19.7 °C, 2.2 m/s, 96.8 %

Kultūra

Atmoda Jelgavā
21/11/2015

20. gadsimta 80. gadu vidū PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova uzsāktais jaunais politiskais kurss, kas bija vērsts uz sabiedrības demokratizāciju, pārbūvi un atklātību, deva «zaļo gaismu» neformālo sabiedrisko grupu un kustību veidošanai, piemēram, tika nodibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa «Helsinki 86» un 1987. gadā – Vides aizsardzības klubs.

www.jelgavasvestnesis.lv

20. gadsimta 80. gadu vidū PSRS
vadītāja Mihaila Gorbačova uzsāktais jaunais politiskais kurss, kas
bija vērsts uz sabiedrības demokratizāciju, pārbūvi un atklātību,
deva «zaļo gaismu» neformālo sabiedrisko grupu un kustību
veidošanai, piemēram, tika nodibināta Latvijas cilvēktiesību
aizstāvēšanas grupa «Helsinki 86» un 1987. gadā – Vides
aizsardzības klubs.

Sākums aktīvai sabiedrības līdzdalībai Atmodas
procesos Jelgavā bija 1987. gadā notikušie Lielupes svētki, kas
bija pilsētnieku protesta akcija pret upes piesārņošanu ar
rūpnieciskajiem atkritumiem. Pilsētas teritorijā Lielupē un citās
upēs bija aizliegts peldēties.

1988. gada 8. maijā izdevās atrast padomju
varas laikā nopostītā K.Jansona pieminekļa «Lāčplēsis un Melnais
bruņinieks» fragmentu, bet 1988. gada 17. maijā muzejā notika
saruna par Lāčplēša pieminekļa likteni un ziedojumu vākšanu
pieminekļa atjaunošanai. Jelgavnieki aktīvi iesaistījās Latvijas
Tautas frontes (LTF) dibināšanā 1988. gada 8. oktobrī un tās
darbībā.  Savukārt 1988. gada 18. novembrī
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja tornī uz
mūžīgiem laikiem tika pacelts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs,
bet 21. novembrī iesāka tradīciju, ka pilsētas Meža kapos notiek
piemiņas pasākums Latvijas Neatkarības karā kritušajiem
karavīriem.

1989. gada 15. martā sāka iznākt A.Račinska un
A.Žukovska rediģēts nelegālais laikraksts «Jelgavnieks». Nozīmīgs
Atmodas laika notikums Jelgavā bija 1989. gada 10. decembrī
notikušās demokrātiskās pašvaldības vēlēšanas. Par Jelgavas Tautas
deputātu padomes priekšsēdētāju ievēlēja LTF atbalstīto J.Bunkšu,
kurš 1991. gadā bija arī pirmais Latvijas Pašvaldību savienības
priekšsēdētājs. 1989. gadā no 8. līdz 23. aprīlim notika Latvijas
Republikas Pilsoņu kongresa vēlēšanas, Jelgavā sabiedriskā kārtā
tika veikta pilsoņu un viņu pēcnācēju reģistrēšana.

Pieminot deportētos Latvijas iedzīvotājus,
1989. gada 25. martā pie kultūras nama «Rota» un 14. jūnijā
Svētbirzī notika atceres pasākumi. 1989. gada 14. septembrī pie
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas
fakultātes ēkas atklāja piemiņas plāksni pirmajam Latvijas Valsts
prezidentam Jānim Čakstem, bet I.Sudmaļa bulvāri pārdēvēja par
J.Čakstes bulvāri.

1990. gada 22. februārī Jelgavas Tautas
deputātu padome pieņēma lēmumu par valsts karoga lietošanu Jelgavā,
pilsētas ģerboņa (1925) un karoga (1938) atjaunošanu. Pēc Latvijas
Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1990. gada 4.
maijā arī Jelgavā sākās lielas pārmaiņas, kas ietekmēja padomju
laikā izveidojušos pilsētas saimniecisko un sociālo dzīvi – tika
slēgtas daudzas rūpnīcas, no Latvijas, tajā skaitā Jelgavas,
izvesta Krievijas armija (1994).

Jelgavā tautas atmodas laiks simboliski
noslēdzās ar Ļeņinam veltītā pieminekļa demontāžu 1990. gada 17.
oktobrī un atjaunotā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem atklāšanu
1992. gada 21. novembrī Stacijas laukumā.

Attēls: Atmodas laika mītiņš pie Ģederta
Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja

Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzejs