25.7 °C, 2.7 m/s, 73 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraAr «kaučsērfingu» jelgavnieki ceļo pat uz Maroku un Austrāliju
Ar «kaučsērfingu» jelgavnieki ceļo pat uz Maroku un Austrāliju
03/08/2013

Dodoties ceļojumā, ierastākais veids ir izmantot kāda tūroperatora pakalpojumus, kas saplāno ceļojumu, sākot no transporta, ekskursijām un beidzot ar naktsmājām. Daļa ceļojumu no A līdz Z plāno un naktsmājas rezervē paši, taču ievērojams skaits cilvēku, tostarp jelgavnieki, ceļojot priekšroku dod sociālajam tīklam couchserfing.org, kur iespējams sarunāt naktsmājas dažādās pasaules valstīs.

Ritma Gaidamoviča

Dodoties ceļojumā, ierastākais
veids ir izmantot kāda tūroperatora pakalpojumus, kas saplāno
ceļojumu, sākot no transporta, ekskursijām un beidzot ar
naktsmājām. Daļa ceļojumu no A līdz Z plāno un naktsmājas rezervē
paši, taču ievērojams skaits cilvēku, tostarp jelgavnieki, ceļojot
priekšroku dod sociālajam tīklam couchserfing.org, kur iespējams
sarunāt naktsmājas dažādās pasaules valstīs. Kāda ir jelgavnieku
pieredze, izmantojot koučsērfinga iespējas?

Tautā sauktais kaučsērfings nozīmē: ceļo
un paliec nevis viesnīcā, bet pie kāda vietējā, kurš tevi uzņem.
Jāteic, ka jelgavnieki šādi ne tikai ceļo pa Eiropu, uz ASV,
Maroku, Keniju, Japānu, Austrāliju, bet arī paši uzņem ceļotājus
savās mājās no Itālijas, Nīderlandes, Marokas, Dienvidkorejas,
Turcijas, Armēnijas, Vācijas un pat Nikaragvas. Tiesa, precīzu datu
par to, cik jelgavnieku izmanto šī portāla iespējas ceļojot, nav,
taču portāla domu grupā «Jelgava» reģistrējušies ap 200
jelgavnieku. Šoreiz jelgavasvestnesis.lv no pašiem kaučsērferiem
izzina viņu pieredzi ceļojot un uzņemot viesus. Kāpēc viņi
priekšroku dod šim ceļošanas veidam, kādi ieguvumi un no kā
jāuzmanās?

Ir jelgavnieki, kuri ar kaučsērfingu
aizrāvušies jau vairāk nekā desmit gadus un izbraukājuši pasauli
krustu šķērsu, un ir tādi, kuriem šis ir pēdējā gada atklājums.
Visi kā viens atzīst: neatkarīgi no tā, cik ilgi ar to nodarbojas,
tā ir kā atkarība – gribas vēl un vēl. Jāteic gan, ka jelgavnieki
biežāk paši dodas iepazīt citas valstis, retāk – uzņem viesus pie
sevis, jo Jelgava īsti neesot tūristu galapunkts. Gadījies, ka
Jelgavu sajauc ar Jūrmalu, taču pēc tam atzīst, ka arī pie mums ir
ļoti skaisti.

Lai gan daļai varētu šķist, ka šī jau
tāda jauniešu padarīšana vien ir, izrādās, tā nav – šādā veidā ceļo
cilvēki no 18 līdz 60 gadu vecumam un pat vecāki. Galvenais
princips – tu man, es tev. Visi ceļotāji portālā izveido savu
profilu un tad izvēlētajā valstī, pilsētā meklē naktsmājas. Ja
naktsmītne tiek meklēta ārpus Latvijas robežām, jārēķinās, ka būs
jānodrošina naktsmītne arī kādam citam, kas ieplānojis doties uz
Latviju.

Uzrunātie jelgavnieki, kuri ceļo šādi,
atzīst, ka tam ir vairāki plusi. Vispirms jau, izmantojot
kaučsērfingu, var ievērojami ieekonomēt izdevumus, jo par
naktsmītni nav jāmaksā. Bet, ja cilvēks ir reģistrējies šajā
portālā, tad viņš rēķinās, ka, uzņemot ciemiņus no citas valsts,
būs izdevumi no viņa kabatas. Taču tas neesot galvenais. Daudz
svarīgāka ir iespēja, dzīvojot vietējā ģimenē, tuvāk iepazīt valsti
un tās iedzīvotāju ikdienu un apmeklēt vietas, uz kurām tūristi
netiek vesti. «Ja braucam ekskursijās, mums parāda tikai valsts
skaistākos objektus, mēs visu redzam it kā no malas, taču, ja ceļo
šādi, esi vairāk visā «iekšā». Tu vairāk uzzini par vietējo
ikdienu, kultūru, tradīcijām,» atzīst jelgavniece Maruta Česnauska,
kura šādā veidā apceļojusi Eiropu, vienu reizi ar ģimeni – vīru un
divām meitiņām – devusies uz Itāliju, bet šobrīd ceļošanu šādā
veidā uz kādu laiku atlikusi, jo jaunākā meita tam tomēr vēl ir
pārāk maza. Taču viņa labprāt uzņem viesus pie sevis
Jelgavā.

 

«Veids, kā labāk iepazīt
pasauli»

Jāteic, ka ciemošanās neaprobežojas ar
izguldīšanu vien – katrs, kurš uzņem ciemiņus, ir padomājis arī par
īpašu izklaides programmu – ko parādīs, kur aizvedīs. «Un tas
cilvēks tevi aizvedīs uz vietām, kas reti kad tūristu acīm
redzamas. Piemēram, Kenijā mūs aizveda uz «kreiso» bāriņu mājas
devītajā stāvā, kur tikai vietējie tusējas,» stāsta Andis
Zeidmanis, kurš ar kaučsērfingu saistīts jau vairāk nekā desmit
gadus un apceļojis visu Eiropu, pabijis arī tādās valstīs kā
Indonēzija, Singapūra, ASV, pirms neilga laika atgriezies no
Kenijas un šobrīd jau gaida atvaļinājumu, lai atkal kaut kur dotos.
Tāpat ceļotāji uzskata, ka šādā veidā ir iespēja vairāk izjust
kultūras «garšu». «Marokā es dzīvoju vietējā ģimenē, piedalījos
viņu tējas dzeršanā, kopīgajās maltītēs. Krievijā ģimene bija
īsteni dabas bērni, un kopā ar viņiem devos pārgājienā,» stāsta
Alise Raupe, piebilstot, ka reiz, šādā veidā ceļojot, iepazinusies
ar itāļu puisi, ar kuru izveidojušās attiecības. Šis noteikti esot
veids, kā iepazīt visu labāk nekā nakšņojot hotelī. Ja tev ir
vietējais gids, noteikti arī uzzināsi par lētākajiem, labākajiem
variantiem visās jomās. Un tevi neapšmauks. «Gruzijā hosta puisim
pašam nebija laika ar mums «krāmēties», tāpēc «pieslēdzās» viņa
mamma. Kļuvām par labām draudzenēm. Viņa mūs Tbilisi veda uz
labākajiem tirgiem, stāstīja par garšvielām, mācīja gatavot dažādus
ēdienus. Atceros, kad gribējām braukt ar taksi, viņa noskaidroja,
cik mums tas maksās – lai mūs neapšmauc,» pieredzē dalās
Alise.

 

Vienā gultā ar
īpašnieku

Neatsverams ieguvums, viņuprāt, ir jauni
draugi, jo visbiežāk ceļotājs nokļūst pie jaukiem un draudzīgiem
cilvēkiem, kas ne tikai nodrošina naktsmājas, pozitīvas emocijas,
jauku atmosfēru, bet arī iemāca daudz jauna. «Katrs tā sauktais
hosts cenšas būt labākais saimnieks savam viesim. Protams, cits
jautājums – cik tu no tā esi gatavs ņemt pretī,» uzsver Mārtiņš
Beņķītis, kurš savās mājās Jelgavā uzņēmis vairākus viesus, bet nu
jau divus gadus mācās Roterdamā un labprāt uzņem ciemiņus arī tur.
Kaučsērferi atzīst, ka pieredze no ceļojumiem un viesu uzņemšanas
tiešām ir dažāda – katrs ceļojums ir kā piedzīvojums. Tiesa, to var
izturēt tikai atvēri cilvēki, kas gatavi uz visu, jo ne vienmēr
viss var izdoties tik skaisti kā iecerēts. «Reiz Maltā ar draudzeni
aizbraucām pie hosta un sapratām, ka dzīvoklī ir tikai viena
milzīga gulta un mums jāguļ kopā ar saimnieku. Mulsinoši. Taču tajā
pašā laikā viņš bija tik gādīgs – visu laiku rūpējās, lai mēs esam
paēdušas, ja kur vajadzēja, aizveda ar mašīnu,» stāsta
Alise.

 

Liela nozīme esot uzticībai un
intuīcijai

Tiesa, jāatzīst, ka kaučsērfings ir
diezgan nedrošs pasākums, tāpat kā autostopēšana. Nekad īsti nevari
zināt, kādā vietā un pie kādiem cilvēkiem nonāksi, un otrādi – kas
nonāks pie tevis! Liela nozīme esot uzticībai un intuīcijai. Ja
jūti, ka kaut kas nav kārtībā, tad aši jāreaģē un jādomā, ko darīt
tālāk.

«Mans pirmais ceļojums bija uz Maroku 17
gadu vecumā kopā ar vēl četriem draugiem. Izklausās jau bīstami
šādi ceļot, turklāt tā ir islāma valsts. Naktsmājas sameklējām jau
mēnesi iepriekš, taču, aizbraucot pie hosta, izrādījās, ka pie viņa
īsti nav kur palikt, tāpēc vedīs mūs pie brālēniem. Mums – īrēta
mašīna, viņš sēž pie stūres un ved mūs kalnā – uz nekurienes vidu.
Sasniedzām mazu mājiņu, un Ali sāk diskutēt ar saviem brālēniem –
vispirms mierīgi, tad jau «augstos toņos», līdz beidzot paziņo, ka
varam droši iekārtoties blakus istabiņā. Paskatos pa labi – tur
vesels bars aizdomīgu vīru. Istabiņā dažas kaudzītes salmu, neviena
loga. Dzīvojiet! Tā kā mums līdzi bija divas meitenes, atteicāmies
no šīs iespējas un devāmies meklēt kādu viesnīcu,» stāsta Mārtiņš,
piebilstot, ka Ali vismaz viņiem palīdzējis sameklēt dzīvokli, ar
vietējiem to sarunājot par 20 eiro dienā, plus vēl pats palicis
dzīvot ar viņiem, gatavojis ēst un izrādījis pilsētu.

 

«Aizbraucu – priekšā liela
savrupmāja, pie mājas – «Porshe Cayenne»»

Situācijas patiešām mēdz būt dažādas.
Andis ir priecīgs par pirms dažiem mēnešiem piedzīvoto Kenijā, kur
hosts vienistabas dzīvoklī uzņēmis viņus četrus. «Tā mēs pieci
dzīvojām. Nekādu problēmu! Tas džeks tik ļoti rūpējās par mums,» tā
Andis. Tam, ka uzņemšana atšķiras, piekrīt arī Mārtiņš. «Gluži
pretēji bija Londonā. Aizbraucu, un priekšā liela savrupmāja, pie
mājas – «Porshe Cayenne», gardas franču vakariņas, vēl ierāda
milzīgus apartamentus ar gultu sirds formā. No rīta pelde apsildāmā
baseinā…» atceras Mārtiņš. Visi kaučsērferi norāda, ka būtiski
vienmēr atcerēties, ka tu esi ciemiņš, un neizmantot hosta
viesmīlību ļaunprātīgi.

Ieteicamais laiks, ko pavadīt vienā
mājā, ir trīs četras dienas, lai nekļūtu par apgrūtinājumu.
Kaučsērferi atklāj, ka dažkārt hosti uztic pat mājas atslēgas, lai
pats vari izvēlēties, ko un kā darīt. Ir arī situācijas, kad hosts
nevar kopā ar tevi pavadīt visu dienu, un tad jau jārēķinās, ka
pulksten 8 tev jāiziet no mājas, bet saimnieks atgriezīsies tikai
pulksten 20. Tādā gadījumā pašam jāizdomā programma. «Tad labs
veids ir portālā sameklēt kādu cilvēku, ar ko kopā tajā pilsētā
padzert kafiju un kurš gribētu būt tavs gids. Tā man reiz gadījās
Romā,» stāsta Alise.

 

Jelgavā uzņemts 60 gadus vecs
skolotāju pāris

Lai izvairītos no dažādām neveiklām
situācijām, portālā ir vieta, kurā ierakstīt atsauksmes, kā arī
iepazīties ar citu atsauksmēm, tāpēc, izvēloties, pie kā doties vai
ko uzņemt, jāpārbauda un jāuzzina pēc iespējas vairāk informācijas
par konkrēto personu, lai nerastos problēmas. Jāpiebilst, ka
komentārus izdzēst nevar.

Par ļoti uzticamiem saimniekiem Jelgavā
atzīta skolotāja Natālija Martinova ar vīru, kuri divu gadu laikā
uzņēmuši viesus no Nikaragvas, Čehijas, ASV, Francijas, Ukrainas un
citām valstīm. «Paši šādi neceļojam, taču man ļoti patīk uzņemt
viesus. Pagājušajā nedēļā pie mums dzīvoja puisis no Izraēlas.
Kāpēc es to daru? Ja pats neceļo, tad jāļauj, lai cita kultūra
ienāk tavās mājās! Tā man ir iespēja praktizēt angļu valodu,
uzzināt ko jaunu. Tas ir tik interesanti – valoda, tradīcijas.
Gandrīz katrs ciemiņš pie mums ir arī pagatavojis kādu ēdienu.
Piemēram, puisis no Francijas cepa maizi, lietuvietes – torti,
puisis no Nikaragvas mums pusdienas un vakariņas mājās gatavoja –
viņam tas ļoti patika,» stāsta Natālija, piebilstot, ka viņu mājās
jaunākajam viesim bijis 22 gadi, bet vecākajiem – pārim no ASV –
60. «Viņi pie mums pavadīja divas naktis. Pilsētā tieši tobrīd bija
talantu konkurss, un aizvedām to parādīt. Viņiem interesants šķita
dievkalpojums pareizticīgo baznīcā. Savukārt puisi no Nikaragvas
paņēmu līdzi uz Jelgavas 6. vidusskolas 12. klases izlaidumu, kas
viņam ļoti patika,» tā skolotāja. Protams, ciemiņi tiek vesti arī
uz mūsu tūrisma objektiem. 

 

«Skatās uz Lielupi un prasa: tā
ir tā jūra?»

Tiesa, kaučsērferi atzīst, ka Jelgava
parasti nav galamērķis. Vienkārši Rīgā naktsmājas atrast ir grūtāk,
taču nereti gadās, ka mūsu pilsēta tiek sajaukta ar Jūrmalu. «Reiz
Jelgavā uzņēmu spāni – izrādās, viņš tāds pazīstams dziedātājs,
uzdāvināja vairākus savus diskus. Viņš atbrauc, skatās uz Lielupi
un prasa: tā ir jūra? Es saku, nē, šeit ir Jelgava, ne Jūrmala.
Sākumā viņš bija tāds noskumis, bet beigās viņam iepatikās, pat
uzkavējās ilgāk nekā plānots,» tā Alise, uzsverot, ka šādas
ceļošanas priekšrocība arī ir tas, ka var variēt maršrutu un
plānus.

Jelgavnieki gan atzīst, ka ne vienmēr
akceptē visus pieprasījumus. «Reiz pieteicās Polijā dienējošs
Irānas pilsonis, kas knapi runā angliski. Nu, saprotams, ka viņu
neuzņēmām. Nereti mums uzdod jautājumu, vai nav bail, ka viesis
kaut ko nozags. Nē, mājās ir divi bērni, kaut kāds pašsaglabāšanās
instinkts jau tomēr ir,» smaidot nosaka Maruta.

 

Ieteikumi
kaučsērferiem:

       
mājas lapā couchserfing.org kārtīgi aizpildi savu profilu,
lai cilvēki var izpētīt, kāds tu esi;

       
palikšanas vietu meklē vidēji mēnesi pirms
brauciena;

       
iepazīsties ar atsauksmēm par cilvēkiem, pie kuriem plāno
palikt un kuri lūdz naktsmājas tev;

       
īpaši piestrādā pie vēstules rakstīšanas cilvēkam, pie kura
vēlies palikt, – tev viņš ir jāieinteresē. Īpaši tas attiecas uz
pilsētām, kurās ir liela tūristu plūsma;

       
nosūti vairākas vēstules un drošības nolūkos atrodi tomēr
divus variantus, kur apmesties;

       
obligāti atbildi uz vēstulēm;

       
esi atvērts un elastīgs;

       
pirms brauc, padomā arī par plānu B un paņem līdzi lieku
naudu;

       
pie viena cilvēka nepaliec ilgāk par trim četrām dienām, jo
citādi vari kļūt par apgrūtinājumu;

       
rēķinies, ka tavs sagaidītājs var būt sagatavojis īpašu
pasākumu programmu, tāpēc cieni viņa darbu;

       
paņem līdzi mazu dāvaniņu, ko atstāt par piemiņu cilvēkam,
kurš tevi uzņēmis savās mājās.

Foto: no personīgā arhīva