Šodien, godinot Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba 406. dzimšanas dienu, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notika viņam veltīts pasākums. Interesenti varēja noklausīties sāgu par hercoga Jēkaba kanāla aizbēršanu, ko izzinājusi Jelgavas muzeja muzejpedagoģe Teika Putna. «Hercogs Jēkabs darījis daudz Jelgavas labā, tādēļ viņš īpaši augstu novērtētu tos cilvēkus, kuri Jelgavu veido šodien,» klātesošos uzrunāja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.
«Kāds kaimiņš stāstīja man par savām bērnības atmiņām, pieminot kanālu, no kura slūžām lēcis lejā, tā nu pamazām mani ieinteresēja šis temats, un sāku to pētīt. Informāciju ieguvu gan, runājoties ar kaimiņiem, gan no tā laika preses,» stāsta T. Putna. Jēkaba kanāls, kas tika būvēts no 17. līdz 18. gadsimtam, šķērsoja visu pilsētu – no Driksas upes līdz Dambja ielai. Būve pildīja daudzas nozīmīgas funkcijas, piemēram, apgādāja pilsētu ar ūdeni, novadīja lietusūdeņus, kalpoja par nozīmīgu ūdenstilpni ugunsgrēka gadījumā, taču pienāca brīdis, kad kanāls pilsētas iedzīvotājiem kļuva par traucēkli – to pildīja netīri ūdeņi, kas izdalīja nepatīkamu smaku. Revīzijas komisija izskatīja kanālu un konstatēja, ka nepieciešama tā pārbūve, jo malu stiprinājumi bija sapuvuši. 1926. gadā tika apstaigāti to īpašumu, kuri atradās kanāla malās, saimnieki un aptaujāti par kanāla lietderību. Pēc gada tika apstiprināts lēmums par kanāla pārbūvi. Pārbūves process noritēja ilgi – to ietekmēja gan resursu trūkums, gan laikapstākļi. Kanāla aizbēršanā tika nodarbināti daudzi bezdarbnieki.
Kanāls tika pilnībā aizbērts 1975. gadā.
Foto: Austris Auziņš