Vakar Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB), Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji seminārā Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā interesentus iepazīstināja ar pašreizējām uzņēmējdarbības atbalsta iespējām. Savukārt liela daļa uzņēmēju referentiem norādīja, ka valsts piedāvātajās iespējās viņi savām problēmām risinājumu īsti nesaskata.
Anna Afanasjeva
EM Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktors Edmunds Beļskis, ievadot pasākumu, akcentēja ministrijas un pašvaldību uzdevumus pašreizējā situācijā, lai ar visiem iespējamajiem instrumentiem palīdzētu risināt uzņēmēju problēmas un atbalstīt uzņēmējdarbības konkurētspēju. Kā finanšu instrumenti tautsaimniecības stabilizācijai tika minēti aizdevumi, Latvijas Garantiju aģentūras, Valsts kases galvojumi, riska kapitāla instrumenti, struktūrfondu projektu avansēšana u.c. aktivitātes. Kā uz prioritāti tika norādīts uz eksportu orientētu vai importu aizstājošu projektu atbalstu.
EM pārstāvis solīja, ka tuvākajā laikā paredzēts sākt realizēt valsts galvojuma programmu nopietniem investīciju projektiem, kam galvotā aizņēmuma summa ir virs trīs miljoniem eiro. Lēmumu par tiem pēc Valsts kases atzinuma par argumentētu biznesa plānu pieņems finanšu ministrs. Būs pieejami galvojumi aizdevumiem līdz 15 gadiem, bet kredītlīnijām līdz trīs gadiem. Galvojumus varēs saņemt tikai pret nodrošinājumu, piemērojot risku procentu likmi. Sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu finanšu ministra izveidota darba grupa strādā pie programmas finanšu grūtībās nonākušu uzņēmumu un mājsaimniecību atbalstam.
LHZB Atbalsta programmu pārvaldes vadītāja vietnieks Aleksejs Kaņējevs stāstīja par atbalsta programmu uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, kas bankā sākšot darboties aprīlī. Lai saņemtu aizņēmumu, finansētājs ieviesis vairākus jaunus nosacījumus, ierobežojot aizdevuma summas, liedzot tos saņemt uzņēmumiem, kas jaunāki par trim gadiem, kā arī atbalstāmajās neiekļaujot virkni nozaru. Līdzīgi par atbalsta iespējām stāstīja Latvijas Garantiju aģentūras projektu vadītājs K.Timofejevs, savukārt eksporta veicināšanas pasākumiem uzmanību pievērsa EM pārstāvis G.Ābele. Agnese Buša no LIAA interesentiem atgādināja par pašlaik spēkā esošajām ES struktūrfondu programmām un tām, kas tuvākajos mēnešos varētu atvērties. Proti, maijā mikro, mazie un vidējie uzņēmumi varētu pretendēt uz atbalstu ieguldījumiem īpaši atbalstāmajās teritorijās (mūsu rajonā pie tādām pieder vienīgi Kalnciems), kā arī augstas pievienotās vērtības investīciju programma. Otrajā vai trešajā ceturksnī varētu atvērt jaunu nodarbināto apmācību programmas kārtu, bet pēdējā ceturksnī – pretendēt uz atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā.
Klausoties prezentācijas uzņēmēji savā starpā ne reizi jautāja, kam tad īsti valsts atbalsts domāts?! Tāpat kā iepriekš, pretendējot uz kādu atbalsta iespēju, birokrātija ir pietiekami liela un atbalsts izmaksā pārāk dārgi. Pašreizējos apstākļos, kad daudzi uzņēmēji pastāvēšanas vietā sākuši domāt par izdzīvošanu un neviens vien strādā ar zaudējumiem vai labākajā gadījumā pa nullēm, nepieciešami citi atbalsta mehānismi. Jāzeps Kivlenieks, SIA «Agro-Vita» direktors, būdams ar ilggadēju uzņēmumu vadības pieredzi lēsa, ka visas atbalsta iespējas tāpat atdursies pret banku ierobežojumiem. Proti, ar ikvienu projektu uzņēmējam vispirms jāvēršas bankā, bet ar tās apmeklējumu viss arī visbiežāk noslēdzas.
Jelgavas Inovāciju centra vadītājs Agris Ķipurs izteica iebildumus pret biznesa inkubatoru uzņēmumiem uzliktajiem ierobežojumiem. Proti, konkurētspējas veicināšanas programmā nav iekļauti uzņēmumi, kas jaunāki par trim gadiem. A.Ķipurs arī norādīja, ka projektu pieteikumi salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu kļuvuši vienkāršāki, tomēr tie vienalga nav pietiekami pieejami, jo pat speciālistiem ar doktora grādu ne vienmēr pa spēkam ir projektu sagatavošana atbilstoši prasībām. Uzņēmēji bija neapmierināti arī ar atbalstā pieejamās naudas dārdzību – pašreizējos apstākļos tik dārgu finansējumu daudzi nevar atļauties.
Atbilžu un jautājumu sadaļa liecināja, ka atbildīgās institūcijas un uzņēmēji lielākā vai mazākā mērā dzīvo atšķirīgās pasaulēs un pagaidām valsts ierēdņi nevar lepoties ar faktiskās situācijas izpratni.
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %