Pilsētā

Piektdien, 10. augustā, pulksten 11 Jelgavas pludmalē notiks Baltijas jūras glābšanas kampaņas «Spēks ir tīrā jūrā» pasākums. Pasākuma laikā plānots pārrunāt dažādus ar jūras un vides tīrību saistītus jautājumus.

Ilze Knusle-Jankevica

Piektdien, 10. augustā, pulksten
11 Jelgavas pludmalē notiks Baltijas jūras glābšanas kampaņas
«Spēks ir tīrā jūrā» pasākums. Pasākuma laikā plānots pārrunāt
dažādus ar jūras un vides tīrību saistītus
jautājumus.

Pasākuma iniciators Dzintars Jūra
informē, ka dienaskārtībā paredzēti vairāki jautājumi: Baltijas
jūras stāvoklis un glābšanas plāns, Jelgavas pilsētas domes
iesaiste Baltijas jūras glābšanā, pētījuma «Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas iedzīvotāju viedoklis un izpratne par Baltijas jūras
stāvokli» prezentācija, Pasaules Dabas fonda vērtējums par Baltijas
jūras piesārņojuma cēloņiem, sekām un risinājumiem.

Fakti

• Baltijas jūra ir viena no visvairāk
  noslogotajām jūrām pasaulē.
• Pētījumi liecina, ka 70 tūkstoši
  kvadrātkilometru jeb vairāk nekā sestā daļa Baltijas jūras ir
  mirusi – tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada
  rezultātā vairs nedzīvo pilnīgi nekas.
• Vasarā plaši ūdens klajumi ir
  pārklāti ar aļģēm – toksiskām gļotām, kas patērē ūdenī esošo
  skābekli. Zivis mirst.
• Aļģu ir tik daudz, ka ar tām varētu
  piepildīt 1 000 000 kravas mašīnu. Ja šīs mašīnas
  nostādītu vienu aiz otras, tās veidotu 12 000 kilometru garu
  rindu.
• Baltijas jūrā ir par 800 procentiem
  vairāk fosfora nekā pirms 100 gadiem.
• 19. gs. Baltijas jūrā dzīvoja 10 –
  20 tūkstoši cūkdelfīnu. Šobrīd to skaits varētu būt no 250 līdz
  600.
• Ir sasniegts brīdis, kad cilvēku
  darbību kumulatīvais efekts var pārsniegt Baltijas jūras kā
  ekosistēmas kapacitāti.
• Pētījums liecina, ka gandrīz 90 procenti
  Latvijas, vairāk nekā 80 procenti Igaunijas un 70 procenti Lietuvas
  iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus, lai glābtu
  Baltijas jūru.