Pagājušajā nedēļā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) visā Latvijā pastiprināti saņēma izsaukumus sakarā ar izteiktu alerģisku reakciju pēc kukaiņu dzēlieniem. Jelgavas pilsētas slimnīcā norāda, ka, slimnīcā pacienti ar alerģiskām reakcijām pēc kukaiņu kodumiem – gan bērni, gan pieaugušie – tiek uzņemti visas vasaras garumā, un līdz šim «rekords» bijis seši cilvēki vienā nedēļas nogalē.
«Pārsvarā cilvēki pie ātrās palīdzības vai Jelgavas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā vēršas gadījumā, ja pampums koduma vietā nepāriet vai pašsajūta pēkšņi ir pasliktinājusies,» tā Jelgavas pilsētas virsārste Solveiga Ābola, norādot: visbiežāk vecāki ir satraukušies par bērniem un nogādā viņus slimnīcā, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Ārste piebilst, ka lielākais pacientu skaits pēc kodumiem bija jūlija sākumā un aizpagājušajā nedēļā. Tad brīvdienās slimnīcā vērsās seši cilvēki tikai nedēļas nogalē.
Savukārt NMPD Zemgales reģionālā centra vadītāja vietnieks Kristiāns Galanders norāda, ka indīgo kukaiņu – bišu, lapeņu, iršu – sadzelto cilvēku skaits ir vienādi liels katru vasaru. Visbiežāk cilvēki gūst kodumus dārzā vai brīvā dabā, savukārt smagākos gadījumos iedzer saldinātus šķidrumus, kuros bijuši kukaiņi. Daži šāda veida gadījumi šovasar bijuši arī Jelgavas novadā. Viņš uzsver: cilvēkiem jābūt piesardzīgiem, savukārt tiem, kas ir alerģiski un jutīgi pret kukaiņu dzēlieniem, dodoties ārā, vēlams ņemt līdzi ārsta ieteiktos pretalerģijas līdzekļus, piemēram, tavegilu.
Ja kukainis – lapsene, bite vai irsis – tomēr ir iedzēlis, dzēluma vietai jāpieliek kaut kas vēss. Tas palīdzēs sašaurināt asinsvadus, mazināt sāpes, kā arī niezi un pampumu. Ja iedzēlusi bite, un dzēliena vietā būs palicis dzelonis, jācenšas to uzmanīgi izņemt. Bites dzeloņa galā ir indes maisiņš, no kura pakāpeniski izdalās inde. Velkot ārā dzeloni, jāizvairās no indes maisiņa saspiešanas, savukārt pēc tam dzēliena vietai ieteicams uzlikt vēsumu un koduma vietu dezinficēt. Ja kodums ir mutes dobumā, mutē jāieliek ledus gabaliņš vai arī maziem malkiem jādzer auksts ūdens. Sadzelto vietu var dzesēt ar vēsu kompresi arī no ārpuses – tas palīdzēs sašaurināt asinsvadus un mazināt tūsku, iesaka NMPD mediķi. Savukārt K.Galanders kliedē mītu par to, ka koduma vietai jāpieliek zeme. «Agrāk, lai atvēsinātu koduma vietu, izmantoja zemi, taču tas bija tādēļ, ka nebija alternatīvu – karstajā vasaras laikā vēsums saglabājās tikai zemē,» tā K.Galanders, norādot: drošāk izmantot mūsdienīgākas metodes – ledu vai tekošu aukstu ūdeni.
Retos gadījumos indīgo kukaiņu dzēlieni var izraisīt dzīvībai bīstamu alerģisku reakciju. Par smagu alerģisku reakciju var liecināt apgrūtināta elpošana, reiboņi vai stipras galvassāpes, pēkšņas sāpes krūtīs, sirdsdarbības paātrināšanās, slikta dūša, kā arī ja pietūkums strauji veidojas ne tikai dzēliena vietā, bet tūska sākas arī citās ķermeņa zonās. Šādos gadījumos mediķi aicina vērsties NMPD, zvanot pa tālruni 113 vai caur NMPD aplikāciju, kas palīdz ātrāk noteikt atrašanās vietu gadījumā, ja cilvēks ir brīvā dabā un ar grūtībām var aprakstīt, kur atrodas.
«Šovasar Latvijā katru dienu vidēji divi cilvēki dienā tiek nogādāti slimnīcā ar nopietnām alerģiskām reakcijām,» tā NMPD pārstāve Inga Vītola, norādot: nelielāku sūdzību vai šaubu gadījumā, var konsultēties ar ģimenes ārstu vai zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Foto: no Latvijas Dabas muzeja arhīva
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 % 
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 %