«Avārijas notika vakar, notiek šodien un noteikti notiks arī rīt. Taču ir svarīgi, lai zinām, kā rīkoties. Vispirms jau – kā nepieļaut avārijas un kā rīkoties, lai cietušo un upuru ir iespējami mazāk. Cik mēs esam gatavi avārijām?» atminoties 28 gadus senos notikumus Černobiļas atomelektrostacijā, teic Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Ligita Vaita
Ik pavasari Jelgavas un apkārtējo novadu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidatori tiekas, lai atminētos toreizējos notikumus un pieminētu kolēģus, kuri avārijas seku likvidēšanā vai pēc tās gājuši bojā.
A.Rāviņš notikumus salīdzināja ar pērn notikušo Zolitūdes traģēdiju, atgādinot, ka šādās reizēs visa cilvēce saka paldies cilvēkiem, kuri iesaistīti glābšanas darbos. «Tādi esat arī jūs, Černobiļas avārijas seku likvidatori. Paldies jums par to!» vēlot pašu svarīgāko černobiliešiem – veselību, teic A.Rāviņš.
Jelgavnieks Anatolijs Mastio, kurš 30 gadu vecumā 1987. gadā arī tika nosūtīts likvidēt atomelektrostacijas avārijas sekas, teic, ka ikgadējā tikšanās ir vienīgā reize gadā, kad viņš tiekas ar toreizējiem līdzcilvēkiem. «Citās reizēs nesatiekamies. Bet šeit satieku gan jelgavniekus, gan apkārtējo novadu iedzīvotājus, ar kuriem toreiz strādājām kopā,» teic A.Mastio, piebilstot, ka uz tikšanos nāk jau vismaz gadus desmit. Arī viņš tolaik, 30 gadu vecumā, tika nosūtīt uz Černobiļu, atstājot mājās ģimeni ar maziem bērniem. «Meitai bija tikai gadiņš, bet dēlam – septiņi gadi. Man ir svarīgi, lai mani bērni zina, ko es tur darīju un kāpēc bija jābrauc. Daudz esam runājuši par to,» nosaka kungs.
Pasākumu organizē Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvalde, Jelgavas Sociālo lietu pārvalde, Jelgavas novada Sociālais dienests un Ozolnieku novada Sociālais dienests.
Jāatgādina, ka kodolkatastrofa Černobiļas atomelektrostacijā notika 1986. gada 26. aprīlī, kad ceturtā reaktora pārkaršanas rezultātā radās sprādziens, kam sekoja spēcīgs ugunsgrēks ar radioaktīvo piesārņojumu. Avārijas seku likvidēšanai tika mobilizēta armija un tās rezervisti – ap 600 tūkstoši cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm, kuru uzdevums bija savākt bīstamos radioaktīvos atkritumus un uzcelt reaktoram sarkofāgu. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 vīru no Latvijas, informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Foto: Vineta Zelča