Zemesgrāmatā šogad reģistrēti 25 darījumi ar nekustamo īpašumu Jelgavā, kuros īpašumu iegādājušies ārzemnieki. Kopumā ārvalstnieki šogad iegādājušies Jelgavā nekustamo īpašumu par 371 520 latu.
Ilze Knusle-Jankevica
Analizējot Zemesgrāmatas datus, redzams, ka visvairāk darījumu – pa pieciem – bijis janvārī un martā. Janvārī reģistrēti arī darījumi ar lielākajām summām – pārdota zeme un ēkas Filozofu ielā par 62 000 latu un zeme un ēkas Pārslu ielā. Te gan reģistrēti divi darījumi ar identisku summu – katrs par 42 168,24 latiem –, bet, kā norāda nekustamā īpašuma speciālisti, iespējams, pircējs ir viens un tas pats. Vēl viens no vērtīgākajiem īpašumiem bijis zeme un ēkas Ceriņu ielā – tas pārdots jūnijā par 60 000 latu.
Fiksēti trīs gadījumi, kad īpašums ticis pārdots pa daļām. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka šādas rīcības iemesli, speciālistuprāt, varētu būt vēlme «apiet» valsti un samazināt maksājamo valsts nodevu, kā arī liegt pašvaldībai izmantot tās pirmpirkuma tiesības uz īpašumu. Jāpiebilst, ka īpašums Ruļļu ielā pārdots pat trīs daļās.
Janvārī reģistrēti pieci darījumi, februārī – nulle, martā – pieci, aprīlī – trīs, maijā – trīs, jūnijā – trīs, jūlijā – divi, augustā – četri. Vidējā darījuma summa ir 14 860,82 lati.
14 gadījumos ārzemnieks Jelgavā ir iegādājies dzīvokli, 11 gadījumos – zemi ar ēku/ēkām. Kā norāda nekustamā īpašuma speciālisti, lai ārzemnieks varētu Latvijā iegādāties mājokli, kura sastāvā ir zeme, šādam darījumam atbilstoši likumam «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» ir nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētāja atļauja. Dzīvokļa iegādei šāda atļauja nav nepieciešama.
Lai gan šogad Jelgavā reģistrēti 25 darījumi, kuros ārzemnieki iegādājušies nekustamo īpašumu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi tikai vienu pieteikumu terminālās uzturēšanās atļaujas saņemšanai (to personai izsniedz, ja tā iegādājusies Latvijā īpašumu par noteiktu summu: Jelgavā šī summa ir 100 000). Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka vēlmi saņemt terminālās uzturēšanās atļauju paudis Krievijas pilsonis. Pārvalde atļauju izsniegusi. Jāpiebilst, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2012. gadā saņēmusi divus šādus iesniegumus.
Lai gan nav pamata teikt, ka Jelgavu «izpērk» ārzemnieki, neliela aktivitāte šajā jomā ir vērojama. Tā kā darījumu summas nepārsniedz terminālās uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamos 100 000 latu, iemesli, kāpēc ārzemnieki pērk dzīvokļus, mājas un zemi Jelgavā, ir citi.
Īpašumi, ko šogad Jelgavā iegādājušies ārzemnieki
Zeme un ēkas Filozofu ielā – Ls 62 000
Zeme un ēkas Ceriņu ielā – Ls 60 000
Zeme un ēkas Pārslu ielā – Ls 42 168,24
Dzīvoklis Raiņa ielā – Ls 25 500
Dzīvoklis Raiņa ielā – Ls 19 500
Zeme un ēkas Smilšu ielā – Ls 17 570,10
Dzīvoklis Asteru ielā – Ls 11 000
Dzīvoklis Asteru ielā – Ls 10 000
Dzīvoklis Loka maģistrālē – Ls 9700
Dzīvoklis Tērvetes ielā Ls 9600
Dzīvoklis Pētera ielā – Ls 9200
Dzīvoklis Loka maģistrālē – Ls 7000
Ēka Ruļļu ielā – Ls 7000
Zeme un ēkas Ruļļu ielā – Ls 7000
Zeme un ēkas Ciedru ielā – Ls 6300
Dzīvoklis Lielajā ielā – Ls 5000
Dzīvoklis Filozofu ielā – Ls 4150
Dzīvoklis Pērnavas ielā – Ls 3514,02
Dzīvoklis Palīdzības ielā – Ls 3000
Zeme un ēkas Ābelītes ielā – Ls 3150
Dzīvoklis Stacijas ielā – Ls 3000
Zeme un ēkas Ruļļu ielā – Ls 2500
Dzīvoklis Stacijas ielā – Ls 1000
Zeme un ēkas Ābelītes ielā – Ls 500
Avots: Tiesu administrācija
Saistītie raksti
Uzturēšanās atļauju pret īpašumu Jelgavā pieprasījis viens Krievijas pilsonis
Nekustamo īpašumu tirgū piedāvājums joprojām krietni pārsniedz pieprasījumu
4.4 °C,
2.8 m/s,
91.3 % 
4.4 °C,
2.8 m/s,
91.3 %