24.8 °C, 1.4 m/s, 47.4 %

Pilsētā

Atbild Zemgales sarakstu līderi
11/09/2011

17. septembrī Saeimas ārkārtas vēlēšanās jelgavniekiem būs jābalso par sev tīkamākās partijas piedāvāto sarakstu Zemgales vēlēšanu apgabalā. Tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» uzdod jautājumus piecu partiju Zemgales vēlēšanu apgabala līderiem, kas atklāj gan partijas nostāju valsts attīstībā, gan viņu pašu personīgo viedokli. Partijas izvēlētas, ņemot vērā socioloģisko aptauju rezultātus, kuri ļauj prognozēt, ka tās varētu pārvarēt piecu procentu barjeru un iekļūt Saeimā.

17. septembrī Saeimas ārkārtas vēlēšanās jelgavniekiem
būs jābalso par sev tīkamākās partijas piedāvāto sarakstu Zemgales
vēlēšanu apgabalā. Tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» uzdod jautājumus
piecu partiju Zemgales vēlēšanu apgabala līderiem, kas atklāj gan
partijas nostāju valsts attīstībā, gan viņu pašu personīgo
viedokli. Partijas izvēlētas, ņemot vērā socioloģisko aptauju
rezultātus, kuri ļauj prognozēt, ka tās varētu pārvarēt piecu
procentu barjeru un iekļūt Saeimā.

Imants Parādnieks, «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un
Brīvībai/LNNK»

Kāds ir jūsu politiskais piedāvājums Zemgales reģiona
attīstībai?

Mūsu piedāvājums ir balstīts uz zaļo ekonomiku gan lauksaimniecības
ražošanā, gan iekārtu ražošanas attīstībā. Mēs runājam par zaļo
enerģiju, kur visu spektru – no izpētes līdz ražošanai – varētu
veikt uz vietas mūsu Latvijas laukos, ražojot paši sev siltumu un
elektrību. Pirmkārt, Zemgalē ir sava augstskola – LLU –, kuras
zinātnieki un pētnieki varētu noskaidrot, kuras kultūras un kā
audzējot vislabāk iespējams izmantot alternatīvās enerģijas
iegūšanai. Pēc tam lauksaimnieki šīs kultūras audzētu, bet
ražošanas uzņēmumi ražotu iekārtas, kas pārvērš lauksaimniecības
kultūras enerģijā. Tās būtu gan jaunas darba vietas, gan ražošanas
attīstība, gan ekonomija reizē. Jo mazāk enerģijas mēs iepirksim no
Krievijas, jo vairāk naudas paliks mūsu pašu zemē. Šobrīd sanāk, ka
mums pašiem ir smagi jāstrādā, lai naudu nopelnītu, bet pēc tam mēs
to atdodam Krievijai par tās resursiem. Bet, protams, tam ir
nepieciešams valsts atbalsts – esam aprēķinājuši, ka tie ir vismaz
100 miljoni latu, ko katru gadu var piesaistīt no dažādiem ES
fondiem, lai to novirzītu šādas ražošanas attīstībai Latvijā.
Atbalstu varētu sniegt arī topošā valsts attīstības banka. Zemgalē
jau ir labi piemēri biogāzes ražošanā, un to varētu attīstīt ne
tikai lielās saimniecības.

Jūs savā programmā lepojaties ar to, ka esat izveidojuši
Demogrāfijas politikas apakškomisiju. Vai, jūsuprāt, vēl viena
birokrātiska struktūra var veicināt dzimstību valstī?

Jā, saprotu, pielādēts jautājums! Protams, apakškomisijas izveide
pati par sevi dzimstību valstī neveicinās. Taču tie jautājumi,
kurus mēs tur cenšamies aktualizēt, situāciju varētu mainīt.
Piemēram, deleģējot balsstiesības bērnu vecākiem. Tas mainītu
politisko partiju intereses – tās būtu spiestas vairāk rūpēties par
ģimeni kā par mazu šūniņu, aizstāvēt tās intereses, ja reiz gribētu
tikt ievēlēti Saeimā. (Vai tas nozīmē, ka politiķiem ir vajadzīga
runga aiz muguras, lai neaizmirstu par ģimenēm ar bērniem? – red.)
Mūsu partijai tas noteikti nav vajadzīgs, bet citām gan. Būsim
godīgi – kas notiek šodien, kāds šodien ir svarīgākais jautājums?
Pensijas! Jo mēs labi zinām, ka apzinīgākais vēlētājs ir
pensionārs, tāpēc uz to arī tiek spekulēts. Bet mēs gribam pateikt,
ka ģimenes politika nevar palikt otrajā plānā. Tāpēc šī situācija
ir jāpagriež uz otru pusi, lai politiķi būtu ieinteresēti aizstāvēt
ne tikai pensionārus, bet arī ģimenes ar bērniem.

Augusts Brigmanis, Zaļo un Zemnieku savienība
Kāds ir jūsu politiskais piedāvājums Zemgales reģiona
attīstībai?

Zemgales reģionā tradicionāli ir dominējusi lauksaimnieciskā
ražošana, tomēr apzināmies, ka modernajās saimniecībās teju viss ir
automatizēts un šīs saimniecības nebūs tās, kas nodrošinās ar darba
vietām lielāku skaitu cilvēku. Tādēļ akcents būtu jāliek uz
ražošanas attīstību, tajā skaitā pārtikas pārstrādi. Viens no
piemēriem ir zemnieku kooperatīva «Latvijas piens» Jelgavā topošā
piena pārstrādes rūpnīca. Šis projekts tiek realizēts ar Zemkopības
ministrijas atbalstu. ES struktūrfondu līdzekļi jānovirza arī tādām
reģionam būtiskām nozarēm kā mašīnbūve un metālapstrāde. Lielākā
daļa šajā nozarē strādājošo uzņēmumu ir orientēti uz eksportu un
gatavi paplašināt savu ražošanu, veidojot jaunas darba vietas.
Papildus jau esošajam atbalstam turpināsim darbu pie valsts
attīstības bankas izveides, kuras uzdevums būs kreditēt valsts
attīstībai nozīmīgus projektus ar subsidētām kredītprocentu likmēm.
Pirmos kredītus uzņēmēji un lauksaimnieki varēs saņemt jau 2012.
gadā. Ne mazāk svarīgi ir ieguldījumi novadu un pilsētu publiskās
infrastruktūras attīstībā un cilvēku izglītībā, ļaujot pašiem
iedzīvotājiem lemt, kurās jomās šie līdzekļi būtu jāiegulda.
Jāmaina līdzekļu sadales princips, vairāk akcentējot reģionus, jo
līdz šim valsts investīcijas plānotas pēc nozarēm, kas nav devis
vēlamo rezultātu.

Vai uzskatāt, ka Aivars Lembergs ir reāls premjerministra
amata kandidāts?

Vienmēr esam uzskatījuši, ka dzīvojam tiesiskā valstī, tādēļ kādu
notiesāt pirms tiesas sprieduma nav korekti. Pēc «Latvijas faktu»
aptaujas datiem, par Aivaru Lembergu būtu gatavi balsot 38 procenti
pilsoņu. Ar šādu atbalstu nevar lepoties neviens politiķis. Ņemot
vērā sabiedrības atbalstu, uzskatām, ka Aivars Lembergs ir
atbilstošs premjerministra amata kandidāts, kurš arī līdz šim ir
aizstāvējis Latvijas intereses gan sarunās ar starptautiskajiem
aizdevējiem, gan iestājoties pret ārvalstu biznesa haizivju vēlmi
pārņemt mūsu uzņēmumus. 

Ivars Zariņš, «Saskaņas centrs»
Kāds ir jūsu politiskais piedāvājums Zemgales reģiona
attīstībai?

Zemgale – tās ir divas lietas: zemkopība un uzņēmējdarbība. Cik man
ir sanācis runāt, tad Zemgalē daudzi zemnieki ir veiksmīgi
attīstījušies, ir modernizētas saimniecības. Taču nauda, ko saņemam
no ES struktūrfondiem saimniecību modernizācijai, tiek dalīta pēc
platībām, un tas ir neloģiski. Loģiski būtu, ja tie, kuri jau ir
ieguldījuši savu saimniecību modernizēšanā, varētu saņemt vēl, lai
attīstību turpinātu, bet šobrīd sanāk, ka viņu limits jau izsmelts.
Ja nauda ir veiksmīgi ieguldīta, tad jāļauj turpināt attīstīties.
Otra lieta, kas jau sen bija jāizdara, – jāizveido valsts
attīstības banka, kas ļautu iegūt kredītu zemes iegādei. Tagad šī
nauda stāv banku stabilizācijai, kam reāli tā vairs nav
nepieciešama. Šī pati banka ļautu arī daudz aktīvāk valstij
līdzdarboties valsts attīstībā – ieguldīt uzņēmējdarbībai
nepieciešamās infrastruktūras attīstībā. Tie ir ceļi, elektrības
pieslēgumi, komunikācijas teritorijās, kur perspektīvā varētu
attīstīties uzņēmējdarbība. Piemēram, Lietuvā valsts savas
Klaipēdas ostas infrastruktūras attīstībā ieguldīja septiņus
miljonus un dažu gadu laikā piesaistīja 160 miljonus investīciju,
kas radīja vairākus tūkstošus darba vietu.

Taču, kopumā paskatoties, mēs nonākam pie paša galvenā jautājuma
– kāpēc valsts attīstība nav notikusi līdz šim? Tāpēc, ka valsts
nav spējusi definēt savus mērķus, uz kurieni tā virzās. Vispirms ir
jābūt vīzijai, un atkarībā no tās jātop nozaru stratēģijām un
rīcības plānam.    

Vai atzīstat Latvijas okupācijas faktu?
Man kā cilvēkam, kurš zina Latvijas vēsturi, nav saprotama šīs
diskusijas pamatotība un jēga. Par šo jautājumu diskutē tie, kuri
vēlas šķelt sabiedrību, un man tas sāp. Tieši tāpēc es esmu
atsaucies «Saskaņas centra» piedāvājumam ienākt šajā partijā, lai
parādītu, kuri ir īstie Latvijas patrioti, kas gatavi strādāt
Latvijas labā un vēlas apvienot latviešus ar cittautiešiem. Mēs
centīsimies nerunāt par šiem jautājumiem, jo tā ir tikai politiskā
spekulācija, uz kuras kāds vēlas taisīt savu politiku. Tagad ir
jāstrādā, nevis jādiskutē par šiem jautājumiem. (Atbildēt uz
jautājumu pēc būtības kandidāts atteicās –
red.)   

Aigars Štokenbergs, «Vienotība»
Kāds ir jūsu politiskais piedāvājums Zemgales reģiona
attīstībai?

«Vienotībai» tas ir līdzīgs visos vēlēšanu apgabalos – mēs to
īstenosim caur finanšu instrumentiem, kas mūsu programmā pieminēti,
piemēram, attīstības bankas izveide. Tie ir arī mūsu ministri, kas
kandidē, – viņi ar savu pieredzi palīdzēs risināt šos
jautājumus.

Jelgavu skar jautājums par cietumu, būtiskākais – uz mūžu
ieslodzītie. Jelgavā tie ir 50 procenti no visas Latvijas mūža
ieslodzītajiem. Tuvāko mēnešu laikā esam paredzējuši viņus no
Jelgavas pārvest uz citām ieslodzījuma vietām. Tas, protams, ir
konfidenciāls jautājums… Taču tas noteikti ļaus jelgavniekiem
justies drošāk, jo drošība ir būtiska ikvienam iedzīvotājam.

(Vai tiešām cietums šodien ir svarīgākais Zemgales attīstības
jautājums? – red.) Cietums, protams, nav tas pats aktuālākais, taču
mums sarakstā ir konkrēti cilvēki, kuru personīgie kontakti
palīdzēs attīstīt Zemgali. Mēs ar saviem kandidātiem esam
«noseguši» visu Zemgali.

Kāda ir jūsu attieksme pret nodokļu nomaksu, ņemot vērā, ka
iepriekš, strādājot uzņēmējdarbībā, jūsu uzņēmumiem ir bijušas
problēmas ar nodokļu maksāšanu?

Esmu godīgi samaksājis visus nodokļus. Jā, piekrītu, ka es, tāpat
kā daudzi citi tolaik, izmantoju caurumu likumā, kad privātpersonas
varēja nemaksāt nodokļus par nekustamā īpašuma pārdošanu. Bet to
taču darīja visi! (Štokenbergs kopā ar kompanjoniem pārrakstīja
savu daudzmiljonu vērto nekustamo īpašumu no juridiskas personas uz
fiziskām, lai pēc tam to pārdotu, nesamaksājot valstij nodokļus
aptuveni pusotra miljona latu vērtībā – red.) Taču es gribu
uzsvērt, ka es kā politiķis pēc tam šo caurumu likumā pamanīju un
pats arī ierosināju to mainīt, lai turpmāk šādas spekulācijas vairs
nebūtu iespējamas. Un tieši Dombrovska valdība panāca, ka caurums
likumā vairs nepastāv. (Tātad jūs kā uzņēmējs šo caurumu veiksmīgi
izmantojāt savās interesēs, lai nemaksātu nodokli, un pēc tam kā
politiķis, kad jums tas bija izdevīgi, šo caurumu likvidējāt? –
red.) Es esmu izdarījis visu, lai likums būtu labāks. Ja par to
caurumu, kas bija, – pēdējo trīs gadu laikā esmu ziedojis 200 000
latu dažādiem cēliem mērķiem, tāpēc nedomāju, ka ir korekti runāt
par manu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Jānis Ozoliņš, Zatlera reformu partija
Kāds ir jūsu politiskais piedāvājums Zemgales reģiona
attīstībai?

Galvenais uzsvars jāliek uz nodokļu jautājumu. Darbaspēka nodokļi
ir par lielu, lai mūsu uzņēmumi attīstītos un atgūtu konkurētspēju.
Mūsu piedāvājums paredz līdz 2014. gadam samazināt darbaspēka
nodokļus par deviņiem procenta punktiem. Tas palielinās gan
iedzīvotāju ieņēmumus, gan uzņēmumu, kuri šobrīd spiesti strādāt
pelēkās ekonomikas zonā, konkurētspēju. Otrs būtiskākais jautājums
ir par struktūrfondu atbalstu lauksaimniecībā. Šobrīd mūsu zemnieki
platību maksājumos saņem 50 – 60 eiro par hektāru, bet, piemēram,
Beļģijā tie ir 450 eiro par hektāru. Tas apliecina mūsu
neprofesionalitāti un neizdarību, kā arī klaji diskriminē Latvijas
lauksaimniekus. Jelgavā atrodas LLU, kurā ik gadu tiek sagatavoti
speciālisti lauksaimniecības jomā. Domāju, ka šie speciālisti būtu
jāpiesaista, lai pamatotu Eiropai, ka Latvijai piešķirtie platību
maksājumi ir neadekvāti zemi. Tāpat Zemgalē un jo īpaši Jelgavā ir
labs rūpnieciskās ražošanas attīstības potenciāls, kuru bremzē
nepārdomātā nodokļu politika. Šobrīd uzņēmēji nav gatavi ieguldīt
ražošanas attīstībā, jo gala produkta cena pie šādas nodokļu
politikas nevar būt konkurētspējīga. Drošākais veids, kā attīstīt
mūsu ekonomiku, ir radīt vienlīdzīgus nosacījumus visām nozarēm.
Uzņēmēji paši atradīs nozares ar lielāko potenciālu, ja vien spēsim
piedāvāt atbilstošu nodokļu politiku. 
 
Vai premjerministra kandidātam ir jābūt augstākajai
izglītībai?

Primārā lieta ir cilvēka zināšanas un prasme vadīt, lai viņš varētu
pilnvērtīgi pildīt sava amata pienākumus. Mans personīgais
viedoklis ir tāds, ka premjerministra un citu valstiski nozīmīgu
amatu kandidātiem jābūt gan augstākajai izglītībai, gan pieredzei
lielu uzņēmumu vai organizāciju vadībā. Cits jautājums ir par to,
cik konkurētspējīgu izglītību iespējams iegūt Latvijā, ja citās ES
valstīs tā tik un tā netiek atzīta. (Zatlera reformu partijas
premjerministra amata kandidāts Edmunds Sprūdžs nav ieguvis
augstāko izglītību, kā arī viņam nav pieredzes, vadot lielu
uzņēmumu vai organizāciju – red.)

Sagatavoja Kristīne Langenfelde, Jānis Kovaļevskis, foto no
kandidātu personīgā arhīva