Šī gada martā Latvijā stājās spēkā Energoefektivitātes likums, kas noteica par pienākumu pilsētu pašvaldībām ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Galvenais mērķis ir samazināt izdevumus par enerģiju, saglabājot nemainīgu komforta līmeni,» tā Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, norādot, ka ar sistēmas palīdzību varēs apjaust pašvaldības ēku vājos punktus un racionālāk izmantot budžeta līdzekļus nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Eiropas Savienības (ES) stratēģija pēdējo gadu laikā ir uzlabot energoefektivitāti – nodrošināt maksimāli taupīgu enerģijas patēriņu pilsētās, tādēļ, ieviešot šo pieeju, Latvijā pieņemta virkne jaunu likumu. Viens no tiem paredz, ka republikas nozīmes pilsētu pašvaldībām jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma «ISO 50001:2012», kas palīdzēs lietderīgāk izmantot enerģiju infrastruktūras objektos. Kopš šī gada marta sistēma darbojas arī Jelgavas pilsētā, aptverot 21 pašvaldības ēku un divus pilsētas apgaismojuma tīkla posmus. «Ja mūsu iespējas un līdzekļi ir ierobežoti, mums ir jāanalizē siltumenerģijas un elektroenerģijas dati, apjaušot, kur un kādā veidā varam panākt mazāku patēriņu, attiecīgi samazinot pašvaldības izdevumus,» tā J.Strods, piebilstot, ka sistēma palīdzēs piemērot vienotus risinājumus līdzīgās ēkās. Viņš skaidro, ka gadījumā, ja ēka gada laikā vidēji patērē 200 kilovatstundas uz kvadrātmetru un pēc renovācijas iespējams panākt uz pusi mazākus rādītājus vai, līdzīgi kā Jelgavas 2. internātpamatskolas sporta hallē, pat mazāk par 15 kilovatstundām kvadrātmetrā, ir vērts ieguldīt, lai sasniegtu šādu rezultātu. Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras (ZREA) direktore Inga Kreicmane skaidro: «Svarīga ir arī ietekmes uz vidi samazināšana, jo, tērējot mazāk enerģijas, vienlaikus samazinām arī CO2 un saistīto izmešu apjomu.»
Uzraudzīs 84 ēku enerģijas patēriņu
Kā skaidro ZREA direktore, energopārvaldības sistēmas darbību nodrošina energopārvaldnieks, kā arī vadības grupa, tostarp sistēmā iekļauto ēku tehniskie direktori un saimniecības vadītāji. Vienreiz mēnesī darba grupas pārstāvji nosūta konkrēto ēku siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa datus, kā arī enerģijas patēriņu par publiskā apgaismojuma posmiem, savukārt energopārvaldnieks tos pārbauda, apkopo un analizē. Reizi gadā viņam ir jāizstrādā vadības pārskata ziņojums, kurā iekļauti priekšlikumi darbiem, kas nākotnē nodrošinās zemāku enerģijas patēriņu. «Šobrīd sistēmā iekļautas pārsvarā pēc 2014. gada renovētās ēkas, tomēr nākotnē plānots, ka sistēmā tiks apkopoti visi pašvaldības īpašumā esošie nami un infrastruktūras objekti, kuriem ir novērojams būtisks enerģijas patēriņš,» tā I.Kreicmane. Viņa piebilst, ka Jelgavā ir 84 pašvaldības īpašumā esošas ēkas, tostarp arī neapsildāmi nami – garāžas un kapu saimniecības ēkas.
No padomju līdz mūsdienu energoefektivitātes standartiem
«Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas sistēmā tiek uzraudzīts, ir siltumenerģija,» stāsta I.Kreicmane, norādot, ka pilsētā ir padomju laika apbūve. «Laikā, kad šīs ēkas tika celtas, enerģija bija daudz lētāka, un tās patēriņam, kā arī vides jautājumiem netika pievērsta īpaša uzmanība. Mūsdienu būvnormatīvi pieprasa daudz augstāku energoefektivitātes līmeni,» tā I.Kreicmane. Viņa skaidro, ka salīdzināt var tikai vienāda profila namus, jo, piemēram, slimnīcā vai baseinā enerģijas patēriņš vienmēr būs lielāks nekā biroja ēkā. «Lai panāktu augstāku energoefektivitāti padomju laikā celtā namā, vislabākais risinājums ir kompleksā renovācija. Atkarībā no veikto būvdarbu apjoma un kvalitātes pēc renovācijas apkures izmaksas samazinās par 40–60 procentiem. Šobrīd no sistēmā iekļautajām ēkām 19 ir siltinātas, viena ir daļēji siltināta, savukārt viena nav siltināta. «Ja ēka ir kvalitatīvi renovēta un saņem siltumu no biomasas koģenerācijas stacijas «Fortum», varētu teikt, ka sasniegts teju maksimālais rezultāts,» atzīst I.Kreicmane, norādot, ka līdz ar «Fortum» koģenerācijas stacijas izbūvi mūsu pilsētā atjaunojamo energoresursu izmantošana ir ļāvusi samazināt CO2 un saistīto izmešu daudzumu, vienlaikus samazinot arī pilsētas siltumapgādes sistēmas atkarību no importētā kurināmā – dabasgāzes. Jāpiebilst, ka centralizētai apkurei ir pieslēgta 51 pašvaldības ēka, kurā izvietotas pašvaldības institūcijas, mācību, kultūras, sporta un citas iestādes.
Pamatojoties uz «Fortum Jelgava» sniegto informāciju, lielākā daļa pašvaldības ēku vasaras sezonā tiek atslēgtas no apkures, saglabājot karstā ūdens sagatavošanas iespējas. «Visi automātiskie siltumpunkti, kādi ir vairumā ēku, paredz iespēju neatslēgties no siltumenerģijas piegādes, kas nodrošina automātisku apkures ieslēgšanu pie attiecīgi noregulētas temperatūras vēsākā laikā. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas šo iespēju Jelgavā izmanto tikai dažas ēkas,» tā «Fortum Jelgava» pārstāve Guntra Matisa, norādot, ka vienā no sistēmas objektiem siltumenerģija apkurei izmantota arī šī gada jūnijā. Jāpiebilst, ka jūlija sākumā pilsētā darbību uzsāka jauns energopārvaldnieks SIA «Smart Meter», kas turpmāk strādās ar pašvaldības energopārvaldības sistēmu – veiks apsekošanas darbus, kā arī analizēs situāciju un piedāvās iespējamos risinājumus. Uzņēmuma projektu vadītāja Viola Lauska skaidro, ka viens no izdevīgākajiem variantiem ir nodrošināt ēkā automātisko siltummezglu. Tiesa, izmaksas ir augstas, taču ilgākā laika posmā tās atmaksājas. «Runājam par tehniskiem risinājumiem. Proti, būtiski ņemt vērā arī ēkas noslodzi un attiecīgi regulēt apsildi,» tā V.Lauska. Viņa kā piemēru min situāciju, kad pēc pulksten 17 skolā, kurā nenotiek vakara nodarbības, tiek automātiski pazemināta gaisa temperatūra, savukārt nākamajā rītā sistēma atsāk apkuri attiecīgi laikapstākļiem. Būtiski ir akcentēt faktu, ka vairumam ēku Jelgavā ir viens kopīgs siltumenerģijas skaitītājs. Šī iemesla dēļ precīzi noteikt to, cik liels siltumenerģijas apjoms tiek izmantots karstā ūdens sagatavošanai un cik apkurei, ir neiespējami.
Lielākais izaicinājums – ēku ventilācija
Enerģijas patēriņš ir saistīts arī ar ventilāciju, kas bieži vien ēkās ir nepietiekama. «Siltums aizplūst katru reizi, kad, piemēram, aukstā laikā tiek atvērts logs. Šī iemesla dēļ būtisks jautājums ir par to, kāda ventilācijas sistēma ir ierīkota konkrētajā namā,» tā I.Kreicmane. «Energopārvaldības sistēmas audita laikā konstatēts, ka daudzviet ventilācija būtu jāuzlabo, savukārt mūsdienīgākais risinājums ir rekuperācijas sistēmas, kas nodrošina siltuma atgūšanu no izplūstošā siltā gaisa. Tiesa, šādas sistēmas un to izbūve ir salīdzinoši dārga,» tā I.Kreicmane, piebilstot, ka situācijas kontrolēšanai telpā katrā izglītības iestādē ir ieteicams nodrošināt vienu vai vairākas temperatūras, mitruma un CO2 kontroles ierīces jeb «datu logerus». Tie atļauj pastāvīgi monitorēt telpas mikroklimatu un veikt tā izmaiņu analīzi datorizētā formā.
V.Lauska norāda, ka viens no obligātiem nākotnes pasākumiem Jelgavā būs darbinieku izglītošana. «Jāsaprot, ka gudra un mūsdienīga tehnika un risinājumi ir efektīvi, taču viss process ir jāsāk ar to darbinieku izglītošanu, kuri šajās ēkās uzturas,» tā V.Lauska, skaidrojot, ka patēriņš cieši saistīts ar cilvēku ieradumiem. Proti, viens no svarīgākajiem jautājumiem izglītības iestādēs ir vēdināšana jeb gaisa apmaiņas principi. Piemēram, ne vienmēr tiek ievērots princips, ka īslaicīgi atvērt visus logus brīdī, kad telpā neatrodas cilvēki, ir efektīvāk nekā visu dienu turēt vaļā vienu logu. «Tas ir darbs ar cilvēkiem, paplašinot viņu redzesloku un mainot domāšanu,» tā V.Lauska.
LED gaismekļi publiskā apgaismojuma posmos
ZREA pārstāve stāsta, ka uzlabojumi pastāvīgi tiek veikti arī publiskā apgaismojuma sektorā, kur būtisks ir ne tikai apgaismojums, bet arī tā pārvaldīšanas veids, piemēram, apgaismojuma intensitātes regulēšana, kad varam samazināt spuldzes jaudu atbilstoši faktiskajiem laika apstākļiem,» skaidro I.Kreicmane. Savukārt pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Māris Mielavs norāda, ka ar LED lampām ir aprīkoti aptuveni 22 procenti no visa ielu apgaismojuma tīkla, tādējādi ļaujot būtiski ietaupīt līdzekļus par elektroenerģiju. Viņš stāsta, ka modernie gaismekļi, kuri aizvieto nātrija lampas, piesaistot ES līdzfinansējumu, atmaksājas divu līdz trīs gadu laikā. «Ar pakāpenisku pāreju uz LED lampām mums izdevies ietaupīt līdz pat 40 tūkstošiem eiro gadā,» atzīst M.Mielavs. Jāpiebilst, ka šobrīd sistēmā tiek uzraudzīti atsevišķi apgaismojuma posmi. «Viens no tiem atrodas Akmeņu ielā (no Imantas ielas līdz Brīvības bulvārim), savukārt otrs – Tērvetes ielā (no Rūpniecības ielas līdz Pogu lauku ceļam),» norāda pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītāja vietniece Sandra Liepiņa, skaidrojot, ka visu pilsētas gaismekļu nomaiņas rezultātā tiktu sasniegts maksimāls energoefektivitātes līmenis. Taču jāņem vērā, ka tas ir dārgs process, tādēļ nomaiņa notiek pakāpeniski, un šobrīd pastiprināta uzmanība tiek pievērsta pie gājēju pārejām izvietotajiem gaismekļiem.
Uzlabojumi balansē ar budžeta iespējām
«Izskatot renovācijas projektus, tiek vērtēts, kādas investīcijas nepieciešamas, lai ēku padarītu energoefektīvu, kā arī kādas būs ekspluatācijas izmaksas ilgākā laika periodā,» tā I.Kreicmane, atklājot, ka dažiem projektiem izdevies piesaistīt ERAF finansējumu, savukārt citiem finansiālie līdzekļi piešķirti no valsts budžeta. Piemēram, šobrīd saskaņā ar pilsētas investīciju plānu un energopārvaldības sistēmā plānoto no pašvaldības un valsts budžeta paredzēts finansēt remontdarbus septiņās pilsētas izglītības iestādēs. Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi 80 tūkstošu eiro vērtībā paredzēti Jelgavas 2. internātpamatskolā un Jelgavas 2. pamatskolā. I.Kreicmane skaidro, ka situācijas ir dažādas. «Ir skolas, kur sienu energoefektivitāte ir laba un jānomaina tikai logi, savukārt eksistē arī nami, kuros nepieciešamo rezultātu var sasniegt tikai pēc kompleksas renovācijas,» tā I.Kreicmane, kā piemēru minot bērnudārzu «Sprīdītis» Tērvetes ielā, kas starp sistēmā iekļautajām ēkām šobrīd ir sasniedzis augstākos enerģijas patēriņa rādītājus. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkā gadā ir 231,35 kilovatstundas kvadrātmetrā, savukārt pēc projekta realizācijas plānots, ka tas veidos 84,45 kilovatstundas kvadrātmetrā gadā,» tā I.Kreicmane. Būtiski, ka sistēmā iekļautās ēkas uzraudzīs arī pēc renovācijas, lai pārliecinātos par to energoefektivitāti ilgākā laika posmā.
Jāpiebilst, ka tuvākajā laikā plānoti arī citi darbi, kas ļaus samazināt enerģijas patēriņu. Piemēram, Jelgavas 3. sākumskolā notiks gaismas ķermeņu nomaiņa. Savukārt Jelgavas 4. sākumskolā, Jelgavas 4. vidusskolā un Jelgavas 6. vidusskolā paredzēta sildķermeņu un gaismas ķermeņu nomaiņa. Jelgavas 1. internātskolā plāno īstenot skolas ēkas daļu pamatu siltināšanu, kā arī jumta nesošo konstrukciju nomaiņu un bēniņu siltināšanu.
Sistēmas jaunais energopārvaldnieks, iepazīstoties ar pašvaldības ēku datiem Jelgavas pilsētā, secina, ka līdz šim resursi tērēti lietderīgi un plānveidīgi, taču virkne uzlabojumu vēl tikai sekos. «Pilsēta ir spērusi soli pareizajā virzienā, viena no pirmajām ieviešot sistēmu, jo, tikai apjaušot kopējo situāciju, iespējams panākt uzlabojumus,» tā V.Lauska, uzsverot, ka nākotnē plānots ieviest IT risinājumu, ar kura palīdzību datus būs vieglāk sistematizēt, papildināt sistēmu ar pašvaldības ēkām, publiskā apgaismojuma posmiem, kā arī turpmāk nākotnē – ieviest transporta sadaļu. Savukārt jau novembrī jaunais energopārvaldnieks gatavos audita ziņojumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Foto: no JV arhīva
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 % 
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 %