«Kaut arī pēc kara atjaunotā «Academia Petrina» ēka ekspluatācijā tika nodota 1951. gada decembrī, tajā muzejs iekārtoties vēl nevarēja, jo bija jānovērš Valsts komisijas norādītie 66 trūkumi. Komisija bija fiksējusi tādus trūkumus kā uz mitra betona uzklātu linoleju; labi neveras durvis un logus vispār nevar atvērt; deg apkures katls; bibliotēkas grāmatas no mitruma uzpūtušās…» Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vēsturiskos līkločus ieskicē tā vadītāja Gita Grase. Šodien muzejs atzīmē 60. gadskārtu, kopš tas atrodas «Academia Petrina» ēkā.
Sintija Čepanone
G.Grase skaidro, ka šodien atzīmējami divi svarīgi notikumi: 60 gadi, kopš muzejs iekārtojies šajā ēkā, un to, ka pamazām sāk piepildīties sen lolotā iecere muzeja 1. stāvu veltīt vēsturei, bet otro – mākslai. Un jau tagad muzeja 1. stāva kreisajā spārnā skatāma izstāde, kas veltīta 60. jubilejai un šodien atklātā ekspozīcija «Jelgava – Zemgales pērle». «Esam iecerējuši, ka šajās telpās līdztekus «Jelgava – Zemgales pērle» būs aplūkojama arī ekspozīcija par Jelgavu abu okupāciju periodā – no 1940. līdz 1990. gadam; Kurzemes guberņas periodu, kā arī ekspozīcija, kura būs veltīta visiem piedzīvotajiem kariem, sākot no 1795. gada līdz pat 1990. gadam,» ieceres atklāj G.Grase.
Šodien viņa klātesošos iepazīstināja ar muzeja vēsturiskajiem līkločiem, atklājot, ka Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pirmsākumi saistāmi ar 1944. gada rudeni un ziemu, kad skolotājas Amarijas Akermanes vadībā drupās tika atrasti dažādi priekšmeti gan no bijušā Kurzemes provinces muzeja kolekcijas, gan no sagrautajām Jelgavas baznīcām. Sākotnēji atrastie eksponāti izkārtoti M.Akermanes privātmājā Rīgas ielā 16, bet 1952. gadā – pirms 60 gadiem – Jelgavas muzejs iekārtojas šim mērķim speciāli atjaunotajā «Academia Petrina» ēkā, te draudzīgi sadzīvojot ar bibliotēku.
«Tiesa, tagadējās muzeja ēkas atjaunošanā neiztika bez starpgadījumiem – pa vidu pat sabruka it kā atjaunotais tornis. Bet 1952. gadā uz vēlreiz atjaunotā torņa uzslēja vējrādītāju ar šo gadskaitli, un tas aplūkojams muzeja vēsturei aplūkojamā ekspozīcijā,» stāsta G.Grase, papildot, ka kopš 1952. gada muzejā saglabājušās arī vairākas daudzžuburu lustras, kas savulaik radītas Jelgavas Rūpkombinātā, un tās joprojām nodrošina apgaismojumu muzejā.
Sveicot muzeju cienījamajā jubilejā, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis muzeja darbiniekiem novēlēja tikpat sekmīgi turpināt iesāktos darbus un arī nākotnē Jelgavas skolēniem būt par vietu, kur gūt noderīgu informāciju par to, kā veidojās Latvijas valsts un mūsu pilsēta Jelgava. Savukārt katoļu katedrāles bīskaps Antons Justs vēlēja, lai muzejs var veiksmīgi strādāt un svinēt arī 90. jubileju, jo jau pats skaitlis 60 ir zīmīgs – otrādi apgriezts 90. «Esam gandarīti, ka, būdami kaimiņi, spējam labi sadzīvot. Prieks, ka ēka atjaunota gan no ārpuses, gan iekšpuses, un tieši šeit satiekas laikmeti – ne tikai rakstos, bet arī lietās,» tā viņš.
Jāpiebilst, ka ekspozīcijas «Jelgava – Zemgales pērle» autori ir Gints Putiķis, Inese Degsne, Kristaps Kaktiņš, Marjus Zaļeckis un Teika Putna. Māksliniece – Mārīte Leimane, bet dizainers – Uldis Zuters. Ekspozīcijā aplūkojama muzeja 1. stāva kreisajā spārnā.
Foto: no muzeja arhīva
1.5 °C,
2.4 m/s,
96 % 
1.5 °C,
2.4 m/s,
96 %