«Baltijas ceļš – tas bija ļoti aizkustinošs brīdis. Atceros – kopā ar ģimeni nolēmām, ka nedrīkstam stāvēt malā un devāmies uz Bauskas pusi, Iecavu, lai stātos dzīvajā ķēdē, paustu savu atbalstu brīvības centieniem un izjustu to neatkārtojamo trīs valstu iedzīvotāju vienotību,» atmiņās dalās Vilma Žurzdiņa. Šodien atmiņu pēcpusdienā Svētbirzī ap ugunskuru rokās sadevās ap 100 cilvēku, lai kopā vēlreiz izdzīvotu pirms 23 gadiem notikušo.
Sintija Čepanone
Kā uzrunā atgādināja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, 23. augusts vēsturē iezīmējas ar diviem atšķirīgiem notikumiem – noziedzīgo Vācijas un PSRS līgumu, kas sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju divās interešu sfērās un atnesa ciešanas šīm mazajām tautām, un atmodu pēc 50 gadiem, kad trīs Baltijas valstis spēja vienoties fenomenālā pasākumā, paužot savas alkas pēc brīvības. «Lai mums pietiek spēka un izturības runāt par lietām, kas mums ir svarīgas un saprotams, bet citām valstīm – varbūt maznozīmīgas. Apliecinājums tam, ka, tikai apvienojoties un darot kopā, mēs varam būt spēcīgi un panākt savu, noteikti ir 1989. gada 23. augustā notikušais Baltijas ceļš. Lai šī vienotība lielās lietās ir pamats mūsu nākotnes veidošanai,» tā A.Rāviņš.
Šodien Svētbirzī, spītējot lietum, pulcējās ap simts cilvēku, kam ir svarīgi kopā atzīmēt Staļinisma un nacisma upuru atceres dienu un dalīties atmiņās par savā dzīvē piedzīvoto traģēdiju. Un tas bija iespējams pie atmiņu ugunskura. V.Žurzdiņa atzīst, ka represētie vienmēr ir bijuši vienoti un arī šis datums ir diena, kad cilvēki nedrīkst palikt vienaldzīgi.
Jāatgādina, ka bijušajā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs staļinisma režīma upuru skaits sasniedza ap 20 miljoniem cilvēku, tomēr, atšķirībā no nacistiem, vairums padomju kara noziedznieku ir palikuši nesodīti. Šodien aprit 73 gadi, kopš Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, un tiek pieminēta arī Baltijas ceļa 23. gadadiena.
Molotova-Ribentropa pakta oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939. gada 23. augustā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Neuzbrukšanas līgums bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS. Pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās. Pakta rezultātā vispirms no PSRS interešu sfēras tika repatriēti vācu tautības iedzīvotāji, un tad šajās valstīs atbilstoši līgumam iebruka abu lielvalstu karaspēki. Tā rezultātā Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija Ziemas kara rezultātā un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu savas teritorijas.
Kā atbilde uz 1939. gada 23. augustā slēgto Molotova-Rībentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā un kuru rezultātā bija cietušas Baltijas valstis, 1989. gada 23. augustā notika Baltijas ceļš – Baltijas valstu kopīga akcija, kuras laikā apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja apmēram 600 kilometrus garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādā veidā simbolizējot šo tautu vienotību.
Foto: Ivars Veiliņš