Kāds jelgavnieks norāda uz būtisku problēmu privātmāju dzīvojamos rajonos. «Līdz ar silto laiku sākusies pikniku sezona, un cilvēki, daudz nedomājot par kaimiņiem, uz nebēdu grilē un cep savos dārzos, turklāt to bieži vien dara nevis ar oglēm, kā pienākas, bet gan malku. «Varbūt vēl varētu pieciest, ka vakaros visa iela ir vienos dūmos pikniku dēļ, taču, kad iedzīvotāji sadomā savā pagalmā vai dārzā uzkurt ugunskuru, lai tiktu vaļā no atkritumiem, tostarp zariem un plēves, tas ir par traku. Liesma šaujas divu metru augstumā, visa iela smird, dūmo!» tā kungs, nevēloties atklāt savas mājas adresi, lai viņa «mājas jumtam kaimiņi nepielaiž uguni». Tieši šī iemesla dēļ viņš arī nemēdz saukt Pašvaldības policiju, kad kaimiņi dedzina atkritumus, kas radot veselībai bīstamus dūmus. «Pats policiju izsaukt neuzdrošinos, bet viņu pienākums taču ir nodrošināt kārtību pilsētā. Lai tad policisti biežāk pabraukā gar privātmājām un vainīgos soda,» tā kungs, «Jelgavas Vēstnesim» lūdzot atgādināt iedzīvotājiem, kas draud par to, ja dārzā kurina ugunskurus, dedzinot atkritumus un cepot gaļu.
Kā informē Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste juriste Sandra Reksce, pašvaldības saistošie noteikumi neparedz aizliegumu savas privātmājas dārzā kurt ugunskuru vai gaļas cepšanai izmantot grilu, taču īpašniekam ir jānodrošina, lai minētās darbības būtu drošas un neradītu ugunsgrēka draudus. «Jelgavas pašvaldības saistošajos noteikumos par Jelgavas pilsētas teritorijas labiekārtošanu, uzturēšanu un aizsardzību noteikts aizliegums kurināt ugunskurus vai veikt citas darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku mežos un 50 metru piegulošajā joslā ap tiem ugunsbīstamajā periodā,» skaidro S.Reksce, atgādinot, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas to var izraisīt.
Savukārt par sadzīves atkritumu dedzināšanu S.Reksce norāda, ka tā ir aizliegta un par to vainīgajām personām var tikt sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols vai iekasēts naudas sods uz vietas. Proti, Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka ir aizliegts novietot atkritumus jebkurā to savākšanai vai apglabāšanai neparedzētā vietā, tajā skaitā nomest pie konteineriem, uz ielām, skvēros, parkos, mežos, vai ievietot citiem atkritumu radītajiem paredzētos konteineros; ievietot atkritumus, kas radīti katra konkrētā atkritumu radītāja – fiziskās personas mājsaimniecībā – konteineros, kas novietoti sabiedriskās vietās vai paredzēti citu atkritumu radītāju apkalpošanai; ievietot atkritumus konteineros, kas paredzēti šķiroto atkritumu savākšanai. Atkritumus arī nedrīkst dedzināt; ierakt zemē; sadzīves atkritumu konteineros bērt ielu saslaukas, smiltis un bioloģiski noārdāmos atkritumus bez saskaņošanas ar atkritumu apsaimniekotāju; konteineros un citās speciāli atkritumu savākšanai paredzētās tvertnēs ievietot kvēlojošus, degošus un ugunsnedrošus atkritumus; atkritumu konteineros cieti sablīvēt vai iesaldēt atkritumus, kā arī novadīt šķidros atkritumus, tajā skaitā sadzīves notekūdeņus, gruntī, meliorācijas grāvjos un lietus kanalizācijas tīklā bez attīrīšanas.
«Pašvaldības policijas inspektori reaģē uz visām iedzīvotāju sūdzībām, tostarp anonīmām, un arī ikdienā regulāri apseko pilsētu. Ja fiksēts pārkāpums, vainīgie tiek saukti pie atbildības. Protams, ne vienmēr tiek piemērots naudas sods, jo primāri policijas uzdevums nav sodīt, – tiek veiktas arī preventīvas pārrunas, kas sniedz ļoti labus rezultātus,» norāda S.Reksce, iedzīvotājus aicinot ziņot par sadzīves atkritumu dedzināšanu dārzos, pagalmos un citviet. Tas izdarāms, zvanot Operatīvās vadības nodaļai pa tālruni 63028550.
Jāatgādina, ka saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu paredz, ka par to pārkāpšanu var piemērot brīdinājumu un naudas sodu – fiziskām personām no 10 līdz 100 latiem, juridiskām personām no 50 līdz 500 latiem.
Sagatavoja Sintija Čepanone