Pašlaik lielais dzīvokļu pārbūves bums ir pierimis, tomēr netrūkst saimnieku, kas joprojām savu mitekli vēlas padarīt mūsdienīgāku un ērtāku, apvienojot dzīvojamo istabu ar virtuvi vai paplašinot vannas istabu. Par to, kas pārbūves gadījumos jāņem vērā, stāsta Jelgavas Būvvaldes galvenais arhitekts Uldis Seržāns un būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina.
Anna Afanasjeva
Faktiski cilvēkiem jāsaprot, ka bez saskaņošanas un konsultēšanās ar speciālistiem viņi savā dzīvoklī uz savu galvu var veikt tikai kosmētisko remontu. Lai procedūras vienkāršotu, likumdevēji ir veikuši izmaiņas un ieviesuši terminus «dzīvokļa vienkāršotā renovācija» un «vienkāršotā rekonstrukcija». Tādējādi, veicot nelielu pārbūvi, īpašniekiem nav jākārto tik apjomīga projekta dokumentācija kā būvniecības vai ēkas pilnīgas renovācijas gadījumā.
Pirms pārbūves izmaiņas jāsaskaņo Uz jautājumu, kas pirms iecerētajām izmaiņām jādara, N.Ļubina vispirms iesaka vērsties pie sertificēta arhitekta. Lai izpētītu situāciju, viņam šajā vienkāršākajā gadījumā pietiks ar dzīvokļa inventarizācijas lietu – šeit redzamas nenesošās sienas, kuras atļauts nojaukt, un nesošās konstrukcijas, ko nedrīkst ietekmēt. Arhitekts aizpilda vienkāršotas renovācijas dokumentu – apliecinājuma karti un pievieno dzīvokļa esošo un jauno plānojumu ar eksplikāciju un iesniedz saskaņošanai pašvaldības Informācijas centrā, no kurienes dokumenti nonāk Būvvaldē. Saskaņošanai likumā paredzētas desmit dienas, bet parasti process notiek ātrāk, jo vienkāršotās renovācijas dokumentu izskatīšana neprasa tik daudz laika. Pašvaldībā šis pakalpojums ir bez maksas. Papildus Būvvalde prasa, lai dzīvokļa īpašnieks apliecinājuma karti saskaņotu ar mājas apsaimniekotāju, lai tas būtu informēts par izmaiņām un pieprasītu aktualizēt dzīvokļa inventarizācijas lietu. Ikdiena gan liecina, ka iedzīvotāji bieži vispirms veic pārbūvi un tikai pēc tam, kad īpašums jāieraksta zemesgrāmatā vai jāpārdod, kārto dokumentus. Labākajā gadījumā procesu oficiāli formē paralēli pārbūvei. «Tāpēc vēlos uzsvērt, ka, pērkot dzīvokli, noteikti jāpievērš uzmanība, vai spēkā esošajā inventarizācijas lietā fiksētais plānojums, starpsienu un komunikāciju izvietojums atbilst faktiskajai situācijai,» mudina N.Ļubina, atgādinot, ka arī pašvaldības būvinspekcijas vadītāja un trīs palīgi būvinspektori neskaidrību gadījumā neatsaka konsultācijas. Arī iegādājoties privātmāju, papīros dokumentētais rūpīgi jāsalīdzina ar faktisko situāciju. Ja pircējs neatbilstības palaidis garām vai arī pats īpašnieks pēc laika izmaiņas grib legalizēt, viņam jārēķinās ar soda sankcijām, jo process tiek traktēts kā patvaļīga būvniecība. Administratīvo pārkāpumu kodekss pieļauj uzlikt sodu no 50 līdz 500 latiem. Tuvākajā nākotnē sodu apmēri solās būtiski pieaugt.
Kaimiņu «piemērs» nav arguments Pagaidām likumdošanā nav atrisinātas kontroles problēmas. Lai gan likums būvinspektoriem ļauj apsekot visa veida būves neatkarīgi no piederības, tomēr faktiski tik vienkārši cita privātīpašumā nevar iekļūt. Ir gadījumi, kad kaimiņi grib noskaidrot, kas īsti notiek, bet pārbaudītāji miteklī netiek iekšā. Ir īpašnieki, kas nelaiž iekšā, lai gan dzīvoklī dzirdams remontdarbu troksnis un kāpņu telpā redzams remontam raksturīgais baltais nopēdojums. Nākas paļauties uz remonta veicējiem un to, ka nesošajām konstrukcijām viņi klāt neķersies. Tā kā pēdējos gados par būvniekiem sevi uzskata visdažādāko profesiju pārstāvji, paļaušanās nav pareizākā taktika. Tāpat cilvēkiem raksturīgi norādīt uz kaimiņu un radu piemēru: sak’, kāpēc man vēl ar kaut ko jākonsultējas, ja citi to jau realizējuši?! Tas gan nav nekāds arguments prasību neievērošanai. Kamēr likumdošanā nebūs fiksēts, kādus darbus var veikt pašu spēkiem, situācijas var būt visdažādākās, arī saistītas ar bīstamību. Tāpat ikvienam dzīvokļa īpašniekam jārēķinās, ka daudzdzīvokļu māja nepieder viņam vienīgajam. Ir jādomā par kaimiņiem, par pārbūves izraisītajiem trokšņiem un vibrāciju, kuras rezultātā kaimiņu dzīvokļu sienās var parādīties plaisiņas. Tāpat nereti problēmas sagādā atslēgta apkure un karstais ūdens vai pēkšņi pazudusi elektrība.
Maksimālais sods un darbu apturēšana No lielām problēmām patvaļīgas pārbūves dēļ jelgavnieki sevi pasargājuši, tomēr raižu netrūkst. Šā gada sākumā patvaļīgas aktivitātes konstatētas RAF masīvā paneļu mājā. Deviņstāvu ēkās situācija ir atšķirīga un ar metinātajām konstrukcijām jārīkojas uzmanīgi. Būvinspektoriem dzīvoklī izdevies ierasties īstajā brīdī, kad remontstrādnieki ar perforatoru sāka kalt armēto betonu. Darbi tūlīt apturēti, būvniekiem uzdots nekavējoties stabilizēt konstrukcijas, savukārt dzīvokļa īpašnieks sodīts ar maksimālo sodu. Viņam arī uzdots nodrošināt sertificēta būvinženiera slēdzienu, vai bojātā konstrukcija turēs tai paredzēto slodzi. Īpašniekam bija jāatjauno konstrukcijas betona slānis un papildus jānostiprina. Par remontdarbiem informācija saņemta no Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes, kam savukārt bija ziņojuši kaimiņi. Datorizētā sistēma būvinspekcijai ļāvusi operatīvi pārliecināties par pārbūves saskaņošanu. Ir arī gadījumi, kad kaimiņi iedomājas, ka pārbūve ietekmē nama kopējo stāvokli, un dažkārt ir ļoti grūti pierādīt, ka situācija nav bīstama. «Šogad trauksmes signālu ir ievērojami mazāk, bet pērn nebija nedēļas, kad kāds nezvanītu,» stāsta N.Ļubina. Pēc Būvvaldes datiem pēdējā laikā speciālisti nedēļā apstiprina apmēram četras apliecinājuma kartes. Pērn šajā laikā bija jāsaskaņo septiņas astoņas vienkāršotās renovācijas. U.Seržāns papildina, ka tas saistīts ar dzīvokļu iegādes pieaugumu pēdējos gados, šogad pirkumi un līdz ar to pārbūves notiek retāk.
Visdrūmākās krāsas un īstenība Saņemot signālus no iedzīvotājiem, pārbūves ietekme uz māju parasti tiek zīmēta visdrūmākajās krāsās: sak’, māja tūlīt sagāzīsies, sienas saplaisās u.tml. «Tomēr īstenībā vecās padomju mājas ir būvētas tik pamatīgi, ka tik vienkārši konstrukciju drošību ietekmēt nav iespējams,» pēc prakses spriež U.Seržāns. Vai ikviens atceras, kādu troksni izraisīja pāļu dzīšana RAF masīvā. Pēc iedzīvotāju sūdzībām par plaisu parādīšanos pašvaldība piesaistīja ekspertus, kas veica visu neapmierināto iedzīvotāju dzīvokļu pārbaudi. Speciālisti nekonstatēja, ka vibrācija mitekļu stāvokli būtu ietekmējusi. Savukārt Būvvaldes speciālisti visvairāk atzinumu gaidīja, lai noskaidrotu, vai pāļu dzīšana ietekmējusi paneļmāju stāvokli, kur nereti veiktas dzīvokļu pārbūves. Galvaspilsētas eksperti neko bīstamu nekonstatēja. Dzīvoklī, kurā tika konstatēta nelegāla pārbūve, vietām apmetuma nobiršanu gar logiem vai sienu ieplaisāšanu bija izraisījušas remonta gaitā pieļautās tehnoloģiskās nepilnības. «Lai gan pāļu dzīšanas tehnoloģija ir būtiski mainījusies un dzīšanas vietā tos zemē var ieskrūvēt, tomēr ik reizi pirms šiem darbiem pievēršam pastiprinātu uzmanību,» stāsta N.Ļubina, atgādinot, ka tā notika arī pirms «Pilsētas pasāžas» būvniecības. Tolaik pārbaudīts visu apkārtējo māju tehniskais stāvoklis. Bažas izraisījusi Katoļu ielas 6. ēka, kas savilkta ar stieņiem, savukārt Katoļu ielas 1. mājai bīstamību izraisa balkoni. Tomēr nobīdes no normas nav novērotas. Ne viens vien nodomājis, ka plaisu ēkā Svētes un Pulkveža O.Kalpaka ielas stūrī izraisījušas namā notikušās pārbūves, sevišķi ēkas pirmajā stāvā. Būvinspektore precizē, ka plaisa ēkai bijusi vēl pirms pirmā stāva renovācijas. Ienākot ēkā juridiskām personām un veicot pārbūves, plaisa nostiprināta un panākts, ka turpmāk tā vairs «nestaigās». Vienīgi ēkas fasāde vēl joprojām palikusi bez apdares.
Visām lodžijām jābūt vienotā stilā Atsevišķa tēma ir lodžijas. Arī tās iespējams pārbūvēt, taču vienotā stilā, nevis kā katram ienāk prātā. «Pirms tam vislabāk visai mājai, sliktākajā gadījumā – atsevišķās sekcijas iedzīvotājiem –, jāvienojas par lodžiju stiklojumu,» stāsta U.Seržāns. Pērn Būvvalde šo jautājumu aktualizēja, bet ikdienā sokas smagi. Vairākas mājas ir apsekotas, gada laikā iedzīvotājiem uzdots nonākt pie vienota risinājuma. Vienai mājai Meiju ceļā 48 saskaņots projekts par lodžiju stiklojuma veidu. Tas noticis pēc pašas mājas iemītnieku iniciatīvas un mājas vecākā ierosmes. Arī 4. līnijas 1. mājā, veicot renovāciju, izdevies sakārtot ēkas fasādi. Taču uz vispārējā fona tas nav nekas. Ikdienā Būvvaldē saskaņoti projekti, kad dzīvokļu īpašnieki uz lodžijas rēķina paplašina dzīvojamo platību. Tas iespējams, vienojoties par kopskatu, lai gan lodžijas nolūks ir nodrošināt vēdināšanu un tai vajadzētu pildīt sākotnējo funkciju. Tāpat augšstāvu mitekļos iespējams ierīkot kamīnus, apvienot līdzās esošus vai augšstāva un apakšstāva dzīvokļus, atsevišķos gadījumos – izbūvēt bēniņus. Taču šādās reizēs, kad tiek skartas ēkas konstrukcijas un pārējo iedzīvotāju kopīpašums (fasādes, jumti, nesošās sienas), nepieciešama pilnīgi visu pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana un tehniskais projekts kā ēkas pilnīgas renovācijas gadījumā. Labas ieceres tiek nobremzētas U.Seržāns vērtē, ka prasība visas mājas dzīvokļu īpašniekiem nonākt pie vienota varianta risinājumu apgrūtina. Tāpat nepieciešamība saņemt visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu ierobežo un nobremzē daudzas labas ieceres. «Ja likumdevēji šos trūkumus novērstu, ēkas daudz ātrāk izdotos sakārtot. Pie mums grūti panākt vienotību pat starp trim cilvēkiem, kur nu vēl starp visiem daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem,» secina Būvvaldes speciālisti. Piemēram, Lielās ielas 30. mājai būtu jāatjauno jumts. Mājas vecākais atrada firmu, kas bija ar mieru sakārtot jumtu, izbūvējot papildu mansarda stāvu, kas nodrošinātu papildu ieņēmums. Ēkai būtu izbūvēts lifts, kā arī sakārtota fasāde. Eksperti atzina, ka tas ir iespējams, bet simtprocentīgu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu dabūt tā arī neizdevās… Būvvaldes rūgtā pieredze liecina, ka nākotnē piekrišana varētu izrādīties vēl problemātiskāka. Lai izvairītos no strīdus gadījumiem tiesās, iespējams, saistošajos noteikumos nāksies ieviest prasību īpašnieku parakstus apstiprināt pie notāra.
Foto: Ivars Veiliņš