriņš ir saistīts arī ar ventilāciju, kas bieži
vien ēkās ir nepietiekama. «Siltums aizplūst katru reizi, kad,
piemēram, aukstā laikā tiek atvērts logs. Šī iemesla dēļ būtisks
jautājums ir par to, kāda ventilācijas sistēma ir ierīkota
konkrētajā namā,» tā I.Kreicmane. «Energopārvaldības sistēmas
audita laikā konstatēts, ka daudzviet ventilācija būtu jāuzlabo,
savukārt mūsdienīgākais risinājums ir rekuperācijas sistēmas, kas
nodrošina siltuma atgūšanu no izplūstošā siltā gaisa. Tiesa, šādas
sistēmas un to izbūve ir salīdzinoši dārga,» tā I.Kreicmane,
piebilstot, ka situācijas kontrolēšanai telpā katrā izglītības
iestādē ir ieteicams nodrošināt vienu vai vairākas temperatūras,
mitruma un CO2 kontroles ierīces jeb «datu logerus». Tie atļauj
pastāvīgi monitorēt telpas mikroklimatu un veikt tā izmaiņu analīzi
datorizētā formā.

V.Lauska norāda, ka viens no obligātiem nākotnes pasākumiem
Jelgavā būs darbinieku izglītošana. «Jāsaprot, ka gudra un
mūsdienīga tehnika un risinājumi ir efektīvi, taču viss process ir
jāsāk ar to darbinieku izglītošanu, kuri šajās ēkās uzturas,» tā
V.Lauska, skaidrojot, ka patēriņš cieši saistīts ar cilvēku
ieradumiem. Proti, viens no svarīgākajiem jautājumiem izglītības
iestādēs ir vēdināšana jeb gaisa apmaiņas principi. Piemēram, ne
vienmēr tiek ievērots princips, ka īslaicīgi atvērt visus logus
brīdī, kad telpā neatrodas cilvēki, ir efektīvāk nekā visu dienu
turēt vaļā vienu logu. «Tas ir darbs ar cilvēkiem, paplašinot viņu
redzesloku un mainot domāšanu,» tā V.Lauska.

LED gaismekļi publiskā apgaismojuma posmos

ZREA pārstāve stāsta, ka uzlabojumi pastāvīgi tiek veikti arī
publiskā apgaismojuma sektorā, kur būtisks ir ne tikai
apgaismojums, bet arī tā pārvaldīšanas veids, piemēram,
apgaismojuma intensitātes regulēšana, kad varam samazināt spuldzes
jaudu atbilstoši faktiskajiem laika apstākļiem,» skaidro
I.Kreicmane. Savukārt pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība»
vadītājs Māris Mielavs norāda, ka ar LED lampām ir aprīkoti
aptuveni 22 procenti no visa ielu apgaismojuma tīkla, tādējādi
ļaujot būtiski ietaupīt līdzekļus par elektroenerģiju. Viņš stāsta,
ka modernie gaismekļi, kuri aizvieto nātrija lampas, piesaistot ES
līdzfinansējumu, atmaksājas divu līdz trīs gadu laikā. «Ar
pakāpenisku pāreju uz LED lampām mums izdevies ietaupīt līdz pat 40
tūkstošiem eiro gadā,» atzīst M.Mielavs. Jāpiebilst, ka šobrīd
sistēmā tiek uzraudzīti atsevišķi apgaismojuma posmi. «Viens no
tiem atrodas Akmeņu ielā (no Imantas ielas līdz Brīvības bulvārim),
savukārt otrs – Tērvetes ielā (no Rūpniecības ielas līdz Pogu lauku
ceļam),» norāda pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītāja
vietniece Sandra Liepiņa, skaidrojot, ka visu pilsētas gaismekļu
nomaiņas rezultātā tiktu sasniegts maksimāls energoefektivitātes
līmenis. Taču jāņem vērā, ka tas ir dārgs process, tādēļ nomaiņa
notiek pakāpeniski, un šobrīd pastiprināta uzmanība tiek pievērsta
pie gājēju pārejām izvietotajiem gaismekļiem.

Uzlabojumi balansē ar budžeta iespējām

«Izskatot renovācijas projektus, tiek vērtēts, kādas
investīcijas nepieciešamas, lai ēku padarītu energoefektīvu, kā arī
kādas būs ekspluatācijas izmaksas ilgākā laika periodā,» tā
I.Kreicmane, atklājot, ka dažiem projektiem izdevies piesaistīt
ERAF finansējumu, savukārt citiem finansiālie līdzekļi piešķirti no
valsts budžeta. Piemēram, šobrīd saskaņā ar pilsētas investīciju
plānu un energopārvaldības sistēmā plānoto no pašvaldības un valsts
budžeta paredzēts finansēt remontdarbus septiņās pilsētas
izglītības iestādēs. Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi 80
tūkstošu eiro vērtībā paredzēti Jelgavas 2. internātpamatskolā un
Jelgavas 2. pamatskolā. I.Kreicmane skaidro, ka situācijas ir
dažādas. «Ir skolas, kur sienu energoefektivitāte ir laba un
jānomaina tikai logi, savukārt eksistē arī nami, kuros nepieciešamo
rezultātu var sasniegt tikai pēc kompleksas renovācijas,» tā
I.Kreicmane, kā piemēru minot bērnudārzu «Sprīdītis» Tērvetes ielā,
kas starp sistēmā iekļautajām ēkām šobrīd ir sasniedzis augstākos
enerģijas patēriņa rādītājus. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkā
gadā ir 231,35 kilovatstundas kvadrātmetrā, savukārt pēc projekta
realizācijas plānots, ka tas veidos 84,45 kilovatstundas
kvadrātmetrā gadā,» tā I.Kreicmane. Būtiski, ka sistēmā iekļautās
ēkas uzraudzīs arī pēc renovācijas, lai pārliecinātos par to
energoefektivitāti ilgākā laika posmā.

Jāpiebilst, ka tuvākajā laikā plānoti arī citi darbi, kas ļaus
samazināt enerģijas patēriņu. Piemēram, Jelgavas 3. sākumskolā
notiks gaismas ķermeņu nomaiņa. Savukārt Jelgavas 4. sākumskolā,
Jelgavas 4. vidusskolā un Jelgavas 6. vidusskolā paredzēta
sildķermeņu un gaismas ķermeņu nomaiņa. Jelgavas 1. internātskolā
plāno īstenot skolas ēkas daļu pamatu siltināšanu, kā arī jumta
nesošo konstrukciju nomaiņu un bēniņu siltināšanu.

Sistēmas jaunais energopārvaldnieks, iepazīstoties ar
pašvaldības ēku datiem Jelgavas pilsētā, secina, ka līdz šim
resursi tērēti lietderīgi un plānveidīgi, taču virkne uzlabojumu
vēl tikai sekos. «Pilsēta ir spērusi soli pareizajā virzienā, viena
no pirmajām ieviešot sistēmu, jo, tikai apjaušot kopējo situāciju,
iespējams panākt uzlabojumus,» tā V.Lauska, uzsverot, ka nākotnē
plānots ieviest IT risinājumu, ar kura palīdzību datus būs vieglāk
sistematizēt, papildināt sistēmu ar pašvaldības ēkām, publiskā
apgaismojuma posmiem, kā arī turpmāk nākotnē – ieviest transporta
sadaļu. Savukārt jau novembrī jaunais energopārvaldnieks gatavos
audita ziņojumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Foto: no JV arhīva