Šodien Svētbirzī atzīmēti divi ļoti atšķirīgi, taču vienlīdz nozīmīgi notikumi Eiropas vēsturē – 1939. gada 23. augustā noslēgtais Molotova–Rībentropa pakts un 1989. gada 23. augustā īstenotā akcija «Baltijas ceļš». «Divu lielvaru vienošanās par pasaules pārdali nesa lielu postu. Tomēr ar Baltijas ceļu mēs spējām pierādīt, ka arī bez ieročiem varam stāties pretim cilvēku nīdēšanai – būt stipri garā un mīlestībā pret savu zemi,» pasākumā klātesošos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Pasākuma gaitā uzrunātie jelgavnieki atzina, ka vēsturiskos notikumus atminas ar dažādām emocijām. «Manā ģimenē ir piedzīvots daudz – mans tēvs Osvalds Krieviņš darīja godu valstij, esot Latvijas armijas karavīrs pirmās brīvvalsts laikā. Padomju varas laikā viņš un visa mūsu ģimene tika iekļauta izvedamo sarakstā. Mēs slēpāmies, bet tēvs nepakļāvās, par ko vēlāk tika apcietināts un izvests uz soda nometni. Kopš tā laika tēvu neesmu redzējusi.. Tas svarīgākais, ko viņš spēja ieaudzināt un nodot mums, saviem bērniem, ir cīņas gars,» stāsta jelgavniece Marija Kravinska. Viņa, tāpat kā daudzi viņas likteņbiedri, 1989. gadā piedalījās arī «Baltijas ceļa» akcijā. «Manam tēvam nebija bail un arī man ne. Atminos kā stāvēju ķēdē Rīgā pie Rātslaukuma, un domāju, cik vienoti un stipri mēs esam,» teic M.Kravinska.
Savukārt jelgavniece Mudīte atminas, kā 1989. gadā dzīvoja trauksmē, gaidot ziņas par valstī notiekošo pa radio. «Trauksme, bailes par tuviniekiem, neziņa – es atceros, ka šis notikums bija pārdzīvojumu pilns. Tolaik strādāju virtuvē – mēs gatavojām maltīti tiem, kas piedalījās akcijā, stāvēja ķēdē. Bet paralēli ar trīcošu sirdi gaidīju jebkādas ziņas par notiekošo, jo Rīgā tolaik dzīvoja mana meita, kura bija bērniņa gaidībās,» teic jelgavniece.
Jāatgādina, ka šogad 23. augustā aprit 79 gadi kopš Molotova–Rībentropa pakta parakstīšanas un 29 gadi kopš «Baltijas ceļa», kas bija simboliska Baltijas tautu atbilde uz 1939. gada 23. augustā slēgto Molotova–Rībentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā, kā rezultātā notika Baltijas valstu okupācija. 1989. gada 23. augustā notika akcija «Baltijas ceļš», kad apmēram divi miljoni cilvēku no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas simboliski sadevās rokās demonstrējot Baltijas valstu vienotību. Tika izveidota apmēram 600 kilometru garu dzīvā ķēde, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu.
Jāpiebilst, ka tieši šogad aprit desmit gadi, kopš Svētbirzī tika atklāts piemiņas memoriāls «Ciešanu ceļš», kurā uz granīta plāksnēm iegravēti 688 Jelgavas apriņķa represēto vārdi, kuri tika izvesti un neatgriezās no izsūtījuma.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»
20.2 °C,
2.7 m/s,
85.4 % 
20.2 °C,
2.7 m/s,
85.4 %