8.7 °C, 2 m/s, 83.2 %

Pilsētā

Atklās memoriālu «Ciešanu ceļš»
23/08/2008

Sestdien, 23. augustā, pulksten 11 Svētbirzī tiks atklāta piemiņas vieta «Ciešanu ceļš» ar gandrīz 700 granītā iegravētiem Jelgavas apriņķa genocīda upuru vārdiem.

Zane Auziņa

Šodien, 23. augustā, pulksten 11 Svētbirzī tiks atklāta
piemiņas vieta «Ciešanu ceļš» ar gandrīz 700 granītā iegravētiem
Jelgavas apriņķa genocīda upuru vārdiem.

Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektors informē, ka
memoriāls «Ciešanu ceļš» veidots kā dzelzceļa uzbērums apmēram
divdesmit metru garumā un septiņdesmit centimetru augstumā un tas
ir kā papildinājums jau esošajam piemiņas akmenim Svētbirzī.
Granīta plāksnēs ir iegravēti 688 Jelgavas apriņķa genocīda upuru
vārdi, kuri tika represēti un neatgriezās no izsūtījuma. Šo cilvēku
vārdus apkopoja represēto apvienība «Staburadze», kas bija piemiņas
vietas atjaunošanas iniciatore.
Memoriāla idejiskie autori ir Jelgavas pašvaldības galvenais
mākslinieks Georgs Svikulis un ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.
Savukārt idejas īstenošanas pasūtījumu un uzraudzību veica Jelgavas
pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība».
Svētbirzī veikti tādi labiekārtošanas darbi kā lietus ūdens novades
sistēmas izbūve, uzstādīts apgaismojums, ierīkots zāliens un
apstādījumi, izveidotas ceļa apmales, ieklāts betona bruģakmens
segums gar Svētbirzs galveno ieeju un granīta šķembu segums pie
memoriāla.
Memoriāla «Ciešanu ceļš» atklāšanu sestdien, 23. augustā, organizē
Jelgavas pašvaldības aģentūra «Kultūra», tajā piedalīsies Jelgavas
domes vadība, represēto apvienības «Staburadze» pārstāvji, darbu
veicēji, Jelgavas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» vadība.
Uz pasākumu tiek aicināts arī ikviens interesents.
«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka kopumā memoriāla «Ciešanu
ceļš» izveide un piemiņas vietas labiekārtošanas darbi Svētbirzī
izmaksāja vairāk nekā 60 tūkstošus latu. Darbus veica SIA «Aleja
D», kas ar savu piedāvājumu bija uzvarējusi cenu aptaujā. Savukārt
akmens detaļu izstrādi un gravēšanu memoriāla izgatavošanai veica
SIA «Akmens apstrādes centrs AKM».