22.6 °C, 2.4 m/s, 49 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāAtbalsts uzņēmējdarbībai vārdos un darbos
Atbalsts uzņēmējdarbībai vārdos un darbos
12/03/2009

Vakar Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB), Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji seminārā Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā interesentus iepazīstināja ar pašreizējām uzņēmējdarbības atbalsta iespējām. Savukārt liela daļa uzņēmēju referentiem norādīja, ka valsts piedāvātajās iespējās viņi savām problēmām risinājumu īsti nesaskata.

Anna Afanasjeva

Vakar
Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas Hipotēku un zemes bankas
(LHZB), Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) un Latvijas Investīciju
un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji seminārā Jelgavas
reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā interesentus iepazīstināja
ar pašreizējām uzņēmējdarbības atbalsta iespējām. Savukārt liela
daļa uzņēmēju referentiem norādīja, ka valsts piedāvātajās iespējās
viņi savām problēmām risinājumu īsti nesaskata.

 

EM Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta
direktors Edmunds Beļskis, ievadot pasākumu, akcentēja ministrijas
un pašvaldību uzdevumus pašreizējā situācijā, lai ar visiem
iespējamajiem instrumentiem palīdzētu risināt uzņēmēju problēmas un
atbalstīt uzņēmējdarbības konkurētspēju. Kā finanšu instrumenti
tautsaimniecības stabilizācijai tika minēti aizdevumi, Latvijas
Garantiju aģentūras, Valsts kases galvojumi, riska kapitāla
instrumenti, struktūrfondu projektu avansēšana u.c. aktivitātes. Kā
uz prioritāti tika norādīts uz eksportu orientētu vai importu
aizstājošu projektu atbalstu.

EM pārstāvis solīja, ka tuvākajā laikā
paredzēts sākt realizēt valsts galvojuma programmu nopietniem
investīciju projektiem, kam galvotā aizņēmuma summa ir virs trīs
miljoniem eiro. Lēmumu par tiem pēc Valsts kases atzinuma par
argumentētu biznesa plānu pieņems finanšu ministrs. Būs pieejami
galvojumi aizdevumiem līdz 15 gadiem, bet kredītlīnijām līdz trīs
gadiem. Galvojumus varēs saņemt tikai pret nodrošinājumu,
piemērojot risku procentu likmi. Sadarbībā ar Starptautisko Valūtas
fondu finanšu ministra izveidota darba grupa strādā pie programmas
finanšu grūtībās nonākušu uzņēmumu un mājsaimniecību atbalstam.

LHZB Atbalsta programmu pārvaldes vadītāja
vietnieks Aleksejs Kaņējevs stāstīja par atbalsta programmu
uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, kas bankā sākšot darboties
aprīlī. Lai saņemtu aizņēmumu, finansētājs ieviesis vairākus jaunus
nosacījumus, ierobežojot aizdevuma summas, liedzot tos saņemt
uzņēmumiem, kas jaunāki par trim gadiem, kā arī atbalstāmajās
neiekļaujot virkni nozaru. Līdzīgi par atbalsta iespējām stāstīja
Latvijas Garantiju aģentūras projektu vadītājs K.Timofejevs,
savukārt eksporta veicināšanas pasākumiem uzmanību pievērsa EM
pārstāvis G.Ābele. Agnese Buša no LIAA interesentiem atgādināja par
pašlaik spēkā esošajām ES struktūrfondu programmām un tām, kas
tuvākajos mēnešos varētu atvērties. Proti, maijā mikro, mazie un
vidējie uzņēmumi varētu pretendēt uz atbalstu ieguldījumiem īpaši
atbalstāmajās teritorijās (mūsu rajonā pie tādām pieder vienīgi
Kalnciems), kā arī augstas pievienotās vērtības investīciju
programma. Otrajā vai trešajā ceturksnī varētu atvērt jaunu
nodarbināto apmācību programmas kārtu, bet pēdējā ceturksnī –
pretendēt uz atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un
ieviešanai ražošanā.

Klausoties prezentācijas uzņēmēji savā starpā
ne reizi jautāja, kam tad īsti valsts atbalsts domāts?! Tāpat kā
iepriekš, pretendējot uz kādu atbalsta iespēju, birokrātija ir
pietiekami liela un atbalsts izmaksā pārāk dārgi. Pašreizējos
apstākļos, kad daudzi uzņēmēji pastāvēšanas vietā sākuši domāt par
izdzīvošanu un neviens vien strādā ar zaudējumiem vai labākajā
gadījumā pa nullēm, nepieciešami citi atbalsta mehānismi. Jāzeps
Kivlenieks, SIA «Agro-Vita» direktors, būdams ar ilggadēju uzņēmumu
vadības pieredzi lēsa, ka visas atbalsta iespējas tāpat atdursies
pret banku ierobežojumiem. Proti, ar ikvienu projektu uzņēmējam
vispirms jāvēršas bankā, bet ar tās apmeklējumu viss arī visbiežāk
noslēdzas.

Jelgavas Inovāciju centra vadītājs Agris
Ķipurs izteica iebildumus pret biznesa inkubatoru uzņēmumiem
uzliktajiem ierobežojumiem. Proti, konkurētspējas veicināšanas
programmā nav iekļauti uzņēmumi, kas jaunāki par trim gadiem.
A.Ķipurs arī norādīja, ka projektu pieteikumi salīdzinājumā ar
iepriekšējo plānošanas periodu kļuvuši vienkāršāki, tomēr tie
vienalga nav pietiekami pieejami, jo pat speciālistiem ar doktora
grādu ne vienmēr pa spēkam ir projektu sagatavošana atbilstoši
prasībām. Uzņēmēji bija neapmierināti arī ar atbalstā pieejamās
naudas dārdzību – pašreizējos apstākļos tik dārgu finansējumu
daudzi nevar atļauties.

Atbilžu un jautājumu sadaļa liecināja, ka
atbildīgās institūcijas un uzņēmēji lielākā vai mazākā mērā dzīvo
atšķirīgās pasaulēs un pagaidām valsts ierēdņi nevar lepoties ar
faktiskās situācijas izpratni.