17. septembrī Saeimas ārkārtas vēlēšanās jelgavniekiem būs jābalso par sev tīkamākās partijas piedāvāto sarakstu Zemgales vēlēšanu apgabalā. Tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» uzdod jautājumus piecu partiju Zemgales vēlēšanu apgabala līderiem, kas atklāj gan partijas nostāju valsts attīstībā, gan viņu pašu personīgo viedokli. Partijas izvēlētas, ņemot vērā socioloģisko aptauju rezultātus, kuri ļauj prognozēt, ka tās varētu pārvarēt piecu procentu barjeru un iekļūt Saeimā.
Imants Parādnieks, «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» Kāds ir jūsu politiskais piedāvājums Zemgales reģiona attīstībai?
Mūsu piedāvājums ir balstīts uz zaļo ekonomiku gan lauksaimniecības ražošanā, gan iekārtu ražošanas attīstībā. Mēs runājam par zaļo enerģiju, kur visu spektru – no izpētes līdz ražošanai – varētu veikt uz vietas mūsu Latvijas laukos, ražojot paši sev siltumu un elektrību. Pirmkārt, Zemgalē ir sava augstskola – LLU –, kuras zinātnieki un pētnieki varētu noskaidrot, kuras kultūras un kā audzējot vislabāk iespējams izmantot alternatīvās enerģijas iegūšanai. Pēc tam lauksaimnieki šīs kultūras audzētu, bet ražošanas uzņēmumi ražotu iekārtas, kas pārvērš lauksaimniecības kultūras enerģijā. Tās būtu gan jaunas darba vietas, gan ražošanas attīstība, gan ekonomija reizē. Jo mazāk enerģijas mēs iepirksim no Krievijas, jo vairāk naudas paliks mūsu pašu zemē. Šobrīd sanāk, ka mums pašiem ir smagi jāstrādā, lai naudu nopelnītu, bet pēc tam mēs to atdodam Krievijai par tās resursiem. Bet, protams, tam ir nepieciešams valsts atbalsts – esam aprēķinājuši, ka tie ir vismaz 100 miljoni latu, ko katru gadu var piesaistīt no dažādiem ES fondiem, lai to novirzītu šādas ražošanas attīstībai Latvijā. Atbalstu varētu sniegt arī topošā valsts attīstības banka. Zemgalē jau ir labi piemēri biogāzes ražošanā, un to varētu attīstīt ne tikai lielās saimniecības.
Jūs savā programmā lepojaties ar to, ka esat izveidojuši Demogrāfijas politikas apakškomisiju. Vai, jūsuprāt, vēl viena birokrātiska struktūra var veicināt dzimstību valstī? Jā, saprotu, pielādēts jautājums! Protams, apakškomisijas izveide pati par sevi dzimstību valstī neveicinās. Taču tie jautājumi, kurus mēs tur cenšamies aktualizēt, situāciju varētu mainīt. Piemēram, deleģējot balsstiesības bērnu vecākiem. Tas mainītu politisko partiju intereses – tās būtu spiestas vairāk rūpēties par ģimeni kā par mazu šūniņu, aizstāvēt tās intereses, ja reiz gribētu tikt ievēlēti Saeimā. (Vai tas nozīmē, ka politiķiem ir vajadzīga runga aiz muguras, lai neaizmirstu par ģimenēm ar bērniem? – red.) Mūsu partijai tas noteikti nav vajadzīgs, bet citām gan. Būsim godīgi – kas notiek šodien, kāds šodien ir svarīgākais jautājums? Pensijas! Jo mēs labi zinām, ka apzinīgākais vēlētājs ir pensionārs, tāpēc uz to arī tiek spekulēts. Bet mēs gribam pateikt, ka ģimenes politika nevar palikt otrajā plānā. Tāpēc šī situācija ir jāpagriež uz otru pusi, lai politiķi būtu ieinteresēti aizstāvēt ne tikai pensionārus, bet arī ģimenes ar bērniem.
Augusts Brigmanis, Zaļo un Zemnieku savienība Kāds ir jūsu politiskais piedāvājums Zemgales reģiona attīstībai?
Zemgales reģionā tradicionāli ir dominējusi lauksaimnieciskā ražošana, tomēr apzināmies, ka modernajās saimniecībās teju viss ir automatizēts un šīs saimniecības nebūs tās, kas nodrošinās ar darba vietām lielāku skaitu cilvēku. Tādēļ akcents būtu jāliek uz ražošanas attīstību, tajā skaitā pārtikas pārstrādi. Viens no piemēriem ir zemnieku kooperatīva «Latvijas piens» Jelgavā topošā piena pārstrādes rūpnīca. Šis projekts tiek realizēts ar Zemkopības ministrijas atbalstu. ES struktūrfondu līdzekļi jānovirza arī tādām reģionam būtiskām nozarēm kā mašīnbūve un metālapstrāde. Lielākā daļa šajā nozarē strādājošo uzņēmumu ir orientēti uz eksportu un gatavi paplašināt savu ražošanu, veidojot jaunas darba vietas. Papildus jau esošajam atbalstam turpināsim darbu pie valsts attīstības bankas izveides, kuras uzdevums būs kreditēt valsts attīstībai nozīmīgus projektus ar subsidētām kredītprocentu likmēm. Pirmos kredītus uzņēmēji un lauksaimnieki varēs saņemt jau 2012. gadā. Ne mazāk svarīgi ir ieguldījumi novadu un pilsētu publiskās infrastruktūras attīstībā un cilvēku izglītībā, ļaujot pašiem iedzīvotājiem lemt, kurās jomās šie līdzekļi būtu jāiegulda. Jāmaina līdzekļu sadales princips, vairāk akcentējot reģionus, jo līdz šim valsts investīcijas plānotas pēc nozarēm, kas nav devis vēlamo rezultātu.
Vai uzskatāt, ka Aivars Lembergs ir reāls premjerministra amata kandidāts? Vienmēr esam uzskatījuši, ka dzīvojam tiesiskā valstī, tādēļ kādu notiesāt pirms tiesas sprieduma nav korekti. Pēc «Latvijas faktu» aptaujas datiem, par Aivaru Lembergu būtu gatavi balsot 38 procenti pilsoņu. Ar šādu atbalstu nevar lepoties neviens politiķis. Ņemot vērā sabiedrības atbalstu, uzskatām, ka Aivars Lembergs ir atbilstošs premjerministra amata kandidāts, kurš arī līdz šim ir aizstāvējis Latvijas intereses gan sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, gan iestājoties pret ārvalstu biznesa haizivju vēlmi pārņemt mūsu uzņēmumus.
Ivars Zariņš, «Saskaņas centrs» Kāds ir jūsu politiskais piedāvājums Zemgales reģiona attīstībai?
Zemgale – tās ir divas lietas: zemkopība un uzņēmējdarbība. Cik man ir sanācis runāt, tad Zemgalē daudzi zemnieki ir veiksmīgi attīstījušies, ir modernizētas saimniecības. Taču nauda, ko saņemam no ES struktūrfondiem saimniecību modernizācijai, tiek dalīta pēc platībām, un tas ir neloģiski. Loģiski būtu, ja tie, kuri jau ir ieguldījuši savu saimniecību modernizēšanā, varētu saņemt vēl, lai attīstību turpinātu, bet šobrīd sanāk, ka viņu limits jau izsmelts. Ja nauda ir veiksmīgi ieguldīta, tad jāļauj turpināt attīstīties. Otra lieta, kas jau sen bija jāizdara, – jāizveido valsts attīstības banka, kas ļautu iegūt kredītu zemes iegādei. Tagad šī nauda stāv banku stabilizācijai, kam reāli tā vairs nav nepieciešama. Šī pati banka ļautu arī daudz aktīvāk valstij līdzdarboties valsts attīstībā – ieguldīt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstībā. Tie ir ceļi, elektrības pieslēgumi, komunikācijas teritorijās, kur perspektīvā varētu attīstīties uzņēmējdarbība. Piemēram, Lietuvā valsts savas Klaipēdas ostas infrastruktūras attīstībā ieguldīja septiņus miljonus un dažu gadu laikā piesaistīja 160 miljonus investīciju, kas radīja vairākus tūkstošus darba vietu.
Taču, kopumā paskatoties, mēs nonākam pie paša galvenā jautājuma – kāpēc valsts attīstība nav notikusi līdz šim? Tāpēc, ka valsts nav spējusi definēt savus mērķus, uz kurieni tā virzās. Vispirms ir jābūt vīzijai, un atkarībā no tās jātop nozaru stratēģijām un rīcības plānam.
Vai atzīstat Latvijas okupācijas faktu? Man kā cilvēkam, kurš zina Latvijas vēsturi, nav saprotama šīs diskusijas pamatotība un jēga. Par šo jautājumu diskutē tie, kuri vēlas šķelt sabiedrību, un man tas sāp. Tieši tāpēc es esmu atsaucies «Saskaņas centra» piedāvājumam ienākt šajā partijā, lai parādītu, kuri ir īstie Latvijas patrioti, kas gatavi strādāt Latvijas labā un vēlas apvienot latviešus ar cittautiešiem. Mēs centīsimies nerunāt par šiem jautājumiem, jo tā ir tikai politiskā spekulācija, uz kuras kāds vēlas taisīt savu politiku. Tagad ir jāstrādā, nevis jādiskutē par šiem jautājumiem. (Atbildēt uz jautājumu pēc būtības kandidāts atteicās – red.)
Aigars Štokenbergs, «Vienotība» Kāds ir jūsu politiskais piedāvājums Zemgales reģiona attīstībai?
«Vienotībai» tas ir līdzīgs visos vēlēšanu apgabalos – mēs to īstenosim caur finanšu instrumentiem, kas mūsu programmā pieminēti, piemēram, attīstības bankas izveide. Tie ir arī mūsu ministri, kas kandidē, – viņi ar savu pieredzi palīdzēs risināt šos jautājumus.
Jelgavu skar jautājums par cietumu, būtiskākais – uz mūžu ieslodzītie. Jelgavā tie ir 50 procenti no visas Latvijas mūža ieslodzītajiem. Tuvāko mēnešu laikā esam paredzējuši viņus no Jelgavas pārvest uz citām ieslodzījuma vietām. Tas, protams, ir konfidenciāls jautājums… Taču tas noteikti ļaus jelgavniekiem justies drošāk, jo drošība ir būtiska ikvienam iedzīvotājam.
(Vai tiešām cietums šodien ir svarīgākais Zemgales attīstības jautājums? – red.) Cietums, protams, nav tas pats aktuālākais, taču mums sarakstā ir konkrēti cilvēki, kuru personīgie kontakti palīdzēs attīstīt Zemgali. Mēs ar saviem kandidātiem esam «noseguši» visu Zemgali.
Kāda ir jūsu attieksme pret nodokļu nomaksu, ņemot vērā, ka iepriekš, strādājot uzņēmējdarbībā, jūsu uzņēmumiem ir bijušas problēmas ar nodokļu maksāšanu? Esmu godīgi samaksājis visus nodokļus. Jā, piekrītu, ka es, tāpat kā daudzi citi tolaik, izmantoju caurumu likumā, kad privātpersonas varēja nemaksāt nodokļus par nekustamā īpašuma pārdošanu. Bet to taču darīja visi! (Štokenbergs kopā ar kompanjoniem pārrakstīja savu daudzmiljonu vērto nekustamo īpašumu no juridiskas personas uz fiziskām, lai pēc tam to pārdotu, nesamaksājot valstij nodokļus aptuveni pusotra miljona latu vērtībā – red.) Taču es gribu uzsvērt, ka es kā politiķis pēc tam šo caurumu likumā pamanīju un pats arī ierosināju to mainīt, lai turpmāk šādas spekulācijas vairs nebūtu iespējamas. Un tieši Dombrovska valdība panāca, ka caurums likumā vairs nepastāv. (Tātad jūs kā uzņēmējs šo caurumu veiksmīgi izmantojāt savās interesēs, lai nemaksātu nodokli, un pēc tam kā politiķis, kad jums tas bija izdevīgi, šo caurumu likvidējāt? – red.) Es esmu izdarījis visu, lai likums būtu labāks. Ja par to caurumu, kas bija, – pēdējo trīs gadu laikā esmu ziedojis 200 000 latu dažādiem cēliem mērķiem, tāpēc nedomāju, ka ir korekti runāt par manu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Jānis Ozoliņš, Zatlera reformu partija Kāds ir jūsu politiskais piedāvājums Zemgales reģiona attīstībai?
Galvenais uzsvars jāliek uz nodokļu jautājumu. Darbaspēka nodokļi ir par lielu, lai mūsu uzņēmumi attīstītos un atgūtu konkurētspēju. Mūsu piedāvājums paredz līdz 2014. gadam samazināt darbaspēka nodokļus par deviņiem procenta punktiem. Tas palielinās gan iedzīvotāju ieņēmumus, gan uzņēmumu, kuri šobrīd spiesti strādāt pelēkās ekonomikas zonā, konkurētspēju. Otrs būtiskākais jautājums ir par struktūrfondu atbalstu lauksaimniecībā. Šobrīd mūsu zemnieki platību maksājumos saņem 50 – 60 eiro par hektāru, bet, piemēram, Beļģijā tie ir 450 eiro par hektāru. Tas apliecina mūsu neprofesionalitāti un neizdarību, kā arī klaji diskriminē Latvijas lauksaimniekus. Jelgavā atrodas LLU, kurā ik gadu tiek sagatavoti speciālisti lauksaimniecības jomā. Domāju, ka šie speciālisti būtu jāpiesaista, lai pamatotu Eiropai, ka Latvijai piešķirtie platību maksājumi ir neadekvāti zemi. Tāpat Zemgalē un jo īpaši Jelgavā ir labs rūpnieciskās ražošanas attīstības potenciāls, kuru bremzē nepārdomātā nodokļu politika. Šobrīd uzņēmēji nav gatavi ieguldīt ražošanas attīstībā, jo gala produkta cena pie šādas nodokļu politikas nevar būt konkurētspējīga. Drošākais veids, kā attīstīt mūsu ekonomiku, ir radīt vienlīdzīgus nosacījumus visām nozarēm. Uzņēmēji paši atradīs nozares ar lielāko potenciālu, ja vien spēsim piedāvāt atbilstošu nodokļu politiku. Vai premjerministra kandidātam ir jābūt augstākajai izglītībai? Primārā lieta ir cilvēka zināšanas un prasme vadīt, lai viņš varētu pilnvērtīgi pildīt sava amata pienākumus. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka premjerministra un citu valstiski nozīmīgu amatu kandidātiem jābūt gan augstākajai izglītībai, gan pieredzei lielu uzņēmumu vai organizāciju vadībā. Cits jautājums ir par to, cik konkurētspējīgu izglītību iespējams iegūt Latvijā, ja citās ES valstīs tā tik un tā netiek atzīta. (Zatlera reformu partijas premjerministra amata kandidāts Edmunds Sprūdžs nav ieguvis augstāko izglītību, kā arī viņam nav pieredzes, vadot lielu uzņēmumu vai organizāciju – red.)
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, Jānis Kovaļevskis, foto no kandidātu personīgā arhīva
17.5 °C,
1.6 m/s,
94.4 % 
17.5 °C,
1.6 m/s,
94.4 %