24.5 °C, 2.9 m/s, 79.2 %

Ekonomika

Ar NVA atbalstu var radīt darbavietas
21/08/2017

«Šogad Jelgavā trīs darba devēji ir radījuši pilnīgi jaunas darbavietas, apmācot sev nepieciešamos darbiniekus Eiropas Sociālā fonda projekta gaitā, lai pēc tam viņus pieņemtu pastāvīgā darbā. 2016. gadā šī paša projekta ietvaros mūsu pilsētā radītas deviņas jaunas darbavietas,» skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles koordinējošā eksperte Ilvija Graumane-Koka. Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Atbalsts bezdarbnieku izglītībai» pasākumā «Apmācība pie darba devēja» joprojām turpina pieņemt darba devēju pieteikumus nepieciešamo darbinieku apmācībai. Tā ir bezdarbnieka praktiska apmācība, kas ilgst pusgadu – darba devējs pats sagatavo sev nepieciešamo speciālistu, saņemot dotāciju no NVA.

NVA darba devējam nodrošina ikmēneša darba algas dotāciju
bezdarbniekam. Pirmo divu mēnešu laikā tiek maksāti 160 eiro
mēnesī, nākamo divu mēnešu periodā – 120 eiro, bet pēdējos divos
mēnešos – 90 eiro. Savukārt darba devējam, īstenojot praktisko
apmācību, jānodrošina darba alga tādā apmērā, lai kopā ar NVA
dotāciju tā būtu ne mazāka par valstī noteikto minimālo algu. Tāpat
darba devējam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas. NVA nodrošina arī ikmēneša darba algas dotāciju darba
vadītājam 50 procentu apmērā no minimālās algas. Tāpat NVA apmaksā
izdevumus (līdz 28,46 eiro) par normatīvajos aktos paredzēto
obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam un piešķir vienreizēju
dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem
aizsardzības līdzekļiem (līdz 50 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju
darbavietas pielāgošanai bezdarbniekam ar invaliditāti (līdz 711
eiro).

Projektam var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas,
kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas,
ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikumus
nepieciešamā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējiem
jāiesniedz NVA filiālē. Svarīgi, ka darba devējam ir jāpiedāvā no
jauna izveidota darbavieta vai darbavietai jābūt vakantai vismaz
četrus mēnešus pirms praktisko apmācību uzsākšanas.

Pēc praktisko apmācību pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs
mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja.

Detalizētāk ar projekta nosacījumiem var iepazīties NVA
mājaslapas www.nva.gov.lv sadaļā «Darba devējiem».

Situācijas Jelgavas uzņēmēju vidū, kas šajā projektā radījuši
jaunas darbavietas, ir dažādas – kādam konkrētais amats bijis
vakants jau piecus gadus, cits, tikai pateicoties projekta
līdzfinansējumam, izšķīries par jauna darbinieka pieņemšanu, bet
vēl kāds izmanto projektu, lai jaunā uzņēmumā apmācītu specifiskas
jomas speciālistus.

 

«Firepen» bez gāzes un elektrības pārgriež pat 18 milimetru
biezu tēraudu

Projekts kā iespēja inovatīvam uzņēmumam apmācīt
specifiskas jomas speciālistus

«Baltic Innovation Holding» Jelgavas Biznesa parkā atrodas vien
gadu – līdz tam tas bijis Rīgas uzņēmums, kas Latvijā radījis un
patentējis inovatīvu produktu, savukārt šobrīd konkrēto produktu
«Firepen» sāk ražot mūsu pilsētā. «Tas ir absolūti inovatīvs
produkts, kuram nav analoga visā pasaulē. Savienojot zināšanas
pulvermetalurģijā un ķīmijā, esam radījuši izstrādājumu, kas ļauj
ekstremālās situācijās, kad nav pieejama gāze vai elektrība, ar
mūsu produkta «Firepen» un viena termosērkociņa palīdzību pārgriezt
tēraudu pat 18 milimetru biezumā,» stāsta Jelgavas ražotnes
vadītājs Vladimirs Panovs.

Šāds skābekļa griešanas elektrods, kas vizuāli izskatās kā
kompakts 30 centimetru garš stienis un kuru, aizdedzinot ar
termosērkociņu, rodas 2800 grādu degšanas temperatūra, īpaši
aktuāls varētu būt glābšanas dienestiem visā pasaulē. Jau šobrīd
uzņēmums ar savu produktu ir iepazīstinājis 190 valstu pārstāvjus,
un interese esot liela. «Piemēram, mūsu pasūtītājs no ASV atzīst,
ka, izmantojot līdzšinējās tehnoloģijas, viņiem pēc avārijas
cietušā izgriešanai no automašīnas bija nepieciešamas trīs minūtes.
Savukārt ar mūsu «Firepen» šis laiks ir samazinājies par veselu
minūti, kas ārkārtas situācijā ir milzīgs periods,» stāsta
V.Panovs, piebilstot, ka «Firepen» griež ne tikai metālu, bet,
piemēram, arī stiklu.

Saprotams, ka speciālistus tik inovatīva produkta ražošanai ir
iespējams apmācīt tikai pašā uzņēmumā, tāpēc šobrīd ražotnē visi no
sešiem tur esošajiem darbiniekiem apmācīti no nulles. «Šobrīd visi
mūsu darbinieki ir jelgavnieki. Jā, kad pārcēlāmies uz šejieni no
Rīgas, sākumā daži darbinieki centās izbraukāt uz Jelgavu, bet tad
sapratām, ka tas nav perspektīvi. Šī iemesla dēļ meklējām
darbiniekus Jelgavā, katru no viņiem speciāli apmācot mūsu
vajadzībām,» saka V.Panovs.

Uzņēmuma pārstāve Anna Gribovska atzīst, ka tieši šī specifika
un arī fakts, ka uzņēmums šobrīd vēl tikai meklē savu tirgu un
nostiprinās, bija tieši laikā, lai iesaistītos NVA projektā.
«Šobrīd projekta ietvaros esam radījuši divas jaunas darbavietas –
metāla pulverizēšanas operatoram un presēšanas iekārtu operatoram.
Taču jau tagad ir skaidrs, ka labprāt tuvākajā laikā piedāvāsim vēl
divas vakances, kurām darbiniekus apmācīsim paši. Patlaban mēs
atrodamies savas darbības sākuma punktā, un darbavietu skaits mūsu
uzņēmumā būs proporcionāli saistīts ar noieta tirgu,» skaidro
A.Gribovska.

Ar iesaistīšanos NVA projektā uzņēmums ir ļoti apmierināts un
atzīst, ka abi jaunie darbinieki ir perspektīvi un jau šobrīd jūtas
kā daļa no pagaidām vēl nelielā uzņēmuma.

 

«Kad pārdzīvoju pirmo vasaru ar ielas remontu, sapratu –
uzņēmums pastāvēs»

Tikai pateicoties NVA projektam, izšķiras par jaunas
darbavietas radīšanu

«Tā sajūta sākumā, pirms septiņiem gadiem, bija mazliet dīvaina
– pēc ilgiem darba gadiem tirdzniecības jomā, kur dažādos
kolektīvos, tostarp «Mego», «Iki», «Jelgavas maiznieks» un citos,
biju vadījusi pat 50 cilvēku darbu, pēkšņi sēdēju viena savā
jaundibinātajā uzņēmumā, un visapkārt valdīja klusums,» atceras
tūrisma firmas «N Travel» īpašniece Nadežda Parinova.

Viņa savu biznesu uzsāka tieši tajā vasarā, kad Mātera ielā
notikuši remontdarbi. «Īrēju tur telpas, uz ielas norisinājās
remonts, šķita, ka manām durvīm visas dienas laikā pat neviens
cilvēks nepaiet garām… Tas bija īsts pārbaudījums savas
uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tad, kad ielas remonts bija pabeigts,
sapratu – ja pārdzīvoju šo, mans uzņēmums pastāvēs. Un tā arī ir
noticis – ja sāku viena, tad šobrīd man jau ir četri darbinieki,»
stāsta N. Parinova.

Šobrīd gan viņa nav intensīvi meklējusi jaunu darbinieku. «Ļoti,
ļoti ilgi domāju, šaubījos. It kā vajadzētu, bet, vai spēšu
pavilkt… Šī iemesla dēļ iespēja iesaistīties NVA projektā un
apmācīt sev darbinieku nāca īstajā brīdī. Teikšu godīgi – bez
projekta finansiālā atbalsta, visticamāk, šobrīd ceturto darbinieku
nebūtu pieņēmusi, būtu mazliet vēl nogaidījusi. Taču, pateicoties
projektam, esmu radījusi jaunu darba vietu, ko noteikti nenožēloju.
Jaunā meitene ir ļoti apķērīga, ātri mācās, un arī klienti ar viņas
darbu ir apmierināti, tāpēc ceru, ka mums izdosies un Jūlija pēc
dažiem mēnešiem kļūs par pilntiesīgu uzņēmuma darbinieku,» atzīst
N.Parinova.

Jūlija Tarasova neslēpj, ka darbs tūrisma jomā ir bijis viņas
sapnis. «Es apzinos, ka atrast darbu šādā sfērā Jelgavā ir
praktiski neiespējami. Man pat ir grūti noticēt, ka man tā ir
paveicies! Darbs ir interesants, radošs, jo mans uzdevums ir
sagādāt svētkus citiem. Jā, varu atzīt, ka pirmie klienti man jau
ir atveduši pateicības suvenīrus no saviem ceļojumiem, un tas ir
lielākais gandarījums – man ir izdevies!» Pirms tam Jūlija
centusies strādāt par oficianti, bet darbs nav aizrāvis, mācījusies
par vizāžisti, taču arī šī nodarbe nav īsti gājusi pie sirds.

«N Travel» katram darbiniekam ir sava specifika – kāds tirgo
čarterlidojumus, cits organizē eksotiskus ceļojumus uz Meksiku,
Bali, Dominikānu. Tāpat uzņēmums atradis savu nišu bērnu nometņu
organizēšanā kopā ar sadarbības partneriem Grieķijā. «Mūsu klients
nav tikai jelgavnieks – pie mums ceļojumus iegādājas pat cilvēki no
tālākajām Latgales pilsētām, tāpēc var teikt, ka sevi esam
pierādījuši. Jāatzīst, ka aizvien pārdomas rada klienti, kas pie
mums ierodas pirmo reizi un saka, ka par mūsu uzņēmumu Jelgavā neko
nav dzirdējuši. Tā jau ir, ka reklāmas nekad nevar būt par daudz.
Man gan pašai šķiet, ka vislabāk darbojas «no mutes mutē» reklāma,
kad viens apmierināts klients mūs iesaka citiem,» spriež
N.Parinova.

 

«Šuvējas 80. gados bija četrreiz ražīgākas nekā šodien»

Ar NVA projekta palīdzību aizpilda vakanci, kas bija
brīva piecus gadus

SIA «Mārīte» ir trikotāžas šūšanas uzņēmums, un tas, līdzīgi kā
daudzi citi šūšanas uzņēmumi mūsu pilsētā, izjūt problēmas saistībā
ar darbaspēku. «Mums bija divas vakances, kurām darbiniekus
meklējām jau četrus, piecus gadus, taču bez rezultātiem – cilvēki
negrib strādāt! Pieteicāmies projektam, jo nebija, ko zaudēt. Ja
strādāt nevēlas profesiju ieguvušās šuvējas, nolēmām, ka tādējādi
varam dot iespēju jauniem cilvēkiem bez pieredzes un profesijas,
projekta gaitā apmācot sev nepieciešamo darbinieku no nulles. Mums
valstī tiek sacīts, ka jauniešu bezdarbs esot plašs – jaunas
meitenes neiegūst profesiju, nodibina ģimeni, piedzimst bērniņš, kā
rezultātā viņas no darba tirgus izkrīt. Bez pieredzes un izglītības
cilvēku neviens negribot ņemt darbā. Taču izrādās, ka arī tā ir
tikai atruna, jo no divām mūsu vakantajām vietām NVA varēja
piedāvāt aizpildīt tikai vienu – otra joprojām ir brīva,» saka SIA
«Mārīte» valdes loceklis Valdis Vzenkovskis.

Uzņēmējs pēc savas pieredzes secina, ka ne jau šķietami zemās
algas šūšanas nozarē ir tās, kas neļauj atrast darbinieku. «Pie
mums ir jāveic gabaldarbs – kā strādā, tā arī saņem. Un tad tu
redzi, ka ir cilvēks, kurš mēnesī nevar vai negrib nopelnīt vairāk
par 200 eiro, turpretī cits tajā pašā laikā un ar to pašu darbu
nopelna 600 eiro. Turklāt mēs strādājam tikai astoņu stundu darba
dienu, jo esmu sapratis, ka garākas stundas darbinieki nav gatavi
strādāt. Tāpat, kā jau sieviešu kolektīvā, neizpaliek arī kafijas
pauzes un aizskriešana līdz tuvējam veikalam. Ne jau mēs to sakām –
to pat ir atklājuši mūsu valsts ierēdņi, jo valstī ir radīta jauna
profesija – pabalstu saņēmējs. Ir jau dzirdēts, ka cilvēki mēdz
strādāt tikai tik daudz, lai nopelnītu ne vairāk par minētajiem 200
eiro mēnesī, jo jau viens eiro par daudz var izjaukt konkrētās
personas plānus. Šie pabalstu saņēmēji skrupulozi ir sarēķinājuši –
lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, bērnu ēdināšanas, skolas piederumu
iegādes un vēl citus pabalstus, cilvēks vairāk strādāt nevar. Un
tad mēs brīnāmies par lēnu strādāšanu,» spriež V.Vzenkovskis,
piebilstot, ka pēc viņa pieredzes šuvējas

20. gadsimta 80. gados vidēji bija četras reizes ražīgākas nekā
šodien.

Lai arī viņš nav gatavs spriest par šūšanas uzņēmumu nākotni
mūsu valstī, vienu uzņēmējs atklāj skaidri – mīts, ka citās valstīs
pasūtījumi tiek īstenoti lētāk un labāk, nav patiess. «Piemēram,
mēs septembrī sāksim veikt pasūtījumu, no kura izpildes atteicās
ķīnieši,» informē valdes loceklis.

 Vaicājot par to, pie kādas uzņēmēju kategorijas sevi
ierindo «Mārīte», V.Vzenkovskis pasmaida. «Ja ņemam par pamatu mūsu
valstī noteikto, tad mēs jau esam uzņēmums krietni virs vidējā
lieluma. Taču tas man liek pasmaidīt, jo šķiet, ka mūsu valstī ir
šādi – katrs «1 plus 1» jau ir mikrouzņēmums. Spriediet paši, vai
varu sevi ierindot kategorijā «virs vidējā» – šobrīd uzņēmumā
strādā 35 darbinieki, bet savulaik bija 200,» tā uzņēmējs.

Par to, vai projektā iesaistītā bezdarbniece būs labs uzņēmuma
darbinieks nākotnē, vēl esot par agru spriest. «Viegli mums neiet,
jo cilvēks ir jāapmāca no nulles, bet, protams, mēs ļoti ceram, ka
būsim ieguvuši jaunu darbinieku, ar kuru pēc sešus mēnešu ilgas
apmācības varēsim noslēgt pastāvīgu darba līgumu,» atzīst
V.Vzenkovskis.

Foto Ivars Veiliņš