«Asins nodošana ir ļoti cēls pasākums – tā ir nesavtīga asins ziedošana otram, par to pretī neprasot materiālu labumu. Donori neapšaubāmi ir dāsni cilvēki, ar aktīvu, pozitīvu dzīves uztveri, kas jūtas gandarīti, ja spējuši kādam palīdzēt, varbūt pat glābt dzīvību,» saka Jelgavas pilsētas slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja Solvita Dzērve.
Sintija Čepanone
Viņa atklāj, ka katram cilvēkam organismā ir vidēji 5,5 litri asiņu jeb 1/13 daļa no kopējā svara. Kļūstot par donoru, vienā reizē cilvēks ziedo 450 mililitrus asiņu plus 30 mililitrus analīzēm. «Veselam cilvēkam tas neskādē, gluži otrādi – nododot asinis, organismā tiek stimulēta asinsrades sistēmas atjaunošanās, turklāt asins nodošana raisa pozitīvas emocijas, tostarp sniedz morālu gandarījumu, un donori retāk slimo ar akūtām un hroniskām slimībām,» atklāj S.Dzērve un kopā ar nodaļas virsmāsu Emmu Ašurko stāsta par cēlo cilvēka izvēli nodot asinis jeb kļūt par donoru.
0 negatīvās asinis – zelta vērtē Primārais Asins sagatavošanas nodaļas uzdevums ir ar asinīm nodrošināt Jelgavas slimnīcu. Ja kādas asins devas paliek pāri, tās piedāvā Valsts asinsdonoru centram, kā arī citām Asins sagatavošanas nodaļām, ja pietrūkst – lūdz tām palīdzību. «Tas tādēļ, lai maksimāli racionāli izmantotu asins krājumus,» teic S.Dzērve. Pērn Jelgavas pilsētas slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļā veiktas 1656 asins donācijas no 956 cilvēkiem. S.Dzērve un E.Ašurko vērtē, ka Jelgavas slimnīca par donoru trūkumu sūdzēties nevar. «Donoru aktivitāte salīdzinoši mazāka ir vasaras mēnešos – cilvēki dodas atpūsties, studenti pilsētu pamet. Taču arī vasarā mēs nevaram teikt, ka asiņu pietrūkst. Drīzāk gan pietrūkst kaut kas konkrēts, piemēram, rēzus negatīvās asinis,» teic S.Dzērve, bet E.Ašurko papildina, ka svarīgi, lai rezervē allaž būtu 0 grupas negatīvās asinis, ko nevar aizvietot ar citām, savukārt deficīta gadījumā tās drīkst pārliet pacientiem ar citu grupu. «Donors, kuram ir 0 grupas negatīvās asinis, ir universāls,» nosaka E.Ašurko.
Jelgavā daudz pirmreizējo donoru Taujāta, kāds tad ir «vidusmēra» donora portrets, S.Dzērve teic, ka pašlaik par donoriem kļūst galvenokārt gados jauni cilvēki – piemēram, pagājušajā otrdienā no kopumā 18 donoriem tikai četri nebija jaunieši. «Iespējams, tas izskaidrojams ar Sarkanā Krusta Jauniešu nodaļas aktivitātēm, taču ļoti atsaucīgi ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti un Jelgavas skolu pēdējo klašu audzēkņi,» teic S.Dzērve, atklājot, ka viņi lielākoties nāk bariņos pa trim četriem skolēniem, bet bijuši arī gadījumi, kad nodot asinis ierodas pat vesela klase. Piemēram, pērnā gada nogalē nodot asinis ieradās 4. vidusskolas «divpadsmitie» – 31 cilvēks, savukārt šā gada sākumā – apmēram divdesmit 1. ģimnāzijas skolēni. Taču arī Jelgavas pilsētas slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļai ir savs «zelta fonds» – cilvēki, kas asinis nodod regulāri. «Mūsu «zelta fonds» ir apmēram 5000 cilvēki, kas asinis ziedojuši kā trīs četras, tā pat 120 un vairāk reižu,» S.Dzērve piebilst, ka tieši viņi ir vislabākie, jo atšķirībā no pirmreizējajiem donoriem viņiem visas nepieciešamās analīzes veiktas vairākkārt, zināms viņu veselības stāvoklis, kas sniedz drošības sajūtu. Ja nepieciešamas kādas konkrētas grupas asinis, kādam no viņiem droši var piezvanīt – pieredze apliecinājusi, ka viņi neatteiks. «Tāpēc jau viņi kļuvuši par donoriem, lai nesavtīgi palīdzētu citiem,» nosaka S.Dzērve. Uz jautājumu, cik no pirmreizējiem donoriem nodot asinis atnāk arī otro un trešo reizi, mediķes atbild – daudzi jeb vidēji 80 procenti. Turklāt jaunieši, kas uzsākuši studijas galvaspilsētā, iespējams, pēc tam jau asinis nodod nevis Jelgavā, bet Valsts asinsdonoru centrā. Protams, nereti par donoru cilvēks kļūst tādēļ, lai palīdzētu kādam tuviniekam – pacientam, kam nepieciešama asins pārliešana. «Tad gan vairs nevaram runāt par vecumu – nodot asinis tuvinieka vajadzībām nāk kā jauni, tā arī cilvēki jau krietni gados,» S.Dzērve stāsta, ka viņi, kļūstot par donoriem, papildina kopējo asins banku – pacients saņem tās asinis, kas viņam vajadzīgas, savukārt tuvinieku nodotās noteikti būs nepieciešamas kādam citam slimniekam. Iespējams, arī citā Latvijas pilsētā. Piemēram, pagājušajā gadā, lai palīdzētu saviem piederīgajiem, Jelgavā asinis nodevuši kopumā 347 cilvēki.
Asinis nodod pārliecības dēļ Pašlaik Jelgavas slimnīcā nodot asinis iespējams trīs dienas nedēļā. «Veicām donoru anketēšanu, un pašlaik tas reizi nedēļā – otrdienā – izdarāms arī vakarpusē pēc darba,» atklāj S.Dzērve. Ikvienam, kas ziedo asinis, pienākas tā sauktās donora brokastis, un viņa stāsta, ka valsts šim mērķim paredzējusi latu katram donoram. «Sākotnēji mums bija doma paciņā ielikt rudzu galetes, kausēto sieriņu, taču šiem produktiem ir niecīgs derīguma termiņš, tāpēc nolēmām katram donoram brokastīs pasniegt paciņu ar cepumiem, šokolādes tāfelīti, paciņu sulas un kafiju «trīs vienā»,» S.Dzērve novērojusi, ka donori par šiem našķiem ir priecīgi. Savukārt pēc procedūras viņiem piešķir piecus latus. «Taču tā noteikti nav samaksa par asinīm, bet gan nauda pusdienām, pastiprinātam uzturam – asins nodošana taču ir brīvprātīga,» S.Dzērve akcentē, ka citās valstīs cilvēki par šo cēlo darbu saņem nevis naudu, bet gan suvenīrus, piemēram, īpašu nozīmīti, pildspalvu, lietussargu. Viņa pieļauj, ka gan jau kāds asinis tomēr nodod naudas dēļ, taču tas noteikti nav vairums. Galvenokārt par donoriem kļūst pārliecības dēļ. Donoriem pienākas arī brīva diena, kad ziedo asinis, kā arī vēl viena pēc asins ziedošanas, taču šo brīvdienu var izmantot arī vēlāk, piemēram, pieskaitīt atvaļinājumam.
Par veselības stāvokli jāinteresējas pašiem Donoriem tiek veikta arī bezmaksas veselības pārbaude, un dažkārt gadās, ka donora asinis pārliešanai nav derīgas. Tad tās tiek brāķētas un utilizētas. «Nevar teikt, ka šādu gadījumu būtu daudz – ir dienas, kad netiek brāķēta neviena asins deva, dažkārt – viena divas. Piemēram, pagājušajā gadā kā nederīgas norakstījām kopumā 26 asins devas,» atklāj E.Ašurko. Tātad pirms asins pārliešanas tās rūpīgi tiek izmeklētas. Vispirms veic analīzes, lai noteiktu donora asins grupu un hemoglobīna līmeni, taču asins devā nosaka arī hepatīta B izraisītāju; antivielas pret hepatītu C; HIV; sifilisa izraisītāju, veic bioķīmiskas analīzes un nosaka aknu fermenta līmeni. «Mums ir noteikta līguma forma, kuru donors, apņemoties painteresēties par analīžu rezultātiem, paraksta,» taču S.Dzērve norāda – ja testu rezultāts ir pozitīvs, šī informācija nonāk arī specializētos medicīnas centros, piemēram, Sabiedrības veselības aģentūrā, un pat tad, ja cilvēks par rezultātiem nav painteresējies pats, viņam tos dara zināmus.
Nepieciešamas aizvien svaigas asinis Kad 450 mililitri donora asiņu piepildījušas īpašo maisiņu, tas tiek noslēgts, un asinis iziet četru stundu miera periodu. «Tās tiek turētas noteiktā temperatūrā, kamēr nomierinās šūnas, pabeidzas fermentatīvas reakcijas utt.,» skaidro S.Dzērve. Pēc tam asins devas ievieto centrifūgā, tās ar apmēram 3500 apgriezieniem minūtē tiek centrifūgētas, kamēr sadalās: apakšējā slānītī nosēžas eritrocīti, vidējā – trombocīti un leikocīti, savukārt virsējā kārtiņā atdalās plazma. S.Dzērve teic, ka šie slāņi redzami pat ar «neapbruņotu» aci, un tie pēc tam tiek cits no cita automātiski atdalīti ar īpašas ierīces – separatora – palīdzību. Eritrocītu masu plus četros grādos uzglabā ledusskapī, un tā ir derīga 35 dienas pēc sagatavošanas, trombocītu – septiņas dienas, savukārt plazmu stundas laikā sasaldē mīnus 50 grādu temperatūrā, un pēc 4 – 6 mēnešu karantīnas laika tā ir derīga trīs gadus. S.Dzērve atklāj, ka, piemēram, eritrocītus biežāk lieto asins zudumu gadījumos, operāciju, pēctraumu laikā, ja ir ļaundabīgi audzēji, savukārt plazma nepieciešama akūtu saslimšanu gadījumos, jo līdz ar plazmu tiek ievadīti recēšanas faktori. Un tas nozīmē, ka mediķiem nepieciešamas arvien jaunas un jaunas asinis, lai varētu palīdzēt kādam, kam tas nepieciešams. Varbūt arī tu vēlies kļūt par donoru? Iespējams, tieši tu, ziedojot asinis, vari izglābt kāda cilvēka dzīvību…
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %