-0.6 °C, 2.9 m/s, 70.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāAtceras to, ko vislabprātāk gribētu aizmirst
Atceras to, ko vislabprātāk gribētu aizmirst
27/04/2012

«Dēlam bija tikai divi mēneši, kad devos uz Černobiļu. Tiesa, toreiz teica, ka jādodas uz mācībām, un biju vienā no pirmajiem iesaukumiem – kara komisariāts mani iesauca 1986. gada 5. maijā. Teica, ka jābrauc uz mācībām, bet tikai tad, kad mūs aizveda uz Černobiļu, uzzinājām, kas noticis un ko tas nozīmē…» saka jelgavnieks Zigurds Pažerauskis, kurš atzīst – tagad to visu nav viegli atcerēties.

Sintija Čepanone

«Dēlam bija tikai divi mēneši, kad devos uz
Černobiļu. Tiesa, toreiz teica, ka jādodas uz mācībām, un biju
vienā no pirmajiem iesaukumiem – kara komisariāts mani iesauca
1986. gada 5. maijā. Teica, ka jābrauc uz mācībām, bet tikai tad,
kad mūs aizveda uz Černobiļu, uzzinājām, kas noticis un ko tas
nozīmē…» saka jelgavnieks Zigurds Pažerauskis, kurš atzīst –
tagad to visu nav viegli atcerēties.

Viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kas pirms 26 gadiem piedalījās
Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas darbos un
šodien kopā ar vēl vairāk nekā astoņdesmit vīriem atminējās
traģiskos notikumus Ukrainā.

Uz pasākumu tika aicināti Černobiļas avārijas  seku
likvidatori no Jelgavas pilsētas un novada, kā arī no Ozolnieku
novada. Kaut arī kopumā tika izsūtīti 135 ielūgumi, uz atceres
pasākumu ieradās 83 avārijas seku likvidatori. Vīri spriež, ka
ikdienā šad tad gadās satikties ar cilvēkiem, ar kuriem plecu pie
pleca strādāts pēc traģiskās avārijas, taču par to vēlas runāt reti
kurš. Galu galā – gan atmiņas, gan tagadējās problēmas visiem ir
līdzīgas.

Z.Pažerauskis stāsta, ka Černobiļā pavadīja divus mēnešus, līdz
atbrauca jaunā maiņa: «Pirmajā mēnesī vispār nebija nekādu
aizsardzības līdzekļu. Pat respiratoru nebija. Biju ātrās
palīdzības mašīnas šoferis un katru dienu redzēju, kā tiek
pārbaudīts radiācijas līmenis, cik grūti bija atrast vietu, kur
nobāzēt atvestos likvidatorus,» tā viņš, atceroties, ka skats
pavēries baiss – viss ciems tukšs, neviena cilvēka, vien pāris kaķu
un kovārņu…

Sanākušos vīrus uzrunāja Jelgavas pilsētas, novada un Ozolnieku
novada vadības pārstāvji. «Es tajā laikā vēl biju pārāk jauns, lai
aptvertu notikušo un izprastu, kādām briesmām pēc Černobiļas
atomelektrostacijas avārijas bija pakļautas Ukrainas kaimiņvalstis
un Latvija. Tagad, to apzinoties, gribu teikt lielu paldies jums
par pašaizliedzīgo darbu, lai novērstu avārijas sekas un lai mēs
savā valstī varētu justies droši,» tā sanākušos černobiļiešus
uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars
Rublis.  

Jāatgādina, ka kodolkatastrofa Černobiļas atomelektrostacijā
notika 1986. gada 26. aprīlī, kad ceturtā reaktora pārkaršanas
rezultātā radās sprādziens, kam sekoja spēcīgs ugunsgrēks ar
radioaktīvo piesārņojumu. Avārijas seku likvidēšanai tika
mobilizēta armija un tās rezervisti – ap 600 tūkstošiem cilvēku no
Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas
un citām valstīm, kuru uzdevums bija savākt bīstamos radioaktīvos
atkritumus un uzcelt reaktoram sarkofāgu. Avārijas seku
likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 vīru no Latvijas.
Trīsarpus tūkstoši no avārijas vietā strādājušiem glābējiem pašlaik
atzīti par invalīdiem, bet vairāk kā 500 likvidēšanas darbos
iesaistītie Latvijas iedzīvotāji jau miruši. Pašlaik Jelgavas
Sociālo lietu pārvaldes uzskaitē ir 80 cilvēki, kas seku
likvidēšanas darbos piedalījušies no mūsu pilsētas.

«Izsakām vislielāko pateicību ikvienam, kas piedalījies
Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā,
pašaizliedzīgi ziedojot savu veselību un daudzos gadījumos arī
dzīvību,» norāda atceres pasākuma organizatori.

Foto: Ivars Veiliņš