Pilsētā

Šodien Svētbirzī atzīmēti divi ļoti atšķirīgi, taču vienlīdz nozīmīgi notikumi Eiropas vēsturē – 1939. gada 23. augustā noslēgtais Molotova–Rībentropa pakts un 1989. gada 23. augustā īstenotā akcija «Baltijas ceļš». «Divu lielvaru vienošanās par pasaules pārdali nesa lielu postu. Tomēr ar Baltijas ceļu mēs spējām pierādīt, ka arī bez ieročiem varam stāties pretim cilvēku nīdēšanai – būt stipri garā un mīlestībā pret savu zemi,» pasākumā klātesošos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Pasākuma gaitā uzrunātie jelgavnieki atzina, ka vēsturiskos
notikumus atminas ar dažādām emocijām. «Manā ģimenē ir piedzīvots
daudz – mans tēvs Osvalds Krieviņš darīja godu valstij, esot
Latvijas armijas karavīrs pirmās brīvvalsts laikā. Padomju varas
laikā viņš un visa mūsu ģimene tika iekļauta izvedamo sarakstā. Mēs
slēpāmies, bet tēvs nepakļāvās, par ko vēlāk tika apcietināts un
izvests uz soda nometni. Kopš tā laika tēvu neesmu redzējusi.. Tas
svarīgākais, ko viņš spēja ieaudzināt un nodot mums, saviem
bērniem, ir cīņas gars,» stāsta jelgavniece Marija Kravinska. Viņa,
tāpat kā daudzi viņas likteņbiedri, 1989. gadā piedalījās arī
«Baltijas ceļa» akcijā. «Manam tēvam nebija bail un arī man ne.
Atminos kā stāvēju ķēdē Rīgā pie Rātslaukuma, un domāju, cik
vienoti un stipri mēs esam,» teic M.Kravinska.

Savukārt jelgavniece Mudīte atminas, kā 1989. gadā dzīvoja
trauksmē, gaidot ziņas par valstī notiekošo pa radio. «Trauksme,
bailes par tuviniekiem, neziņa – es atceros, ka šis notikums bija
pārdzīvojumu pilns. Tolaik strādāju virtuvē – mēs gatavojām maltīti
tiem, kas piedalījās akcijā, stāvēja ķēdē. Bet paralēli ar trīcošu
sirdi gaidīju jebkādas ziņas par notiekošo, jo Rīgā tolaik dzīvoja
mana meita, kura bija bērniņa gaidībās,» teic jelgavniece.

Jāatgādina, ka šogad 23. augustā aprit 79 gadi kopš
Molotova–Rībentropa pakta parakstīšanas un 29 gadi kopš «Baltijas
ceļa», kas bija simboliska Baltijas tautu atbilde uz 1939. gada 23.
augustā slēgto Molotova–Rībentropa paktu un tā slepeno
papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un
PSRS ietekmes zonas Eiropā, kā rezultātā notika Baltijas valstu
okupācija. 1989. gada 23. augustā notika akcija «Baltijas ceļš»,
kad apmēram divi miljoni cilvēku no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas
simboliski sadevās rokās demonstrējot Baltijas valstu vienotību.
Tika izveidota apmēram 600 kilometru garu dzīvā ķēde, kas savienoja
Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu.

Jāpiebilst, ka tieši šogad aprit desmit gadi, kopš Svētbirzī
tika atklāts piemiņas memoriāls «Ciešanu ceļš», kurā uz
granīta plāksnēm iegravēti 688 Jelgavas apriņķa represēto vārdi,
kuri tika izvesti un neatgriezās no izsūtījuma.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»