«Man ir septiņu klašu izglītība, jo tēvs īsti negribēja, ka mācos. Taču es saprotu, cik svarīga mūsdienās ir izglītība, lai cilvēks kaut ko varētu sasniegt savā dzīvē, tāpēc esmu nolēmis darīt visu iespējamo, lai mani bērni būtu izglītoti,» saka Felikss Gindra, kura dēls Artūrs sācis mācības multikulturālās klases piecgadnieku grupā.
Sintija Čepanone
Šodien svinīgi tika atklātas labiekārtotās piecgadnieku un sešgadnieku klases telpas Jelgavas 4. pamatskolā, kur latviešu bērnu grupiņās integrēti romu tautības bērni, kā arī durvis vēris čigānu vecāku un senioru atbalsta centrs. Šīs aktivitātes īstenotas projekta «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai» gaitā.
Artūrs ir viens no diviem čigānu tautības bērniem, kurš pirmsskolas grupiņā mācības sācis kopā ar 22 latviešu bērniņiem. «Čigānu bērni ir mazliet citādāki, bet mēs visi draudzējamies. Mums ļoti patīk, ka nodarbībās mēs dziedam čigānu dziesmas, iemācāmies vārdus čigānu valodā,» saka sešgadnieces Elizabete Kuprēviča un Emīlija Zariņa, kuras mācās kopā ar četriem čigānu tautības bērniem. Un to, ka bērni pēc cilvēkiem nespriež pēc tautības, apliecina arī grupiņas audzinātāja Ilze Zajankovska. «Mācoties kopā ar latviešu bērniem, čigānu bērni iepazīst mūsu kultūru, un otrādi. Tas noteikti ir pozitīvi, jo viss labais, ko vienas tautības bērni skolā uzzina par otras tautības bērniem, veicina sapratni, jo viņi savu pieredzi iznes ārpus skolas sienām, runā par to ar vecākiem,» uzskata skolotāja.
Šogad strādāt multikulturālajā klasē, kur piecdadnieku un sešgadnieku grupā mācās pa 24 bērniem katrā, viņai palīdz romu tautības skolotājas palīdze Dana Dižus. «Nevar nenovērtēt tās priekšrocības, ko paver Danas klātbūtne grupiņā, īpaši jau, runājot par čigānu bērniņiem – bērni jūt, ka tepat līdzās, skolā, ir kāds no savējiem, tāpēc kļūst atvērtāki. To apliecina arī mazā Ailanda pieredze – pagājušajā gadā, sākot apmeklēt piecgadnieku grupiņu, zēns bija ļoti noslēgts, daudz ko viņš nesaprata un negribēja darīt, taču šogad ar viņu dzimtajā valodā aprunājās Dana, un viņš kļuva drošāks, sadraudzējās ar grupiņas bērniem, un tagad viņš ir skaļākais dziedātājs!» stāsta I.Zajankovska.
Iespēju strādāt par skolotāja palīdzi ļoti novērtē pati Dana. «Manā ģimenē izglītība vienmēr bijusi svarīga – esmu ieguvusi 1. līmeņa augstāko izglītību tūrisma jomā, bet kopš pavasara iesaistījos dažādās apmācībās, lai kļūtu par skolotāja palīgu,» tā Dana, neslēpjot, ka, kaut 4. pamatskolā strādā tikai kopš septembra, bērni viņas sirdī iemājojuši uz palikšanu. «Ir forši iesaistīties mācību procesā un redzēt, ka manas tautības bērni mācās, ka viņu vecāki vēlas, lai bērni iegūst izglītību,» saka Dana.
Viņa arī atzinīgi novērtē atklāto čigānu vecāku atbalsta centru: «Nereti gadās tā, ka bērns no skolas vecākiem atnes lapiņu, uz kuras uzrakstīts, kas jāizdara, bet vecāki neprot lasīt. Tādās reizēs neveidojas dialogs starp vecākiem un skolu, un zaudētāji ir čigānu bērni. Tagad ar katru vecāku aprunājos individuāli, izskaidroju visus jautājumus, un ieguvēji esam mēs visi. Un ne tikai bērni, bet arī vecāki skolā jūtas gaidīti.»
«Man ir prieks, ka mana meita var mācīties šajā grupiņā – es jūtu, ka viņa šeit jūtas labi, ka viņa draudzējas ne tikai ar savas, bet arī latviešu tautības bērniem. Tas viņai noteikti dzīvē palīdzēs daudz vairāk sasniegt,» saka Diānas mamma Santa Sunīte.
Jāpiebilst, ka projektu «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai» kopš februāra īsteno Izglītības iniciatīvu centrs sadarbībā ar Jelgavas Izglītības pārvalde. Projekta mērķis ir sekmēt čigānu (romu) bērnu iekļaušanu un integrāciju vispārējās izglītības sistēmā un viņu ģimeņu, īpaši čigānu senioru, integrāciju sabiedrībā, veicinot sadarbību un starpkultūru dialogu sociālo atšķirību samazināšanai.
Foto: Ivars Veiliņš
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %