24.1 °C, 3.5 m/s, 50.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāArī savās mājās nevar darīt visu, kas ienāk prātā
Arī savās mājās nevar darīt visu, kas ienāk prātā
14/08/2008

Pašlaik lielais dzīvokļu pārbūves bums ir pierimis, tomēr netrūkst saimnieku, kas joprojām savu mitekli vēlas padarīt mūsdienīgāku un ērtāku, apvienojot dzīvojamo istabu ar virtuvi vai paplašinot vannas istabu. Par to, kas pārbūves gadījumos jāņem vērā, stāsta Jelgavas Būvvaldes galvenais arhitekts Uldis Seržāns un būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina.

Anna Afanasjeva

Pašlaik lielais dzīvokļu pārbūves bums ir pierimis, tomēr
netrūkst saimnieku, kas joprojām savu mitekli vēlas padarīt
mūsdienīgāku un ērtāku, apvienojot dzīvojamo istabu ar virtuvi vai
paplašinot vannas istabu. Par to, kas pārbūves gadījumos jāņem
vērā, stāsta Jelgavas Būvvaldes galvenais arhitekts Uldis Seržāns
un būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina.

Faktiski cilvēkiem jāsaprot, ka bez saskaņošanas un konsultēšanās
ar speciālistiem viņi savā dzīvoklī uz savu galvu var veikt tikai
kosmētisko remontu. Lai procedūras vienkāršotu, likumdevēji ir
veikuši izmaiņas un ieviesuši terminus «dzīvokļa vienkāršotā
renovācija» un «vienkāršotā rekonstrukcija». Tādējādi, veicot
nelielu pārbūvi, īpašniekiem nav jākārto tik apjomīga projekta
dokumentācija kā būvniecības vai ēkas pilnīgas renovācijas
gadījumā.

Pirms pārbūves
izmaiņas jāsaskaņo
Uz jautājumu, kas pirms iecerētajām izmaiņām jādara, N.Ļubina
vispirms iesaka vērsties pie sertificēta arhitekta. Lai izpētītu
situāciju, viņam šajā vienkāršākajā gadījumā pietiks ar dzīvokļa
inventarizācijas lietu – šeit redzamas nenesošās sienas, kuras
atļauts nojaukt, un nesošās konstrukcijas, ko nedrīkst ietekmēt.
Arhitekts aizpilda vienkāršotas renovācijas dokumentu –
apliecinājuma karti un pievieno dzīvokļa esošo un jauno plānojumu
ar eksplikāciju un iesniedz saskaņošanai pašvaldības Informācijas
centrā, no kurienes dokumenti nonāk Būvvaldē. Saskaņošanai likumā
paredzētas desmit dienas, bet parasti process notiek ātrāk, jo
vienkāršotās renovācijas dokumentu izskatīšana neprasa tik daudz
laika. Pašvaldībā šis pakalpojums ir bez maksas. Papildus Būvvalde
prasa, lai dzīvokļa īpašnieks apliecinājuma karti saskaņotu ar
mājas apsaimniekotāju, lai tas būtu informēts par izmaiņām un
pieprasītu aktualizēt dzīvokļa inventarizācijas lietu.
Ikdiena gan liecina, ka iedzīvotāji bieži vispirms veic pārbūvi un
tikai pēc tam, kad īpašums jāieraksta zemesgrāmatā vai jāpārdod,
kārto dokumentus. Labākajā gadījumā procesu oficiāli formē paralēli
pārbūvei.
«Tāpēc vēlos uzsvērt, ka, pērkot dzīvokli, noteikti jāpievērš
uzmanība, vai spēkā esošajā inventarizācijas lietā fiksētais
plānojums, starpsienu un komunikāciju izvietojums atbilst
faktiskajai situācijai,» mudina N.Ļubina, atgādinot, ka arī
pašvaldības būvinspekcijas vadītāja un trīs palīgi būvinspektori
neskaidrību gadījumā neatsaka konsultācijas. Arī iegādājoties
privātmāju, papīros dokumentētais rūpīgi jāsalīdzina ar faktisko
situāciju.
Ja pircējs neatbilstības palaidis garām vai arī pats īpašnieks pēc
laika izmaiņas grib legalizēt, viņam jārēķinās ar soda sankcijām,
jo process tiek traktēts kā patvaļīga būvniecība. Administratīvo
pārkāpumu kodekss pieļauj uzlikt sodu no 50 līdz 500 latiem.
Tuvākajā nākotnē sodu apmēri solās būtiski pieaugt.

Kaimiņu «piemērs»
nav arguments
Pagaidām likumdošanā nav atrisinātas kontroles problēmas. Lai gan
likums būvinspektoriem ļauj apsekot visa veida būves neatkarīgi no
piederības, tomēr faktiski tik vienkārši cita privātīpašumā nevar
iekļūt. Ir gadījumi, kad kaimiņi grib noskaidrot, kas īsti notiek,
bet pārbaudītāji miteklī netiek iekšā. Ir īpašnieki, kas nelaiž
iekšā, lai gan dzīvoklī dzirdams remontdarbu troksnis un kāpņu
telpā redzams remontam raksturīgais baltais nopēdojums. Nākas
paļauties uz remonta veicējiem un to, ka nesošajām konstrukcijām
viņi klāt neķersies. Tā kā pēdējos gados par būvniekiem sevi
uzskata visdažādāko profesiju pārstāvji, paļaušanās nav pareizākā
taktika. Tāpat cilvēkiem raksturīgi norādīt uz kaimiņu un radu
piemēru: sak’, kāpēc man vēl ar kaut ko jākonsultējas, ja citi to
jau realizējuši?! Tas gan nav nekāds arguments prasību
neievērošanai.
Kamēr likumdošanā nebūs fiksēts, kādus darbus var veikt pašu
spēkiem, situācijas var būt visdažādākās, arī saistītas ar
bīstamību. Tāpat ikvienam dzīvokļa īpašniekam jārēķinās, ka
daudzdzīvokļu māja nepieder viņam vienīgajam. Ir jādomā par
kaimiņiem, par pārbūves izraisītajiem trokšņiem un vibrāciju, kuras
rezultātā kaimiņu dzīvokļu sienās var parādīties plaisiņas. Tāpat
nereti problēmas sagādā atslēgta apkure un karstais ūdens vai
pēkšņi pazudusi elektrība.

Maksimālais sods
un darbu apturēšana
No lielām problēmām patvaļīgas pārbūves dēļ jelgavnieki sevi
pasargājuši, tomēr raižu netrūkst. Šā gada sākumā patvaļīgas
aktivitātes konstatētas RAF masīvā paneļu mājā. Deviņstāvu ēkās
situācija ir atšķirīga un ar metinātajām konstrukcijām jārīkojas
uzmanīgi. Būvinspektoriem dzīvoklī izdevies ierasties īstajā brīdī,
kad remontstrādnieki ar perforatoru sāka kalt armēto betonu. Darbi
tūlīt apturēti, būvniekiem uzdots nekavējoties stabilizēt
konstrukcijas, savukārt dzīvokļa īpašnieks sodīts ar maksimālo
sodu. Viņam arī uzdots nodrošināt sertificēta būvinženiera
slēdzienu, vai bojātā konstrukcija turēs tai paredzēto slodzi.
Īpašniekam bija jāatjauno konstrukcijas betona slānis un papildus
jānostiprina. Par remontdarbiem informācija saņemta no Jelgavas
Nekustamā īpašuma pārvaldes, kam savukārt bija ziņojuši kaimiņi.
Datorizētā sistēma būvinspekcijai ļāvusi operatīvi pārliecināties
par pārbūves saskaņošanu.
Ir arī gadījumi, kad kaimiņi iedomājas, ka pārbūve ietekmē nama
kopējo stāvokli, un dažkārt ir ļoti grūti pierādīt, ka situācija
nav bīstama.
«Šogad trauksmes signālu ir ievērojami mazāk, bet pērn nebija
nedēļas, kad kāds nezvanītu,» stāsta N.Ļubina. Pēc Būvvaldes datiem
pēdējā laikā speciālisti nedēļā apstiprina apmēram četras
apliecinājuma kartes. Pērn šajā laikā bija jāsaskaņo septiņas
astoņas vienkāršotās renovācijas. U.Seržāns papildina, ka tas
saistīts ar dzīvokļu iegādes pieaugumu pēdējos gados, šogad pirkumi
un līdz ar to pārbūves notiek retāk.

Visdrūmākās krāsas
un īstenība
Saņemot signālus no iedzīvotājiem, pārbūves ietekme uz māju parasti
tiek zīmēta visdrūmākajās krāsās: sak’, māja tūlīt sagāzīsies,
sienas saplaisās u.tml. «Tomēr īstenībā vecās padomju mājas ir
būvētas tik pamatīgi, ka tik vienkārši konstrukciju drošību
ietekmēt nav iespējams,» pēc prakses spriež U.Seržāns.
Vai ikviens atceras, kādu troksni izraisīja pāļu dzīšana RAF
masīvā. Pēc iedzīvotāju sūdzībām par plaisu parādīšanos pašvaldība
piesaistīja ekspertus, kas veica visu neapmierināto iedzīvotāju
dzīvokļu pārbaudi. Speciālisti nekonstatēja, ka vibrācija mitekļu
stāvokli būtu ietekmējusi. Savukārt Būvvaldes speciālisti visvairāk
atzinumu gaidīja, lai noskaidrotu, vai pāļu dzīšana ietekmējusi
paneļmāju stāvokli, kur nereti veiktas dzīvokļu pārbūves.
Galvaspilsētas eksperti neko bīstamu nekonstatēja. Dzīvoklī, kurā
tika konstatēta nelegāla pārbūve, vietām apmetuma nobiršanu gar
logiem vai sienu ieplaisāšanu bija izraisījušas remonta gaitā
pieļautās tehnoloģiskās nepilnības.
«Lai gan pāļu dzīšanas tehnoloģija ir būtiski mainījusies un
dzīšanas vietā tos zemē var ieskrūvēt, tomēr ik reizi pirms šiem
darbiem pievēršam pastiprinātu uzmanību,» stāsta N.Ļubina,
atgādinot, ka tā notika arī pirms «Pilsētas pasāžas» būvniecības.
Tolaik pārbaudīts visu apkārtējo māju tehniskais stāvoklis. Bažas
izraisījusi Katoļu ielas 6. ēka, kas savilkta ar stieņiem, savukārt
Katoļu ielas 1. mājai bīstamību izraisa balkoni. Tomēr nobīdes no
normas nav novērotas.
Ne viens vien nodomājis, ka plaisu ēkā Svētes un Pulkveža O.Kalpaka
ielas stūrī izraisījušas namā notikušās pārbūves, sevišķi ēkas
pirmajā stāvā. Būvinspektore precizē, ka plaisa ēkai bijusi vēl
pirms pirmā stāva renovācijas. Ienākot ēkā juridiskām personām un
veicot pārbūves, plaisa nostiprināta un panākts, ka turpmāk tā
vairs «nestaigās». Vienīgi ēkas fasāde vēl joprojām palikusi bez
apdares.

Visām lodžijām
jābūt vienotā stilā
Atsevišķa tēma ir lodžijas. Arī tās iespējams pārbūvēt, taču
vienotā stilā, nevis kā katram ienāk prātā. «Pirms tam vislabāk
visai mājai, sliktākajā gadījumā – atsevišķās sekcijas
iedzīvotājiem –, jāvienojas par lodžiju stiklojumu,» stāsta
U.Seržāns.
Pērn Būvvalde šo jautājumu aktualizēja, bet ikdienā sokas smagi.
Vairākas mājas ir apsekotas, gada laikā iedzīvotājiem uzdots nonākt
pie vienota risinājuma. Vienai mājai Meiju ceļā 48 saskaņots
projekts par lodžiju stiklojuma veidu. Tas noticis pēc pašas mājas
iemītnieku iniciatīvas un mājas vecākā ierosmes. Arī 4. līnijas 1.
mājā, veicot renovāciju, izdevies sakārtot ēkas fasādi. Taču uz
vispārējā fona tas nav nekas.
Ikdienā Būvvaldē saskaņoti projekti, kad dzīvokļu īpašnieki uz
lodžijas rēķina paplašina dzīvojamo platību. Tas iespējams,
vienojoties par kopskatu, lai gan lodžijas nolūks ir nodrošināt
vēdināšanu un tai vajadzētu pildīt sākotnējo funkciju. Tāpat
augšstāvu mitekļos iespējams ierīkot kamīnus, apvienot līdzās
esošus vai augšstāva un apakšstāva dzīvokļus, atsevišķos gadījumos
– izbūvēt bēniņus. Taču šādās reizēs, kad tiek skartas ēkas
konstrukcijas un pārējo iedzīvotāju kopīpašums (fasādes, jumti,
nesošās sienas), nepieciešama pilnīgi visu pārējo dzīvokļu
īpašnieku piekrišana un tehniskais projekts kā ēkas pilnīgas
renovācijas gadījumā.
Labas ieceres
tiek nobremzētas
U.Seržāns vērtē, ka prasība visas mājas dzīvokļu īpašniekiem nonākt
pie vienota varianta risinājumu apgrūtina. Tāpat nepieciešamība
saņemt visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu ierobežo un nobremzē
daudzas labas ieceres. «Ja likumdevēji šos trūkumus novērstu, ēkas
daudz ātrāk izdotos sakārtot. Pie mums grūti panākt vienotību pat
starp trim cilvēkiem, kur nu vēl starp visiem daudzdzīvokļu nama
iedzīvotājiem,» secina Būvvaldes speciālisti.
Piemēram, Lielās ielas 30. mājai būtu jāatjauno jumts. Mājas
vecākais atrada firmu, kas bija ar mieru sakārtot jumtu, izbūvējot
papildu mansarda stāvu, kas nodrošinātu papildu ieņēmums. Ēkai būtu
izbūvēts lifts, kā arī sakārtota fasāde. Eksperti atzina, ka tas ir
iespējams, bet simtprocentīgu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu dabūt
tā arī neizdevās…
Būvvaldes rūgtā pieredze liecina, ka nākotnē piekrišana varētu
izrādīties vēl problemātiskāka. Lai izvairītos no strīdus
gadījumiem tiesās, iespējams, saistošajos noteikumos nāksies
ieviest prasību īpašnieku parakstus apstiprināt pie notāra.

Foto: Ivars Veiliņš