«Dēlam bija tikai divi mēneši, kad devos uz Černobiļu. Tiesa, toreiz teica, ka jādodas uz mācībām, un biju vienā no pirmajiem iesaukumiem – kara komisariāts mani iesauca 1986. gada 5. maijā. Teica, ka jābrauc uz mācībām, bet tikai tad, kad mūs aizveda uz Černobiļu, uzzinājām, kas noticis un ko tas nozīmē…» saka jelgavnieks Zigurds Pažerauskis, kurš atzīst – tagad to visu nav viegli atcerēties.
Sintija Čepanone
Viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kas pirms 26 gadiem piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas darbos un šodien kopā ar vēl vairāk nekā astoņdesmit vīriem atminējās traģiskos notikumus Ukrainā.
Uz pasākumu tika aicināti Černobiļas avārijas seku likvidatori no Jelgavas pilsētas un novada, kā arī no Ozolnieku novada. Kaut arī kopumā tika izsūtīti 135 ielūgumi, uz atceres pasākumu ieradās 83 avārijas seku likvidatori. Vīri spriež, ka ikdienā šad tad gadās satikties ar cilvēkiem, ar kuriem plecu pie pleca strādāts pēc traģiskās avārijas, taču par to vēlas runāt reti kurš. Galu galā – gan atmiņas, gan tagadējās problēmas visiem ir līdzīgas.
Z.Pažerauskis stāsta, ka Černobiļā pavadīja divus mēnešus, līdz atbrauca jaunā maiņa: «Pirmajā mēnesī vispār nebija nekādu aizsardzības līdzekļu. Pat respiratoru nebija. Biju ātrās palīdzības mašīnas šoferis un katru dienu redzēju, kā tiek pārbaudīts radiācijas līmenis, cik grūti bija atrast vietu, kur nobāzēt atvestos likvidatorus,» tā viņš, atceroties, ka skats pavēries baiss – viss ciems tukšs, neviena cilvēka, vien pāris kaķu un kovārņu…
Sanākušos vīrus uzrunāja Jelgavas pilsētas, novada un Ozolnieku novada vadības pārstāvji. «Es tajā laikā vēl biju pārāk jauns, lai aptvertu notikušo un izprastu, kādām briesmām pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas bija pakļautas Ukrainas kaimiņvalstis un Latvija. Tagad, to apzinoties, gribu teikt lielu paldies jums par pašaizliedzīgo darbu, lai novērstu avārijas sekas un lai mēs savā valstī varētu justies droši,» tā sanākušos černobiļiešus uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.
Jāatgādina, ka kodolkatastrofa Černobiļas atomelektrostacijā notika 1986. gada 26. aprīlī, kad ceturtā reaktora pārkaršanas rezultātā radās sprādziens, kam sekoja spēcīgs ugunsgrēks ar radioaktīvo piesārņojumu. Avārijas seku likvidēšanai tika mobilizēta armija un tās rezervisti – ap 600 tūkstošiem cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm, kuru uzdevums bija savākt bīstamos radioaktīvos atkritumus un uzcelt reaktoram sarkofāgu. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 vīru no Latvijas. Trīsarpus tūkstoši no avārijas vietā strādājušiem glābējiem pašlaik atzīti par invalīdiem, bet vairāk kā 500 likvidēšanas darbos iesaistītie Latvijas iedzīvotāji jau miruši. Pašlaik Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes uzskaitē ir 80 cilvēki, kas seku likvidēšanas darbos piedalījušies no mūsu pilsētas.
«Izsakām vislielāko pateicību ikvienam, kas piedalījies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā, pašaizliedzīgi ziedojot savu veselību un daudzos gadījumos arī dzīvību,» norāda atceres pasākuma organizatori.
Foto: Ivars Veiliņš
-0.6 °C,
2.9 m/s,
70.3 % 
-0.6 °C,
2.9 m/s,
70.3 %