3.6 °C, 4.4 m/s, 56.2 %

Pilsētā

Arī tu vari izglābt dzīvību!
01/05/2008

«Asins nodošana ir ļoti cēls pasākums – tā ir nesavtīga asins ziedošana otram, par to pretī neprasot materiālu labumu. Donori neapšaubāmi ir dāsni cilvēki, ar aktīvu, pozitīvu dzīves uztveri, kas jūtas gandarīti, ja spējuši kādam palīdzēt, varbūt pat glābt dzīvību,» saka Jelgavas pilsētas slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja Solvita Dzērve.

Sintija Čepanone

«Asins nodošana ir ļoti cēls pasākums – tā ir nesavtīga
asins ziedošana otram, par to pretī neprasot materiālu labumu.
Donori neapšaubāmi ir dāsni cilvēki, ar aktīvu, pozitīvu dzīves
uztveri, kas jūtas gandarīti, ja spējuši kādam palīdzēt, varbūt pat
glābt dzīvību,» saka Jelgavas pilsētas slimnīcas Asins
sagatavošanas nodaļas vadītāja Solvita Dzērve.

Viņa atklāj, ka katram cilvēkam organismā ir vidēji 5,5 litri asiņu
jeb 1/13 daļa no kopējā svara. Kļūstot par donoru, vienā reizē
cilvēks ziedo 450 mililitrus asiņu plus 30 mililitrus analīzēm.
«Veselam cilvēkam tas neskādē, gluži otrādi – nododot asinis,
organismā tiek stimulēta asinsrades sistēmas atjaunošanās, turklāt
asins nodošana raisa pozitīvas emocijas, tostarp sniedz morālu
gandarījumu, un donori retāk slimo ar akūtām un hroniskām
slimībām,» atklāj S.Dzērve un kopā ar nodaļas virsmāsu Emmu Ašurko
stāsta par cēlo cilvēka izvēli nodot asinis jeb kļūt par
donoru.

0 negatīvās asinis –
zelta vērtē
Primārais Asins sagatavošanas nodaļas uzdevums ir ar asinīm
nodrošināt Jelgavas slimnīcu. Ja kādas asins devas paliek pāri, tās
piedāvā Valsts asinsdonoru centram, kā arī citām Asins
sagatavošanas nodaļām, ja pietrūkst – lūdz tām palīdzību. «Tas
tādēļ, lai maksimāli racionāli izmantotu asins krājumus,» teic
S.Dzērve.
Pērn Jelgavas pilsētas slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļā veiktas
1656 asins donācijas no 956 cilvēkiem. S.Dzērve un E.Ašurko vērtē,
ka Jelgavas slimnīca par donoru trūkumu sūdzēties nevar. «Donoru
aktivitāte salīdzinoši mazāka ir vasaras mēnešos – cilvēki dodas
atpūsties, studenti pilsētu pamet. Taču arī vasarā mēs nevaram
teikt, ka asiņu pietrūkst. Drīzāk gan pietrūkst kaut kas konkrēts,
piemēram, rēzus negatīvās asinis,» teic S.Dzērve, bet E.Ašurko
papildina, ka svarīgi, lai rezervē allaž būtu 0 grupas negatīvās
asinis, ko nevar aizvietot ar citām, savukārt deficīta gadījumā tās
drīkst pārliet pacientiem ar citu grupu. «Donors, kuram ir 0 grupas
negatīvās asinis, ir universāls,» nosaka E.Ašurko.

Jelgavā daudz
pirmreizējo donoru
Taujāta, kāds tad ir «vidusmēra» donora portrets, S.Dzērve teic, ka
pašlaik par donoriem kļūst galvenokārt gados jauni cilvēki –
piemēram, pagājušajā otrdienā no kopumā 18 donoriem tikai četri
nebija jaunieši. «Iespējams, tas izskaidrojams ar Sarkanā Krusta
Jauniešu nodaļas aktivitātēm, taču ļoti atsaucīgi ir Latvijas
Lauksaimniecības universitātes studenti un Jelgavas skolu pēdējo
klašu audzēkņi,» teic S.Dzērve, atklājot, ka viņi lielākoties nāk
bariņos pa trim četriem skolēniem, bet bijuši arī gadījumi, kad
nodot asinis ierodas pat vesela klase. Piemēram, pērnā gada nogalē
nodot asinis ieradās 4. vidusskolas «divpadsmitie» – 31 cilvēks,
savukārt šā gada sākumā – apmēram divdesmit 1. ģimnāzijas
skolēni.
Taču arī Jelgavas pilsētas slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļai ir
savs «zelta fonds» – cilvēki, kas asinis nodod regulāri. «Mūsu
«zelta fonds» ir apmēram 5000 cilvēki, kas asinis ziedojuši kā trīs
četras, tā pat 120 un vairāk reižu,» S.Dzērve piebilst, ka tieši
viņi ir vislabākie, jo atšķirībā no pirmreizējajiem donoriem viņiem
visas nepieciešamās analīzes veiktas vairākkārt, zināms viņu
veselības stāvoklis, kas sniedz drošības sajūtu. Ja nepieciešamas
kādas konkrētas grupas asinis, kādam no viņiem droši var piezvanīt
– pieredze apliecinājusi, ka viņi neatteiks. «Tāpēc jau viņi
kļuvuši par donoriem, lai nesavtīgi palīdzētu citiem,» nosaka
S.Dzērve.
Uz jautājumu, cik no pirmreizējiem donoriem nodot asinis atnāk arī
otro un trešo reizi, mediķes atbild – daudzi jeb vidēji 80
procenti. Turklāt jaunieši, kas uzsākuši studijas galvaspilsētā,
iespējams, pēc tam jau asinis nodod nevis Jelgavā, bet Valsts
asinsdonoru centrā.
Protams, nereti par donoru cilvēks kļūst tādēļ, lai palīdzētu kādam
tuviniekam – pacientam, kam nepieciešama asins pārliešana. «Tad gan
vairs nevaram runāt par vecumu – nodot asinis tuvinieka vajadzībām
nāk kā jauni, tā arī cilvēki jau krietni gados,» S.Dzērve stāsta,
ka viņi, kļūstot par donoriem, papildina kopējo asins banku –
pacients saņem tās asinis, kas viņam vajadzīgas, savukārt tuvinieku
nodotās noteikti būs nepieciešamas kādam citam slimniekam.
Iespējams, arī citā Latvijas pilsētā. Piemēram, pagājušajā gadā,
lai palīdzētu saviem piederīgajiem, Jelgavā asinis nodevuši kopumā
347 cilvēki.

Asinis nodod
pārliecības dēļ
Pašlaik Jelgavas slimnīcā nodot asinis iespējams trīs dienas
nedēļā. «Veicām donoru anketēšanu, un pašlaik tas reizi nedēļā –
otrdienā – izdarāms arī vakarpusē pēc darba,» atklāj S.Dzērve.
Ikvienam, kas ziedo asinis, pienākas tā sauktās donora brokastis,
un viņa stāsta, ka valsts šim mērķim paredzējusi latu katram
donoram. «Sākotnēji mums bija doma paciņā ielikt rudzu galetes,
kausēto sieriņu, taču šiem produktiem ir niecīgs derīguma termiņš,
tāpēc nolēmām katram donoram brokastīs pasniegt paciņu ar cepumiem,
šokolādes tāfelīti, paciņu sulas un kafiju «trīs vienā»,» S.Dzērve
novērojusi, ka donori par šiem našķiem ir priecīgi. Savukārt pēc
procedūras viņiem piešķir piecus latus. «Taču tā noteikti nav
samaksa par asinīm, bet gan nauda pusdienām, pastiprinātam uzturam
– asins nodošana taču ir brīvprātīga,» S.Dzērve akcentē, ka citās
valstīs cilvēki par šo cēlo darbu saņem nevis naudu, bet gan
suvenīrus, piemēram, īpašu nozīmīti, pildspalvu, lietussargu. Viņa
pieļauj, ka gan jau kāds asinis tomēr nodod naudas dēļ, taču tas
noteikti nav vairums. Galvenokārt par donoriem kļūst pārliecības
dēļ.
Donoriem pienākas arī brīva diena, kad ziedo asinis, kā arī vēl
viena pēc asins ziedošanas, taču šo brīvdienu var izmantot arī
vēlāk, piemēram, pieskaitīt atvaļinājumam.

Par veselības
stāvokli
jāinteresējas pašiem
Donoriem tiek veikta arī bezmaksas veselības pārbaude, un dažkārt
gadās, ka donora asinis pārliešanai nav derīgas. Tad tās tiek
brāķētas un utilizētas. «Nevar teikt, ka šādu gadījumu būtu daudz –
ir dienas, kad netiek brāķēta neviena asins deva, dažkārt – viena
divas. Piemēram, pagājušajā gadā kā nederīgas norakstījām kopumā 26
asins devas,» atklāj E.Ašurko.
Tātad pirms asins pārliešanas tās rūpīgi tiek izmeklētas. Vispirms
veic analīzes, lai noteiktu donora asins grupu un hemoglobīna
līmeni, taču asins devā nosaka arī hepatīta B izraisītāju;
antivielas pret hepatītu C; HIV; sifilisa izraisītāju, veic
bioķīmiskas analīzes un nosaka aknu fermenta līmeni. «Mums ir
noteikta līguma forma, kuru donors, apņemoties painteresēties par
analīžu rezultātiem, paraksta,» taču S.Dzērve norāda – ja testu
rezultāts ir pozitīvs, šī informācija nonāk arī specializētos
medicīnas centros, piemēram, Sabiedrības veselības aģentūrā, un pat
tad, ja cilvēks par rezultātiem nav painteresējies pats, viņam tos
dara zināmus.

Nepieciešamas aizvien
svaigas asinis
Kad 450 mililitri donora asiņu piepildījušas īpašo maisiņu, tas
tiek noslēgts, un asinis iziet četru stundu miera periodu. «Tās
tiek turētas noteiktā temperatūrā, kamēr nomierinās šūnas,
pabeidzas fermentatīvas reakcijas utt.,» skaidro S.Dzērve. Pēc tam
asins devas ievieto centrifūgā, tās ar apmēram 3500 apgriezieniem
minūtē tiek centrifūgētas, kamēr sadalās: apakšējā slānītī nosēžas
eritrocīti, vidējā – trombocīti un leikocīti, savukārt virsējā
kārtiņā atdalās plazma. S.Dzērve teic, ka šie slāņi redzami pat ar
«neapbruņotu» aci, un tie pēc tam tiek cits no cita automātiski
atdalīti ar īpašas ierīces – separatora – palīdzību.
Eritrocītu masu plus četros grādos uzglabā ledusskapī, un tā ir
derīga 35 dienas pēc sagatavošanas, trombocītu – septiņas dienas,
savukārt plazmu stundas laikā sasaldē mīnus 50 grādu temperatūrā,
un pēc 4 – 6 mēnešu karantīnas laika tā ir derīga trīs
gadus. 
S.Dzērve atklāj, ka, piemēram, eritrocītus biežāk lieto asins
zudumu gadījumos, operāciju, pēctraumu laikā, ja ir ļaundabīgi
audzēji, savukārt plazma nepieciešama akūtu saslimšanu gadījumos,
jo līdz ar plazmu tiek ievadīti recēšanas faktori.
Un tas nozīmē, ka mediķiem nepieciešamas arvien jaunas un jaunas
asinis, lai varētu palīdzēt kādam, kam tas nepieciešams. Varbūt arī
tu vēlies kļūt par donoru? Iespējams, tieši tu, ziedojot asinis,
vari izglābt kāda cilvēka dzīvību…